jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Mediņš, Jānis (1890.09.10. - 1966.04.03.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
„Nevaru ciest neaprakstītu nošpapīru.”

Jānis Mediņš

„Man Jānis Mediņš ir viena mediāla persona, kas kā mēdijs nojauta latviešu kultūras tapšanas procesus.”

Longīns Apkalns


BIOGRĀFIJA

Jānis Mediņš ir nesaraujami saistīts ar Latvijas laikgriežiem. 1890. gadā dzimušais komponists veidojies un tapis kopā ar Latvijas valsti un kopā ar šo valsti piedzīvojis visu tās spožumu un postu. Latvijas konservatorijas profesors, Operas un Radiofona diriģents, neoficiālās himnas Tev mūžam dzīvot, Latvija autors 1944. gadā atstājis Latviju un mūža nogali aizvadījis trimdā.
Jānis Mediņš dzimis 1890. gada 9. oktobrī Rīgā. Komponists audzis un veidojies neparasti muzikālā ģimenē. Mediņu dzimta latviešu mūzikas kultūrai izauklējusi veselus trīs skaņražus. Savu vārdu mūsu mūzikas mākslā teikuši arī Jāņa divi vecākie brāļi Jāzeps un Jēkabs. Māsa Marija – talantīga pianiste diemžēl pāragri un traģiski aizgājusi no dzīves. Savus pirmos muzikālos iespaidus nākošais komponists guvis jau agrā bērnībā, jo Mediņu mājās daudz muzicēts. Sekojot brāļa Jāzepa paraugam 1900. gadā, desmit gadu vecumā arī viņš iestājies Rīgas Zīgerta Mūzikas institūtā, kur mācījies vienlaicīgi trijās – klavieru, vijoles un čella klasēs, bet trīspadsmit gadu vecumā sācis spēlēt vijoli institūta orķestrī. 1909. Mediņš absolvējis Mūzikas institūtu, par īpašām sekmēm izpelnīdamies trīs zelta liras.
1904. gadā, 14 gadu vecumā sākas Mediņa nopietnas orķestra mūziķa gaitas – sākumā kā vijolniekam Rīgas Latviešu biedrības orķestrī, kur viņš spēlējis līdz 1913. gadam, bet pēc tam vēl divus gadus kā altistam P. Jurjāna Latvju operas orķestrī. Latvju operas gados viņš guvis pirmo pieredzi pie diriģenta pults. Šajā laikā viņš sevi pieteicis arī kā komponists. Jau 1909. gadā radušās pirmās dziesmas, ja neskaita pazudušos bērnības gadu uzmetumus, bet pirmo reizi atklātībā Jāņa Mediņa vārds izskanējis 1912. gadā, kad Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas godalgu izsolījumā starp citām godalgotām kompozīcijām iekļuvušas arī divas J. Mediņa dziesmas jauktam korim. Jau 1913. gadā aizsākas darbs pie operas Uguns un nakts. Operu bija iecerēts pabeigt līdz 1915. gada oktobrim, bet dzīve ienesusi visai skarbas korekcijas.
Sācies Pirmais pasaules karš, un J. Mediņš kļuvis par kapelmeistaru armijas orķestrī. Kara beigas komponists piedzīvojis Sibīrijā. Par šo laiku viņš savā grāmatā raksta, ka to izturējis tikai pateicoties laulātās draudzenes mīlestībai un atbalstam, kura uz saviem kamiešiem cauri Sibīrijas sniegiem iznesusi smago, brezentā iesieto Uguns un nakts partitūru. Diemžēl citus Sibīrijā radītus darbus, kopumā ap 30, tai skaitā viencēliena operu Zvanīgs zvārgulīts, nācies taigā sadedzināt, lai mājupceļā atvieglotu bagāžu.
Pēc atgriešanās dzimtenē komponists aktīvi iesaistījies jaundibinātās Latvijas valsts mūzikas kultūras veidošanā – sācis pedagoga darbu Latvijas konservatorijā, kur vadījis diriģēšanas un instrumentācijas klases. Laiks no 1920. gada līdz aizbraukšanai no dzimtenes iezīmīgs ar aktīvu diriģenta darbību – vispirms Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš bijis ne tikai viens no diriģentiem līdzās Teodoram Reiteram, bet ticis ievēlēts arī operas direkcijā. Mediņa diriģenta repertuārs LNO ir visai daudzpusīgs. Protams, tās ir divas viņa paša operas – Uguns un nakts un Dievi un cilvēki, bez tam arī Čaikovskis, Rubinšteins, Maskanji, Leonkavallo, Pučīni, Verdi, Mocarts un citi – ikviena operteātra zelta repertuārs. Neraugoties uz lielo slodzi, pasniedzēja un operas diriģenta pienākumus pildot, viņš paralēli uzstājies ar simfoniskajiem koncertiem. Desmit gadi (1922–1932) ir īpaša jaunrades pacēluma iezīmēti – komponistam netrūkst ne ideju, ne enerģijas.
Kopš 1928. gada līdz pat 1944. gadam Jānis Mediņš bijis redzams pie jaundibinātā Latvijas Radiofona diriģenta pults. Darbs Radiofona orķestrī devis daudz plašākas iespējas – būdams orķestra galvenais diriģents, Jānis Mediņš centies atsvaidzināt koncertu repertuāru ar maz dzirdētām, jaunām un modernākām kompozīcijām. Un vienmēr nenogurstoši centies popularizēt latviešu mūziku – visu jaunāko, kas vien vērtīgs radīts. Tas bijis bagāts, nozīmīgām radošām iecerēm piepildīts laiks. Taču 1940. gadā Latvija atkal tiek ierauta vēstures dzirnās. Tas atsaucas arī uz norisēm mūzikas dzīvē.
Vēloties saglabāt brīvību sev un savai mākslai, Jānis Mediņš ar ģimeni 1944. gada augusta beigās atstājis Latviju. Četrus gadus nodzīvojis bēgļu nometnēs Vācijā – Zēgebergā un Blombergā, bet kopš 1948. gada par Jāņa Mediņa dzīvesvietu kļuva Stokholma. Te, nošu pārrakstītāja darbā Stokholmas koncertnamā, viņš atkal sastapis T. Reiteru. Ļoti daudz viņam devusi iespēja noklausīties mēģinājumus Stokholmas koncertnamā – dzirdēt un redzēt ļoti labus diriģentus un solistus. Pēc Karaliskās Operas pasūtījuma Mediņš instrumentējis Minkusa baletu Dons Kihots, Stokholmā tapusi arī virkne kamermūzikas darbu.
Pēc daudziem gadiem, 1964. gadā Mediņš viesojies Latvijā. Viņa jubilejas koncertā dziedājusi Ž. Heine-Vāgnere, L. Andersone, spēlējusi V. Cīrule, diriģējis E. Tons un pats autors. Tas viņam bijis neaizmirstams brīdis.
Diemžēl jau Latvijas apciemojuma laikā komponistam jūtami pasliktinājusies veselība, un viņš miris 1966. gada 4. martā, tā arī nesagaidot Uguns un nakts atjaunoto uzvedumu Latvijā tā paša gada rudenī.
Jāņa Mediņa daiļradei ir nozīmīga vieta latviešu mūzikas kultūrā. Daudzās jomās viņam nācies būt pirmajam – J. Mediņa Uguns un nakts līdzās Alfrēda Kalniņa Baņutai aizsāk latviešu nacionālās klasiskās operas žanru, viņa spalvai pieder arī pirmais klavierkoncerts (1932), pirmais balets (Mīlas uzvara, 1934), pirmais klavieru trio (1930), pirmais viendaļīgais simfoniskais tēlojums (Imanta, 1923).
Jānis Mediņš, šķiet, mūziku radīja viegli, spontāni, tāpēc, ka nevarēja neradīt. Par to liecina kaut tikai kompozīciju iespaidīgais skaits – vairāk nekā 300 skaņdarbu. Un tomēr šis vieglums ir tikai šķietams. Jāņa Mediņa darbā milzīga nozīme personiskajiem pārdzīvojumiem – viņa skaņdarbi, īpaši dziesmas, ir kā intīma dienasgrāmata, ar sirds asinīm rakstīta. Būdams apbrīnojami talantīgs, Jānis Mediņš ļāva savai mūzikai runāt pašai. Viņam nepatika nodarboties ar teorētiskiem spriedumiem un analītiskām apcerēm.
Skaistums un mērs – tā īsi varētu raksturot J. Mediņa estētiku. Viņa populārākie darbi ir veidoti noapaļoti, neoklasicisma skaistuma ideālam atbilstoši. Viņa bagātajā, krāsās zaigojošajā orķestrī brīžiem saklausāms Riharda Štrausa simfonisko poēmu vēriens. Pēc operas Uguns un nakts pirmizrādes kritikas atsauksmēs nereti vilktas paralēles ar Vāgnera Nībelunga gredzenu. Jānis Zālītis kādā recenzijā minējis Rihardu Štrausu un Rihardu Vāgneru kā Jāņa Mediņa muzikālos audžutēvus. Jāņa Mediņa harmoniskajā izdomā ieskanas kaut kas no franču impresionisma. Dažkārt viņa mūzikai piedēvēta pat veristiska kaisle un saklausītas paralēles ar Dž. Pučīni (Vēstules Pēram Gintam). Un, neapšaubāmi, būtiska ietekme viņa muzikālajā tēlainībā ir latviešu tautas mūzikai – ne tik daudz tiešu citātu, vairāk latviski iekrāsotā intonatīvajā un harmoniskajā valodā.
Būtisks pavērsiens Jāņa Mediņa stilistikā ienācis ar trimdas gadiem. It kā pieklusis, aptrūcis viņa harmoniski piesātinātais, romantiski kaismīgais stils, noticis lūzums – komponista rokraksts turpmāk veidojies izsmalcinātības virzienā. Agrākais orķestra krāsu meistars sācis rakstīt konstruktīvu, ritmizētu kamermūziku, ne vairs simfoniskās partitūras.
Longīns Apkalns par to raksta: „...viņš uz pazaudēto Latviju reaģēja tā, ka viņa māksla pārlūza.. Tā nekļuva sliktāka, varbūt gluži otrādi.”
Šādā plašā amplitūdā – no vēlīnā romantisma stilā ieturētajiem simfoniskajiem darbiem un īsti vāgneriska dramatisma Ugunī un naktī, solodziesmu poēzijā turpinot un attīstot Emīla Dārziņa sirds liriku, līdz zināmam racionālismam un konstruktīvam modernismam vēlīnajās kamermūzikas kompozīcijās sevi izpaudis Jāņa Mediņa radošais gars.


GALVENIE DARBI

OPERAS
1913–1919 Uguns un nakts • Librets – Jānis Rainis • Pirmuzvedums 1921. gada 26. maijā (1. daļa) un 8. decembrī (2. daļa) LNO • D Jānis Mediņš, R Ērihs Lauberts, Sc Otto Skulme, lomās: Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Ada Benefelde, Rūdolfs Tunce, Jūlijs Muške, Jūlijs Ziediņš, Jānis Niedra
1922 Dievi un cilvēki • Librets – Leons Paegle • Pirmuzvedums 1922. gada 23. maijā LNO • D Jānis Mediņš, R Ērihs Lauberts, Sc Otto Skulme, lomās: Rūdolfs Bērziņš, Olga Pļavniece, Jānis Niedra, Ādolfs Kaktiņš
1925 Sprīdītis • Librets pēc Annas Brigaderes lugas • Pirmuzvedums 1927. gada 22. janvārī LNO • D Jānis Mediņš, R Fricis Rode, Sc Ludolfs Liberts, lomās: Amanda Liberte-Rebāne, Kārlis Nīcis, Herta Lūse, Ada Benefelde, Jānis Niedra
1939 Luteklīte • Librets – Alvīna Ozola • Pirmuzvedums 1939. gada 21. decembrī LNO • D Jānis Kalniņš, R Valdemārs Pūce, Sc Pēteris Rožlapa, lomās: Paula Brīvkalne, Eduards Miķelsons, Olga Blumberga

BALETI
1934 Mīlas uzvara • Pirmuzvedums 1935. gadā LNO • D Jānis Mediņš, H Osvalds Lēmanis, Sc Ludolfs Liberts
1936 Tērauda spārni (miniatūrbalets)

MUZIKĀLI DRAMATISKI UZVEDUMI (ar solo balsi, kori, deklamatoriem un orķestri)
b. g. Varoņu saucējs
Ziedoņa atmošanās
Brīvības dziesma
Ai, bagāti Ziemassvētki
Saules tiesa
Darba vienības slava
Tev mūžam dzīvot, Latvija

SIMFONISKIE DARBI
1911 Emīla Dārziņa piemiņai, poēma • Pirmatskaņojums 1914. gada 25. janvārī
1913 Simfonija e moll • Pirmatskaņojums Rīgas Latviešu Biedrības Latvju operas VII simfoniskajā koncertā
1922 Pirmā svīta
1923 Imanta, tēlojums 19’21”
1924 Zilais kalns, tēlojums 12’06”
1925 Otrā svīta • Pirmatskaņojums 1925. gada Vasaras koncertā Rīgas Jūrmalā
1933 Trešā svīta
▪ Wien: Universal-Ed. A.G., 1937, 124
▪ Rīga: Zinātne, 1990, 126
1935 Pie baznīcas, poēma stīgu orķestrim 11’58”
1936 Nakts Ģetzemanes dārzā
1956 Rapsodija
b.g. Svīta no operas Uguns un nakts
Svīta no operas Dievi un cilvēki
Svīta no operas Sprīdītis
1911 Teika
1936 Mirkļi, svīta
1936 Danču svīta [ar pseidonīmu Andrejs Bite]
1937 Komiska svīta
1956 Latvju dejas Nr. 1 un 2
1957 Latvju dejas Nr. 3 – 6

SKAŅDARBI PŪTĒJU ORĶESTRIM
b. g. Troickas bataljona maršs
Divi ievadi
▪ Rīga: Latvju VI vispārējo dziesmu un mūzikas svētku Rīcības komiteja
Dzimtene
Dancis
▪ Rīga: Latvju VI vispārējo dziesmu un mūzikas svētku Rīcības komiteja

KANTĀTES
1953 Rīga solistam, korim un orķestrim • Teksts – Pēteris Aigars
1956 Maldu laikā solistam, korim un ērģelēm • Teksts – Zinaīda Lazda
1957 Dievgalda liturģija solistam, korim un ērģelēm • Teksts – Veronika Strēlerte
1959 Aglonas Dievmātei solistam, korim un orķestrim • Teksts – Francis Murāns 7’03”
b.g. Ave Maria solistam, korim un orķestrim
b.g. Jānīt’s kalnā, Jānīt’s lejā solistam un korim ar orķestri • Teksts – latviešu tautasdziesma
b.g. Senatnes ozols korim ar orķestri • Teksts – Pēteris Aigars
b.g. Varoņkalve korim ar orķestri

KONCERTI
1928 Pirmais koncerts čellam ar orķestri • Pirmatskaņojums 1929. gadā, Fricis Bīlings (čells), Esenes Simfoniskais orķestris, D Maksis Fīdlers
1932 Koncerts klavierēm ar orķestri cis moll • Pirmatskaņojums 1936. gada aprīļa sākumā, Franse Ellegore (France Ellegarde. klavieres) 32’54”
1947 Otrais koncerts čellam ar orķestri

KAMERANSAMBĻI
1915 Deux Preludes vijolei, klavierēm un čellam • Pirmatskaņojums 1915. gada 23. martā • Augusts Dombrovskis, A. Kappels, Jānis Mediņš
1930 Trio Nr. 1 klavierēm, vijolei un čellam
1931 Četri stiķi četriem ragiem
1931 Polka pieciem instrumentiem (pikolo, obojai, divām klarnetēm un trompetei)
1932 Gavote divām klarnetēm un diviem fagotiem
1932 Maršs divām trompetēm un divām bazūnēm
1935 Trīs romantiskas spēles klavierēm, vijolei un čellam
1946 Stīgu kvartets
1946 Kvintets klavierēm, divām vijolēm, altam un čellam
1950 Latvju dainas klavierēm, vijolei un čellam
1958 Trio Nr. 2 klavierēm, vijolei un čellam
1961 Koncertīno divām vijolēm (ar klavierēm vai orķestri)
1962 Tautasdziesmu rapsodija divām vijolēm (ar klavierēm vai orķestri)
b. g. Improvizācija stīgu kvartetam

SKAŅDARBI SOLO INSTRUMENTIEM AR KLAVIERĒM
1913 Melanholija vijolei
Prelūdija un romance vijolei
▪ Berlin: Ed. Bote & G. Bock
1924 Skabarga vijolei
1933 Prelūdija čellam
1933 Improvizācija čellam
1943 Kraukļa dzirnavās vijolei (ar klavierēm vai orķestri) 3’19”
1945 Sonāte čellam • Pirmatskaņojums 1945. gada 15. jūnijā • Atis Teihmanis (čells), Hugo Štrauss (klavieres)
▪ Leningrad: Sovetskij Kompozitor, 1991
1945 Latvju dainas vijolei
1946 Noktirne vijolei
1946 Aijā žūžū čellam
1946 Otrā improvizācija čellam
1946 Pirmā sonāte g moll vijolei
1947 Sonatīne čellam
1950 Sonatīne klarnetei
1951 Svīta čellam (četrās daļās) 13’02”
▪ Krājumā Latviešu komponistu skaņdarbi čellam un klavierēm. – Rīga, 1987, [b. i.], 3.-33.lpp.
1954 Otrā sonāte d moll vijolei
1958 Sonatīne flautai • Pirmatskaņojusi Maija Lielause
1959 Sonāte altam
1960 Sonāte obojai

SKAŅDARBI KLAVIERĒM
1918 Impromtu
1921–1963 Dainas Nr. 1–24
▪ Dainas: Prelūdijas klavierēm. – Rīga: LVI, 1959, 60
▪ Dainas Nr. 1-12 – Rīga: MtK, 1988
▪ Dainas Nr. 13-24 – Rīga: MtK, 1988
1922 Balāde
▪ Rīga: Latvijas Skaņražu Kopa, [b.g.]
1922 Skice
1946 Sonāte
1952 Spēle
1952 Kaprise
▪ Stokholma: Atvase, 1978
1942 Mūzika Jāņa Raiņa lugai Daugavai
1954 Sonatīne 10’20”
1954 Rapsodija divām klavierēm
b. g. Trīs ievadi Jāņa Raiņa poēmai Ave Sol

SKAŅDARBI AKORDEONAM
1955 Sonāte
1961 Rapsodija

KORA MŪZIKA
Vīru korim a cappella
1955 Tālu, tālu • Teksts – A. Zuiris
1955 Ziemassvētki • Teksts – Aspazija

Jauktajam korim a cappella
1912 Svētīta diena • Teksts – Andrejs Upīts
1912 Raudoša debess • Teksts – Aspazija
1956 Nāves vairogs • Teksts – Veronika Strēlerte
1958 Lūgšana
1960 Circenīša Ziemassvētki • Teksts – Aspazija
1962 Ticība • Teksts – Valda Mora
b.g. Daina
b.g. Lūgšana • Teksts – Valda Mora
b.g. Tev mūžam dzīvot, Latvija • Teksts – Vilis Plūdonis
b.g. Veļu laiks • Teksts – Jānis Medenis

SKAŅDARBI SOLO BALSIJ AR ORĶESTRI
1943 Vēstules Pēram Gintam • Teksts – Elza Ķezbere
b.g. Bārenītes dziesmas • Teksts – Fricis Bārda
b.g. Ave Maria • Teksts – Marta Grimma
b.g. 11 latviešu tautasdziesmas (arī solo balsij ar klavierēm)

SOLODZIESMAS (ar klavierēm)
1910 Aicinājums • Teksts – Aspazija
Nakts dziesmiņa • Teksts – Atis Ķeniņš
Nakts traģēdija • Teksts – Dr. Orientācijs
Nebēda • Teksts – Aspazija
1911 Raudoša debess • Teksts – Aspazija
1912 Aiz loga nopūšas tumsa • Teksts – Atis Ķeniņš
1913 Ak, jaunam būt • Teksts – Aspazija
Pagātnes pagalmā • Teksts – Aspazija
Pa maliņu Teksts – Kārlis Skalbe
1914 Mātei • Teksts – Jānis Rainis
Mātes dziesma • Teksts – Fridrihs Gulbis
Zelta saites • Teksts – Jānis Akuraters
Zelta sapnīts • Teksts – Aspazija
1915 Aicinājums • Teksts – Kārlis Skalbe
Aizsmaržoja baltās ievas • Teksts – Kārlis Skalbe
1918 Ak, jūs atmiņas • Teksts – Lūcija Zamaiča
Birzēm rotāts Gaiziņš • Teksts – Kārlis Jēkabsons
Birztaliņa • Teksts – Kārlis Jēkabsons
Brīves saule • Teksts – Jānis Rainis
Čigānietes dziesma • Teksts – Edvards Vulfs
1921 Maigums un grēks • Teksts – Lūcija Zamaiča
Maija slava • Teksts – Raimonds Bebris
Maldu taka • Teksts – Elīna Zālīte
Māmiņai • Teksts – Atis Ķeniņš
1922 Vasaras idille • Teksts – Jānis Jaunsudrabiņš
1923 Ir viens vakars • Teksts – Jānis Jaunsudrabiņš
Kapsētā • Teksts – Fricis Bārda
Slims ubags • Teksts – Jānis Jaunsudrabiņš
Un daudz kas varēja būt • Teksts – Lūcija Zamaiča
Uz brītiņu • Teksts – Lūcija Zamaiča
Veltas ilgas • Teksts – Lūcija Zamaiča
1924 Aiz mežiem • Teksts – Lūcija Zamaiča
Īstā māja • Teksts – Lūcija Zamaiča
Jasmīnzieds • Teksts – Alfrēds Andersons
Ja tu kā bērns • Teksts – Kārlis Skalbe
Jaunā bura • Teksts – Fricis Dziesma
1925 Aka • Teksts – Fricis Bārda
Jaunā mīla • Teksts – Atis Ķeniņš
Jaunās sirdis • Teksts – Jonāss Miesnieks
Kādēļ • Teksts – Elīna Zālīte
Kad varas nezināmas • Teksts – Kārlis Jēkabsons
Tā ietu • Teksts – Kārlis Jēkabsons
Tautu meita • Teksts – Edvards Vulfs
1926 Aicinājums • Teksts – Elīna Zālīte
1927 Aizejot • Teksts – Atis Ķeniņš
Bārenītes dziesmas 1.-4.• Teksts – Fricis Bārda
1928 Nāc • Teksts – Lūcija Zamaiča
1929 Mūžība • Teksts – Jānis Akuraters
Mūžīgās steigās • Teksts – Jānis Akuraters
1930 Nocturno • Teksts – Andrass (Alfrēds Andersons)
Priekš mīļā • Teksts – Lūcija Zamaiča
Uz augšu • Teksts – Alfrēds Andersons
1932 Bezmiegā • Teksts – Elīna Zālīte
Glāsts • Teksts – Atis Ķeniņš 2’13”
Gredzentiņš • Teksts – Atis Ķeniņš
Svētās lilijas • Teksts – Atis Ķeniņš
Šai svētā naktī • Teksts – Valda Mora
Un kad no debesiem ziliem • Teksts – Atis Ķeniņš
1933 Grūta diena • Teksts – Elīna Zālīte
Jautātāja meitene • Teksts – Jānis Rainis
Jūras smaids • Teksts – Zinaīda Lazda
Man sirds ir atkal jauna • Teksts – Atis Ķeniņš
Manu draugu himna • Teksts – A. Rubulis
Mātei • Teksts – Edvards Treimanis-Zvārgulis
Sirds neprāts • Teksts – Atis Ķeniņš
Sirds saule • Teksts – Jūlijs Vecozols
Skumju mistērijas • Teksts – Jānis Akuraters
Slimā dvēsele • Teksts – Atis Ķeniņš
Vienu dienu • Teksts – Jānis Rainis
1940 Mīļā skūpsts • Teksts – Elīna Zālīte
Mirklis • Teksts – Fricis Bārda
Šaubas • Teksts – Lūcija Zamaiča
Šķiršanās • Teksts – Jānis Jaunsudrabiņš
Šūpļa dziesma • Teksts – Jānis Jaunsudrabiņš
1943 Bērna rokas • Teksts – Kārlis Dāle
Bez dvēseles • Teksts – Elīna Zālīte
Pasakas par mīlu, cikls • Teksts – Elza Ķezbere • Mirklis / Maija rozes / Dāvana / Ziedu pūkas / Narciss / Draugam
Tevi atceros • Teksts – Klāra Zāle
Tev mūžam dzīvot, Latvija • Teksts – Vilis Plūdonis
Ticība • Teksts – Jānis Poruks
Toreiz • Teksts – Elza Ķezbere 3’57”
Ziedoņa actiņa • Teksts – Zinaīda Lazda
Ziemeļblāzma • Teksts – Jānis Rainis
Zvaigzne krītošā • Teksts – Atis Ķeniņš
Zvaigznes
1944 Bij toreiz nakts • Teksts – Kārlis Jēkabsons
Nebēdība • Teksts – Klāra Zāle
Putenī • Teksts – Elza Ķezbere
1945 Ābele • Teksts – Veronika Strēlerte
1947 Debesīm pretī • Teksts – Karola Dāle
Klusums un tu • Teksts – Velta Toma
Naids • Teksts – Zinaīda Lazda
Nāk jauna cilts • Teksts – Jānis Rainis
Naktī • Teksts – Andrejs Kurcijs
Nakts • Teksts – Kārlis Skalbe
Nakts burvība • Teksts – Jūlijs Vecozols
Nakts dziesmas • Teksts – Jānis Poruks
1948 Dievnams • Teksts – Elza Ķezbere
Divi biķeri • Teksts – Jānis Akuraters
Dokā • Teksts – Pāvils Rozītis
Draudzības gars • Teksts – Zinaīda Lazda
Draugi • Teksts – Fricis Bārda
Dvēsele dziļā • Teksts – Jānis Rainis
Kapu lakstīgala • Teksts – Veronika Strēlerte
Laimīgais • Teksts – Zinaīda Lazda
Lieglaimes mirklis • Teksts – Zinaīda Lazda
Lielā sāpe • Teksts – Elīna Zālīte
Līgaviņa • Teksts – Atis Ķeniņš
Likteņa pirksts • Teksts – Edvards Vulfs
Maigā • Teksts – Vilis Plūdonis
Tumsas dziļumos • Teksts – Kārlis Zāle
1949 Ave Maria • Teksts – Veronika Strēlerte
Āzītis un vilks • Teksts – Vilis Plūdonis
1951 Dieva kalpa vakars • Teksts – Veronika Strēlerte
Gaviles • Teksts – Veronika Stēlerte
Kā zvaniem skanēt bij • Teksts – Andrejs Eglītis
Klīst tumsas biedi • Teksts – Leons Paegle
Klusā nedēļa • Teksts – Augusts Saulietis
1954 Dzīves nakts • Teksts – Ziedonis Landavs
Meitenes dziesma • Teksts – Elīna Zālīte
Meitenes dziesma • Teksts – Jānis Rainis
Saule augstu debesīs • Teksts – Juris Soikāns
Sausā vasara
1955 Dārzs • Teksts – Zinaīda Lazda
Dziesmu māmuļa • Teksts – Auseklis
In signo Domini, cikls • Teksts – Veronika Strēlerte • Dievnamā / Nomods / Svētais Francisks / Iet pa ūdens viļņiem / Ceļš naktī
Kā gāju putni • Teksts – Valda Mora
Kaķīša dzirnavās • Teksts – Elza Ķezbere
Ķīvītes • Teksts – Jonāss Miesnieks
Lai bij grūti ar vijoli un klavierēm • Teksts – latviešu tautasdziesma
Runcis un zvirbuļi • Teksts – Elza Ķezbere
Runcis zābakos • Teksts – Elza Ķezbere
Sāpju stundā • Teksts – Kārlis Krūza
Sapnis • Teksts – Edvards Vulfs
Sapņu nakts • Teksts – Alfrēds Andersons
Sarkana roze • Teksts – Elīna Zālīte
1958 Asaras • Teksts – Zinaīda Lazda
Toskānas vīns • Teksts – Juris Soikāns
Zelta gredzeni • Teksts – Zinaīda Lazda
Stundas • Teksts – Inārs Brēdrihs
1960 Ilgu laiva • Teksts – E. Leja
1962 Kompozīcija eļļā • Teksts – komponists
Ūdens malā • Teksts – Veronika Strēlerte
1963 Violetie virši • Teksts – Biruta Senkeviča
1965 Dzimtenei • Teksts – Mirdza Ķempe
Es esmu sieviete • Teksts – Mirdza Ķempe
Mīlestības krāšņais koks • Teksts – Mirdza Ķempe
Neru pelni • Teksts – Mirdza Ķempe
Raiņa atbildes • Teksts – Mirdza Ķempe
Vakara saulei • Teksts – Mirdza Ķempe

IZDOTI AUTORKRĀJUMI
Jānis Mediņš. Dziesmas balsij un klavierēm. – Rīga: LVI, 1959, 16
Dziesmas balsij un klavierēm. Mirdzas Ķempes vārdi. – Rīga: Liesma, 1965
Jānis Mediņš. Dziesmas solobalsij un klavierēm, 1. – Rīga: Liesma, 1990, 184
Dziesmu izlase (Lieder Auswahl). – Mannheim: A. Kalnāja apgāds, [b.g.], 15

DUETI un TERCETI ar klavierēm
1947 Rozēm kaisu istabiņu, duets • Teksts – latviešu tautasdziesma
Naids, duets • Teksts – Zinaīda Lazda
1956 Četras latviešu tautasdziesmas trim sieviešu balsīm un klavierēm
b. g. Brīves saule, duets soprānam un baritonam • Teksts – Jānis Rainis

KINOMŪZIKA
1939 Zvejnieka dēls • Rīgas kinostudija, R Vilis Lapenieks


DISKOGRĀFIJA

LP

Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Ārija no 1. Svītas orķestrim / Latvijas Radio simfoniskais orķestris, D Leonīds Vīgners // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 021999

Zilais kalns, simfoniska poēma / Latvijas Radio Simfoniskais orķestris, D Leonīds Vīgners / Dainas klavierēm (Nr. 5, 6, 7) / Romance vijolei un klavierēm / Juris Švolkovskis (vijole), Vilma Cīrule (klavieres) // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 022003

Solo dziesmas: Vakara saulei, Birztaliņa, Aizsmaržoja baltās ievas, Vasaras idille, Nakts bez dusas, Ir viens vakars, Glāsts, Tā ietu / Solisti Kārlis Zariņš, Leonarda Daine, Jānis Zābers, Vilma Cīrule (klavieres) // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 022006

Svīta čellam un klavierēm / Ernests Bertovskis (čells), S. Heine-Madrevica (klavieres) / Prelūdija vijolei un klavierēm / E. Bulavinovs (vijole), Vilma Cīrule (klavieres) / Daina Nr. 11 /Vilma Cīrule (klavieres) / Sonāte vijolei un klavierēm Sol mažorā / Valdis Zariņš (vijole), Hermanis Brauns (klavieres) // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 022007

Latvju rapsodija / Latvijas ainas / Latvju dejas / Stokholmas Filharmonijas orķestris, D Sikstens Ērlings (Sixten Ehrling) // Latvian composer Jānis Mediņš – Essen: Latvian music, LP 5

Koncerts klavierēm ar orķestri cis moll / Vilma Cīrule (klavieres), Latvijas TV un Radio Simfoniskais orķestris, D Centis Kriķis – 1972, Melodija, 33CM - 02939

Solo dziesmas: Glāsts, Maigums un grēks, Tā ietu, Ir viens vakars / Jānis Zābers (tenors), Vilma Cīrule (klavieres) // Latviešu komponistu solo dziesmas – 1975, Melodija, M10 – 37097-98

Glāsts / Leonarda Daine (mecosoprāns), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) // Talsu baznīcas ērģeles – 1984, Melodija, C10 – 20233-34

Tev mūžam dzīvot, Latvija / Latvijas Radio T. Kalniņa koris, D J. Kļaviņš // Dziesma brīvai Latvijai – 1989, Melodija, C 6028709

Solo dziesmas / Solisti Egils Siliņš, Anita Garanča, Zigrīda Krīgere, Ingus Pētersons, Inta Villeruša (klavieres) // Jānis Mediņš – 100 – 1990, Melodija, C 10 30615-6

Imanta – 19’21” / Kraukļa dzirnavās – 3’19” / Zilais kalns – 12’06” / Pie baznīcas -11’58” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris / D Imants Resnis, Valdis Zariņš (vijole – 2) – 46’44” // Jānis Mediņš. Simfoniski tēlojumi – 1990, Melodija, C 10 30855-6

Uguns un nakts – fragmenti / Žermēna Heine-Vāgnere, Regīna Frīnberga, Artūrs Frīnbergs, Miķelis Fišers, Latvijas Valsts Operas un baleta teātra orķestris, T. Kalniņa koris, D Edgars Tons, Rihards Glāzups – Melodija, 33D – 026515-6

Spīdolas ārijas no operas Uguns un nakts / Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Ž. Heine-Vāgnere (soprāns), Latvijas Simfoniskais orķestris, D Jānis Mediņš // Jānis Mediņš. Baleta un operas mūzika – Essen: Latvian music, LP 15

Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Latvijas Simfoniskais orķestris, D Jānis Mediņš // Jānis Mediņš – diriģents (koncerts) – Essen: Latvian music, LP 54

Tautasdziesmu apdares / Latvju dejas Nr. 3, 4, 5, 6 / Ileāna Pētersone (mecosoprāns) / Stokholmas Filharmonijas orķestris, D Arvīds Norītis // Svešā zemē (In a Foreign Country) – Wittingen: Latvian music, LP 47

Birztaliņa / Pauls Sakss (tenors), orķestris // Pauls Sakss un viņa dziesma – Essen: Latvian music, LP 40

Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Latvijas Radio orķestris, D Leonīds Vīgners – Melodija, CN – 02647-8

Svīta čellam un klavierēm / Ingus Nāruns (čells), A. Bērzkalns (klavieres) // Suite concertante – USA: Kaibala Records, 60F01

Sonatīne klavierēm / Verena Stelps-Dambrans (klavieres) // Verena Stelps-Dambrans plays Latvian music – Columbus: Coronet, UR4M – 3763-4

Pie baznīcas, poēma stīgu orķestrim do minorā / Latvijas TV un Radio Simfoniskais orķestris, D Centis Kriķis – Melodija, CM – 02743-4

Ārija sol minorā no 1. Svītas orķestrim / LPSR Valsts Simfoniskais orķestris, D Leonīds Vīgners // Klausāmies mūziku – vispārizglītojošo skolu 1.-2. klasēm –C 702923702

Dainas: 24 Preludes for piano / Artūrs Ozoliņš (klavieres) – USA: Kaibala Records, 60F02A – D

Dainas Nr. 3, 7, 8, 18, 21 / Guna Kurmis (klavieres) // Guna Kurmis (koncerts) – Melodija, 900810

Vēstules Pēram Gintam / 6 latviešu tautasdziesmas / Paula Brīvkalne, Stokholmas Filharmonijas orķestris, D Arvīds Norītis – 0007509

Glāsts / Uz brītiņu / Tā ietu / Atmiņas / E. Zebrinska (soprāns), Rita Peterson (klavieres) // Latvian song recital No.2 – E4-KL-8752

Aizsmaržoja baltās ievas / Žanis Zentiņš (tenors), Vera Leinvebers (klavieres) // Jūras vaidi – Chicago: Harmonija, Z4RS 2502-3

Uz brītiņu / Ilga Tiknuse (mecosoprāns), Rimma Bulle (klavieres) // Ilga Tiknuse – Melodija, 33D – 025929

Jānītis kalnā, Jānītis lejā / Latvijas Radio T. Kalniņa koris, D Edgars Račevskis // Līgo dziesmas – Melodija, C 30 – 13521


CD

Ārija – 4’42” / Detroitas simfoniskais orķestris, D Nēme Jērvi // Encore – England: Chandos, 1993 CHAN 9227

Aglonas Dievmātei – 7’03” / Rīgas kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars, Aivars Kalējs (ērģeles) // Aglonas Dievmātei – 1994-1995, Ave Sol, DCMAG 9402

Glāsts / Tā ietu / Jānis Zābers (tenors), Vilma Cīrule (klavieres) // Jāņa Zābera atcerei / In memory of Janis Zabers – 1995, Latvijas Radio, LR 07: DCM AG 9507

Sniegat, sniegi – 2’41” / Bruno Egle (baritons), Silvija Deidule (klavieres) // Manai mātei. Dzied Bruno Egle – 1996, SIA Spice, [s.n.]

Imanta – 19’21” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Čellists un diriģents Imants Resnis. Cellist and conductor Imants Resnis – 1999, SWH L&M ieraksti, SWH L&M 020

Ārija – 4’42” / Detroitas simfoniskais orķestris, D Nēme Jervi // Favourite encores – England: Chandos, 2001, CHAN 6648

Ārija – 5’20” / Ziedu valsis no baleta Mīlas uzvara – 4’53” / Liepājas simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Latviešu klasikas dārgumi / Highlights of Latvian Classics – 2001, Upe Classics, 750404001726

Glāsts – 2’13” / Egils Siliņš (basbaritons), Māris Skuja (klavieres) // Latviešu klasiskās solo dziesmas – 2003, Latvijas Radio, LR-0303

Uguns un nakts: Spīdolas ārija no 1. cēliena – 3’25” / Toreiz – 3’57” / Žermēna Heine-Vāgnere, Latvijas Nacionālās Operas orķestris // Žermēna Heine-Vāgnere –2003, Latvijas Nacionālā Opera, [s. n.]

Kurzeme no 3. orķestra svītas – 6’15” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Jānis Zirnis // Music in Latvia – 2005 – 2005, LMIC CD-2005-4

Zilais kalns – 12’06” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Symphonia ipsa – 2005, LMIC CD-2005-5/6

5. daina – 1’50” / 11. daina – 2’25” / 14. daina – 2’07” / 17. daina – 3’59” / Juris Žvikovs (klavieres) // Latviešu klaviermūzikas antoloģija – 2006, Juris Žvikovs, [s. n.]

Rapsodija flautai un klavierēm / Ilona Kudiņa, Ventis Zilberts // On the Bridge. Chamber Music by Latvian Composers – 2006, Ilona Kudiņa, [s. n.]

Tev mūžam dzīvot, Latvija – 1’57” / Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Tev mūžam dzīvot, Latvija – 2007, Upe tt, CD 024

Sonāte altam un klavierēm / Andra Dārziņa, Andreass Kerstens – 16’22” // Latvian Impressions. Latviešu impresijas – 2010, Animato, ACD6117

Sonatīne klarnetei un klavierēm, II daļa / Ģirts un Anita Pāžes – 4’55” // Atskats pagātnē. Retrospection. Ģirts Pāže – 2011, Ģirts Pāže


LITERATŪRA

J. Mediņš, Toņi un pustoņi. – Stokholma: Daugava, 1964, 218 • J. Mediņš, Toņi un pustoņi. – Rīga: Liesma, 1992, 268 • J. Straume, Jānis Mediņš // Mūsu mūzikas mākslinieki. – Rīga: Latvju komponistu biedrības apgāds, 1925, 49.-76. lpp. • K. Lesiņš, Jānis Mediņš // Problēmas un sejas latviešu mūzikā. – Rīga: A. Gulbis, 1939, 255 • J. Vītoliņš, Jāņa Mediņa opera Sprīdītis // Palīgs mūzikas klausītājiem. – Rīga: LVI, 42 • J. Poruks, Jānis Mediņš // Ciemošanās: Atmiņas par cilvēkiem, vietām un notikumiem. – Upsala: Daugava, 1963, 11.-17.lpp • I. Dunkele, Ārzemju bibliotēkām nosūtītie Jāņa Mediņa skaņdarbi // Latvju mūzika Nr.2. – Kalamazoo: Latvian Choir Association in the United States, 1969, 170.-172.lpp. • A. Grandaus, Jāņa Mediņa opera Uguns un nakts // Palīgs mūzikas klausītājiem. – Rīga: Liesma, 1969, 56 • A. Purvs, Jāņa Mediņa Koncerts klavierēm cis-mollā ar orķestri // 5. Latviešu Dziesmu svētku Kanādā vadonis. – Toronto: 1970, 30.-31.lpp • I. Dunkele, Jānis Mediņš // Latvju mūzika, Nr. 5. – Kalamazoo: Latvian Choir Association in the United States, 1972, 406.-417. lpp • V. Briede-Bulāvinova, Jāņa Mediņa opera Dievi un cilvēki // Latviešu mūzika, 10. – Rīga, 1973, 127.-143. lpp. • L. Kārkliņš, Jānis Mediņš // Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. – Rīga: Liesma, 1973, 89.-98.lpp. • J. Vītoliņš, Uguns un nakts tēli uz operas skatuves // Mūzikas kritika. – Rīga: Liesma, 1973, 308.-314.lpp. • V. Briede-Bulāvinova, Jāņa Mediņa operu daiļrade // Latviešu opera (līdz 1940. gadam). – Rīga: Zinātne, 1975, 107.-184.lpp. • H. Pavasars, Latvijas balāde [par J. Mediņa skaņdarbu] // Anglijas latviešu 9. dziesmu dienā. – Londona: 1975, 13 • M. Vētra, Jānis Mediņš // Mans baltais nams. – Ņujorka: 1976, 41.-44.lpp. • L. Krasinska, Latviešu simfoniskā mūzika 20. gs 20.-30.gados // Mācību līdzeklis mūzikas vidusskolu audzēkņiem. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983, 131 • J. Andrups, Latvju sēta kā talantu avots: komponista Jāņa Mediņa izcelsme un mūzika // Brīvā Latvija. – VFR: 1989, 17. jūn., 4.lpp. • I. Zemzare, Varoņa dzīve Latvijā [par komponista Jāņa Mediņa daiļradei veltīto koncertu] // Literatūra un māksla, 1989, 18. marts, 7. lpp. • A. Vītoliņš, Jāņa Mediņa simtgade // Latvju mūzika Nr. 19. – Kalamazoo: Latvian Choir Association in the United States, 1990, 1977.-2008. lpp • R. Gedzjuna, Jānis Mediņš: galvenie dzīves dati un darbi. – Rīga: Latvijas Filharmonija, 1990, 22 [teksts paralēli latviešu, krievu, vācu un angļu valodās] • I. Gvozdakova, Instrumentālās kamermūzikas žanri. Jāzeps Vītols un Jānis Mediņš – paralēles un kontrasti // Latvijas Mūzikas akadēmija – Jāzepa Vītola lolojums un novēlējums: Mūzikas akadēmijas 75. gadskārtai veltītās zinātniskās konferences referātu tēzes, 1995. gada 10. janvāris. – [Rīga]: 1995, 12

Inga Godunova
© LMIC, 2007

 

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta: