jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Mediņš, Jānis (1890.09.10. - 1966.04.03.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
„Nevaru ciest neaprakstītu nošpapīru.”

Jānis Mediņš

„Man Jānis Mediņš ir viena mediāla persona, kas kā mēdijs nojauta latviešu kultūras tapšanas procesus.”

Longīns Apkalns


BIOGRĀFIJA

Jānis Mediņš ir nesaraujami saistīts ar Latvijas laikgriežiem. 1890. gadā dzimušais komponists veidojies un tapis kopā ar Latvijas valsti un kopā ar šo valsti piedzīvojis visu tās spožumu un postu. Latvijas konservatorijas profesors, Operas un Radiofona diriģents, neoficiālās himnas Tev mūžam dzīvot, Latvija autors 1944. gadā atstājis Latviju un mūža nogali aizvadījis trimdā.
Jānis Mediņš dzimis 1890. gada 9. oktobrī Rīgā. Komponists audzis un veidojies neparasti muzikālā ģimenē. Mediņu dzimta latviešu mūzikas kultūrai izauklējusi veselus trīs skaņražus. Savu vārdu mūsu mūzikas mākslā teikuši arī Jāņa divi vecākie brāļi Jāzeps un Jēkabs. Māsa Marija – talantīga pianiste diemžēl pāragri un traģiski aizgājusi no dzīves. Savus pirmos muzikālos iespaidus nākošais komponists guvis jau agrā bērnībā, jo Mediņu mājās daudz muzicēts. Sekojot brāļa Jāzepa paraugam 1900. gadā, desmit gadu vecumā arī viņš iestājies Rīgas Zīgerta Mūzikas institūtā, kur mācījies vienlaicīgi trijās – klavieru, vijoles un čella klasēs, bet trīspadsmit gadu vecumā sācis spēlēt vijoli institūta orķestrī. 1909. Mediņš absolvējis Mūzikas institūtu, par īpašām sekmēm izpelnīdamies trīs zelta liras.
1904. gadā, 14 gadu vecumā sākas Mediņa nopietnas orķestra mūziķa gaitas – sākumā kā vijolniekam Rīgas Latviešu biedrības orķestrī, kur viņš spēlējis līdz 1913. gadam, bet pēc tam vēl divus gadus kā altistam P. Jurjāna Latvju operas orķestrī. Latvju operas gados viņš guvis pirmo pieredzi pie diriģenta pults. Šajā laikā viņš sevi pieteicis arī kā komponists. Jau 1909. gadā radušās pirmās dziesmas, ja neskaita pazudušos bērnības gadu uzmetumus, bet pirmo reizi atklātībā Jāņa Mediņa vārds izskanējis 1912. gadā, kad Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas godalgu izsolījumā starp citām godalgotām kompozīcijām iekļuvušas arī divas J. Mediņa dziesmas jauktam korim. Jau 1913. gadā aizsākas darbs pie operas Uguns un nakts. Operu bija iecerēts pabeigt līdz 1915. gada oktobrim, bet dzīve ienesusi visai skarbas korekcijas.
Sācies Pirmais pasaules karš, un J. Mediņš kļuvis par kapelmeistaru armijas orķestrī. Kara beigas komponists piedzīvojis Sibīrijā. Par šo laiku viņš savā grāmatā raksta, ka to izturējis tikai pateicoties laulātās draudzenes mīlestībai un atbalstam, kura uz saviem kamiešiem cauri Sibīrijas sniegiem iznesusi smago, brezentā iesieto Uguns un nakts partitūru. Diemžēl citus Sibīrijā radītus darbus, kopumā ap 30, tai skaitā viencēliena operu Zvanīgs zvārgulīts, nācies taigā sadedzināt, lai mājupceļā atvieglotu bagāžu.
Pēc atgriešanās dzimtenē komponists aktīvi iesaistījies jaundibinātās Latvijas valsts mūzikas kultūras veidošanā – sācis pedagoga darbu Latvijas konservatorijā, kur vadījis diriģēšanas un instrumentācijas klases. Laiks no 1920. gada līdz aizbraukšanai no dzimtenes iezīmīgs ar aktīvu diriģenta darbību – vispirms Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš bijis ne tikai viens no diriģentiem līdzās Teodoram Reiteram, bet ticis ievēlēts arī operas direkcijā. Mediņa diriģenta repertuārs LNO ir visai daudzpusīgs. Protams, tās ir divas viņa paša operas – Uguns un nakts un Dievi un cilvēki, bez tam arī Čaikovskis, Rubinšteins, Maskanji, Leonkavallo, Pučīni, Verdi, Mocarts un citi – ikviena operteātra zelta repertuārs. Neraugoties uz lielo slodzi, pasniedzēja un operas diriģenta pienākumus pildot, viņš paralēli uzstājies ar simfoniskajiem koncertiem. Desmit gadi (1922–1932) ir īpaša jaunrades pacēluma iezīmēti – komponistam netrūkst ne ideju, ne enerģijas.
Kopš 1928. gada līdz pat 1944. gadam Jānis Mediņš bijis redzams pie jaundibinātā Latvijas Radiofona diriģenta pults. Darbs Radiofona orķestrī devis daudz plašākas iespējas – būdams orķestra galvenais diriģents, Jānis Mediņš centies atsvaidzināt koncertu repertuāru ar maz dzirdētām, jaunām un modernākām kompozīcijām. Un vienmēr nenogurstoši centies popularizēt latviešu mūziku – visu jaunāko, kas vien vērtīgs radīts. Tas bijis bagāts, nozīmīgām radošām iecerēm piepildīts laiks. Taču 1940. gadā Latvija atkal tiek ierauta vēstures dzirnās. Tas atsaucas arī uz norisēm mūzikas dzīvē.
Vēloties saglabāt brīvību sev un savai mākslai, Jānis Mediņš ar ģimeni 1944. gada augusta beigās atstājis Latviju. Četrus gadus nodzīvojis bēgļu nometnēs Vācijā – Zēgebergā un Blombergā, bet kopš 1948. gada par Jāņa Mediņa dzīvesvietu kļuva Stokholma. Te, nošu pārrakstītāja darbā Stokholmas koncertnamā, viņš atkal sastapis T. Reiteru. Ļoti daudz viņam devusi iespēja noklausīties mēģinājumus Stokholmas koncertnamā – dzirdēt un redzēt ļoti labus diriģentus un solistus. Pēc Karaliskās Operas pasūtījuma Mediņš instrumentējis Minkusa baletu Dons Kihots, Stokholmā tapusi arī virkne kamermūzikas darbu.
Pēc daudziem gadiem, 1964. gadā Mediņš viesojies Latvijā. Viņa jubilejas koncertā dziedājusi Ž. Heine-Vāgnere, L. Andersone, spēlējusi V. Cīrule, diriģējis E. Tons un pats autors. Tas viņam bijis neaizmirstams brīdis.
Diemžēl jau Latvijas apciemojuma laikā komponistam jūtami pasliktinājusies veselība, un viņš miris 1966. gada 4. martā, tā arī nesagaidot Uguns un nakts atjaunoto uzvedumu Latvijā tā paša gada rudenī.
Jāņa Mediņa daiļradei ir nozīmīga vieta latviešu mūzikas kultūrā. Daudzās jomās viņam nācies būt pirmajam – J. Mediņa Uguns un nakts līdzās Alfrēda Kalniņa Baņutai aizsāk latviešu nacionālās klasiskās operas žanru, viņa spalvai pieder arī pirmais klavierkoncerts (1932), pirmais balets (Mīlas uzvara, 1934), pirmais klavieru trio (1930), pirmais viendaļīgais simfoniskais tēlojums (Imanta, 1923).
Jānis Mediņš, šķiet, mūziku radīja viegli, spontāni, tāpēc, ka nevarēja neradīt. Par to liecina kaut tikai kompozīciju iespaidīgais skaits – vairāk nekā 300 skaņdarbu. Un tomēr šis vieglums ir tikai šķietams. Jāņa Mediņa darbā milzīga nozīme personiskajiem pārdzīvojumiem – viņa skaņdarbi, īpaši dziesmas, ir kā intīma dienasgrāmata, ar sirds asinīm rakstīta. Būdams apbrīnojami talantīgs, Jānis Mediņš ļāva savai mūzikai runāt pašai. Viņam nepatika nodarboties ar teorētiskiem spriedumiem un analītiskām apcerēm.
Skaistums un mērs – tā īsi varētu raksturot J. Mediņa estētiku. Viņa populārākie darbi ir veidoti noapaļoti, neoklasicisma skaistuma ideālam atbilstoši. Viņa bagātajā, krāsās zaigojošajā orķestrī brīžiem saklausāms Riharda Štrausa simfonisko poēmu vēriens. Pēc operas Uguns un nakts pirmizrādes kritikas atsauksmēs nereti vilktas paralēles ar Vāgnera Nībelunga gredzenu. Jānis Zālītis kādā recenzijā minējis Rihardu Štrausu un Rihardu Vāgneru kā Jāņa Mediņa muzikālos audžutēvus. Jāņa Mediņa harmoniskajā izdomā ieskanas kaut kas no franču impresionisma. Dažkārt viņa mūzikai piedēvēta pat veristiska kaisle un saklausītas paralēles ar Dž. Pučīni (Vēstules Pēram Gintam). Un, neapšaubāmi, būtiska ietekme viņa muzikālajā tēlainībā ir latviešu tautas mūzikai – ne tik daudz tiešu citātu, vairāk latviski iekrāsotā intonatīvajā un harmoniskajā valodā.
Būtisks pavērsiens Jāņa Mediņa stilistikā ienācis ar trimdas gadiem. It kā pieklusis, aptrūcis viņa harmoniski piesātinātais, romantiski kaismīgais stils, noticis lūzums – komponista rokraksts turpmāk veidojies izsmalcinātības virzienā. Agrākais orķestra krāsu meistars sācis rakstīt konstruktīvu, ritmizētu kamermūziku, ne vairs simfoniskās partitūras.
Longīns Apkalns par to raksta: „...viņš uz pazaudēto Latviju reaģēja tā, ka viņa māksla pārlūza.. Tā nekļuva sliktāka, varbūt gluži otrādi.”
Šādā plašā amplitūdā – no vēlīnā romantisma stilā ieturētajiem simfoniskajiem darbiem un īsti vāgneriska dramatisma Ugunī un naktī, solodziesmu poēzijā turpinot un attīstot Emīla Dārziņa sirds liriku, līdz zināmam racionālismam un konstruktīvam modernismam vēlīnajās kamermūzikas kompozīcijās sevi izpaudis Jāņa Mediņa radošais gars.


DISKOGRĀFIJA

LP

Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Ārija no 1. Svītas orķestrim / Latvijas Radio simfoniskais orķestris, D Leonīds Vīgners // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 021999

Zilais kalns, simfoniska poēma / Latvijas Radio Simfoniskais orķestris, D Leonīds Vīgners / Dainas klavierēm (Nr. 5, 6, 7) / Romance vijolei un klavierēm / Juris Švolkovskis (vijole), Vilma Cīrule (klavieres) // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 022003

Solo dziesmas: Vakara saulei, Birztaliņa, Aizsmaržoja baltās ievas, Vasaras idille, Nakts bez dusas, Ir viens vakars, Glāsts, Tā ietu / Solisti Kārlis Zariņš, Leonarda Daine, Jānis Zābers, Vilma Cīrule (klavieres) // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 022006

Svīta čellam un klavierēm / Ernests Bertovskis (čells), S. Heine-Madrevica (klavieres) / Prelūdija vijolei un klavierēm / E. Bulavinovs (vijole), Vilma Cīrule (klavieres) / Daina Nr. 11 /Vilma Cīrule (klavieres) / Sonāte vijolei un klavierēm Sol mažorā / Valdis Zariņš (vijole), Hermanis Brauns (klavieres) // Komponistu brāļu Mediņu mūzikas albūms – Melodija, 33D – 022007

Latvju rapsodija / Latvijas ainas / Latvju dejas / Stokholmas Filharmonijas orķestris, D Sikstens Ērlings (Sixten Ehrling) // Latvian composer Jānis Mediņš – Essen: Latvian music, LP 5

Koncerts klavierēm ar orķestri cis moll / Vilma Cīrule (klavieres), Latvijas TV un Radio Simfoniskais orķestris, D Centis Kriķis – 1972, Melodija, 33CM - 02939

Solo dziesmas: Glāsts, Maigums un grēks, Tā ietu, Ir viens vakars / Jānis Zābers (tenors), Vilma Cīrule (klavieres) // Latviešu komponistu solo dziesmas – 1975, Melodija, M10 – 37097-98

Glāsts / Leonarda Daine (mecosoprāns), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) // Talsu baznīcas ērģeles – 1984, Melodija, C10 – 20233-34

Tev mūžam dzīvot, Latvija / Latvijas Radio T. Kalniņa koris, D J. Kļaviņš // Dziesma brīvai Latvijai – 1989, Melodija, C 6028709

Solo dziesmas / Solisti Egils Siliņš, Anita Garanča, Zigrīda Krīgere, Ingus Pētersons, Inta Villeruša (klavieres) // Jānis Mediņš – 100 – 1990, Melodija, C 10 30615-6

Imanta – 19’21” / Kraukļa dzirnavās – 3’19” / Zilais kalns – 12’06” / Pie baznīcas -11’58” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris / D Imants Resnis, Valdis Zariņš (vijole – 2) – 46’44” // Jānis Mediņš. Simfoniski tēlojumi – 1990, Melodija, C 10 30855-6

Uguns un nakts – fragmenti / Žermēna Heine-Vāgnere, Regīna Frīnberga, Artūrs Frīnbergs, Miķelis Fišers, Latvijas Valsts Operas un baleta teātra orķestris, T. Kalniņa koris, D Edgars Tons, Rihards Glāzups – Melodija, 33D – 026515-6

Spīdolas ārijas no operas Uguns un nakts / Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Ž. Heine-Vāgnere (soprāns), Latvijas Simfoniskais orķestris, D Jānis Mediņš // Jānis Mediņš. Baleta un operas mūzika – Essen: Latvian music, LP 15

Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Latvijas Simfoniskais orķestris, D Jānis Mediņš // Jānis Mediņš – diriģents (koncerts) – Essen: Latvian music, LP 54

Tautasdziesmu apdares / Latvju dejas Nr. 3, 4, 5, 6 / Ileāna Pētersone (mecosoprāns) / Stokholmas Filharmonijas orķestris, D Arvīds Norītis // Svešā zemē (In a Foreign Country) – Wittingen: Latvian music, LP 47

Birztaliņa / Pauls Sakss (tenors), orķestris // Pauls Sakss un viņa dziesma – Essen: Latvian music, LP 40

Fragmenti no baleta Mīlas uzvara / Latvijas Radio orķestris, D Leonīds Vīgners – Melodija, CN – 02647-8

Svīta čellam un klavierēm / Ingus Nāruns (čells), A. Bērzkalns (klavieres) // Suite concertante – USA: Kaibala Records, 60F01

Sonatīne klavierēm / Verena Stelps-Dambrans (klavieres) // Verena Stelps-Dambrans plays Latvian music – Columbus: Coronet, UR4M – 3763-4

Pie baznīcas, poēma stīgu orķestrim do minorā / Latvijas TV un Radio Simfoniskais orķestris, D Centis Kriķis – Melodija, CM – 02743-4

Ārija sol minorā no 1. Svītas orķestrim / LPSR Valsts Simfoniskais orķestris, D Leonīds Vīgners // Klausāmies mūziku – vispārizglītojošo skolu 1.-2. klasēm –C 702923702

Dainas: 24 Preludes for piano / Artūrs Ozoliņš (klavieres) – USA: Kaibala Records, 60F02A – D

Dainas Nr. 3, 7, 8, 18, 21 / Guna Kurmis (klavieres) // Guna Kurmis (koncerts) – Melodija, 900810

Vēstules Pēram Gintam / 6 latviešu tautasdziesmas / Paula Brīvkalne, Stokholmas Filharmonijas orķestris, D Arvīds Norītis – 0007509

Glāsts / Uz brītiņu / Tā ietu / Atmiņas / E. Zebrinska (soprāns), Rita Peterson (klavieres) // Latvian song recital No.2 – E4-KL-8752

Aizsmaržoja baltās ievas / Žanis Zentiņš (tenors), Vera Leinvebers (klavieres) // Jūras vaidi – Chicago: Harmonija, Z4RS 2502-3

Uz brītiņu / Ilga Tiknuse (mecosoprāns), Rimma Bulle (klavieres) // Ilga Tiknuse – Melodija, 33D – 025929

Jānītis kalnā, Jānītis lejā / Latvijas Radio T. Kalniņa koris, D Edgars Račevskis // Līgo dziesmas – Melodija, C 30 – 13521


CD

Ārija – 4’42” / Detroitas simfoniskais orķestris, D Nēme Jērvi // Encore – England: Chandos, 1993 CHAN 9227

Aglonas Dievmātei – 7’03” / Rīgas kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars, Aivars Kalējs (ērģeles) // Aglonas Dievmātei – 1994-1995, Ave Sol, DCMAG 9402

Glāsts / Tā ietu / Jānis Zābers (tenors), Vilma Cīrule (klavieres) // Jāņa Zābera atcerei / In memory of Janis Zabers – 1995, Latvijas Radio, LR 07: DCM AG 9507

Sniegat, sniegi – 2’41” / Bruno Egle (baritons), Silvija Deidule (klavieres) // Manai mātei. Dzied Bruno Egle – 1996, SIA Spice, [s.n.]

Imanta – 19’21” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Čellists un diriģents Imants Resnis. Cellist and conductor Imants Resnis – 1999, SWH L&M ieraksti, SWH L&M 020

Ārija – 4’42” / Detroitas simfoniskais orķestris, D Nēme Jervi // Favourite encores – England: Chandos, 2001, CHAN 6648

Ārija – 5’20” / Ziedu valsis no baleta Mīlas uzvara – 4’53” / Liepājas simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Latviešu klasikas dārgumi / Highlights of Latvian Classics – 2001, Upe Classics, 750404001726

Glāsts – 2’13” / Egils Siliņš (basbaritons), Māris Skuja (klavieres) // Latviešu klasiskās solo dziesmas – 2003, Latvijas Radio, LR-0303

Uguns un nakts: Spīdolas ārija no 1. cēliena – 3’25” / Toreiz – 3’57” / Žermēna Heine-Vāgnere, Latvijas Nacionālās Operas orķestris // Žermēna Heine-Vāgnere –2003, Latvijas Nacionālā Opera, [s. n.]

Kurzeme no 3. orķestra svītas – 6’15” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Jānis Zirnis // Music in Latvia – 2005 – 2005, LMIC CD-2005-4

Zilais kalns – 12’06” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Symphonia ipsa – 2005, LMIC CD-2005-5/6

5. daina – 1’50” / 11. daina – 2’25” / 14. daina – 2’07” / 17. daina – 3’59” / Juris Žvikovs (klavieres) // Latviešu klaviermūzikas antoloģija – 2006, Juris Žvikovs, [s. n.]

Rapsodija flautai un klavierēm / Ilona Kudiņa, Ventis Zilberts // On the Bridge. Chamber Music by Latvian Composers – 2006, Ilona Kudiņa, [s. n.]

Tev mūžam dzīvot, Latvija – 1’57” / Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Tev mūžam dzīvot, Latvija – 2007, Upe tt, CD 024

Sonāte altam un klavierēm / Andra Dārziņa, Andreass Kerstens – 16’22” // Latvian Impressions. Latviešu impresijas – 2010, Animato, ACD6117

Sonatīne klarnetei un klavierēm, II daļa / Ģirts un Anita Pāžes – 4’55” // Atskats pagātnē. Retrospection. Ģirts Pāže – 2011, Ģirts Pāže


LITERATŪRA

J. Mediņš, Toņi un pustoņi. – Stokholma: Daugava, 1964, 218 • J. Mediņš, Toņi un pustoņi. – Rīga: Liesma, 1992, 268 • J. Straume, Jānis Mediņš // Mūsu mūzikas mākslinieki. – Rīga: Latvju komponistu biedrības apgāds, 1925, 49.-76. lpp. • K. Lesiņš, Jānis Mediņš // Problēmas un sejas latviešu mūzikā. – Rīga: A. Gulbis, 1939, 255 • J. Vītoliņš, Jāņa Mediņa opera Sprīdītis // Palīgs mūzikas klausītājiem. – Rīga: LVI, 42 • J. Poruks, Jānis Mediņš // Ciemošanās: Atmiņas par cilvēkiem, vietām un notikumiem. – Upsala: Daugava, 1963, 11.-17.lpp • I. Dunkele, Ārzemju bibliotēkām nosūtītie Jāņa Mediņa skaņdarbi // Latvju mūzika Nr.2. – Kalamazoo: Latvian Choir Association in the United States, 1969, 170.-172.lpp. • A. Grandaus, Jāņa Mediņa opera Uguns un nakts // Palīgs mūzikas klausītājiem. – Rīga: Liesma, 1969, 56 • A. Purvs, Jāņa Mediņa Koncerts klavierēm cis-mollā ar orķestri // 5. Latviešu Dziesmu svētku Kanādā vadonis. – Toronto: 1970, 30.-31.lpp • I. Dunkele, Jānis Mediņš // Latvju mūzika, Nr. 5. – Kalamazoo: Latvian Choir Association in the United States, 1972, 406.-417. lpp • V. Briede-Bulāvinova, Jāņa Mediņa opera Dievi un cilvēki // Latviešu mūzika, 10. – Rīga, 1973, 127.-143. lpp. • L. Kārkliņš, Jānis Mediņš // Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. – Rīga: Liesma, 1973, 89.-98.lpp. • J. Vītoliņš, Uguns un nakts tēli uz operas skatuves // Mūzikas kritika. – Rīga: Liesma, 1973, 308.-314.lpp. • V. Briede-Bulāvinova, Jāņa Mediņa operu daiļrade // Latviešu opera (līdz 1940. gadam). – Rīga: Zinātne, 1975, 107.-184.lpp. • H. Pavasars, Latvijas balāde [par J. Mediņa skaņdarbu] // Anglijas latviešu 9. dziesmu dienā. – Londona: 1975, 13 • M. Vētra, Jānis Mediņš // Mans baltais nams. – Ņujorka: 1976, 41.-44.lpp. • L. Krasinska, Latviešu simfoniskā mūzika 20. gs 20.-30.gados // Mācību līdzeklis mūzikas vidusskolu audzēkņiem. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983, 131 • J. Andrups, Latvju sēta kā talantu avots: komponista Jāņa Mediņa izcelsme un mūzika // Brīvā Latvija. – VFR: 1989, 17. jūn., 4.lpp. • I. Zemzare, Varoņa dzīve Latvijā [par komponista Jāņa Mediņa daiļradei veltīto koncertu] // Literatūra un māksla, 1989, 18. marts, 7. lpp. • A. Vītoliņš, Jāņa Mediņa simtgade // Latvju mūzika Nr. 19. – Kalamazoo: Latvian Choir Association in the United States, 1990, 1977.-2008. lpp • R. Gedzjuna, Jānis Mediņš: galvenie dzīves dati un darbi. – Rīga: Latvijas Filharmonija, 1990, 22 [teksts paralēli latviešu, krievu, vācu un angļu valodās] • I. Gvozdakova, Instrumentālās kamermūzikas žanri. Jāzeps Vītols un Jānis Mediņš – paralēles un kontrasti // Latvijas Mūzikas akadēmija – Jāzepa Vītola lolojums un novēlējums: Mūzikas akadēmijas 75. gadskārtai veltītās zinātniskās konferences referātu tēzes, 1995. gada 10. janvāris. – [Rīga]: 1995, 12

Inga Godunova
© LMIC, 2007

 

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta: