jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Pirmdiena, 2009. gada 26. janvāris
Mūzika ar dekorācijām un tērpiem

Ilze ZVEJA, Kultūras Forums 

Jau trešo gadu Latvijas Mūzikas akadēmijas dzimšanas dienā kāds jaunais komponists saņem komponista Tālivalža Ķeniņa balvu. Šoreiz balvu par izciliem sasniegumiem un radošu aktivitāti 2008. gadā saņēma Anitra Tumševica - komponiste, kas iekrāso jaunās latviešu mūzikas kopainu ar sulīgām emocijām un teatrālu temperamentu. Komponiste atzīst, ka lepojas un ir priecīga par iegūto atzinību, kas nopelnīta par citu atzinību - Anitras Tumševicas kameropera Sarkans atzīta par labāko starptautiskā operu konkursā Norvēģijā, tā ieguvusi arī skatītāju simpātijas balvu. 2009. gada oktobrī - novembrī gaidāma operas pirmizrāde Norvēģijas ziemeļu pilsētā Būdē. "Tas ir katra komponista sapnis, piedzīvot sava darba skatuves uzvedumu ar dekorācijām un tērpiem," piebilst Anitra Tumševica.Par savas kameroperas ieceri komponiste stāsta, ka tā tapusi lēni (lai arī vēlāk sarunā bilst, ka mūzikas rakstīšana nepaņem daudz laika, jo viņai ir vīzija par savu darbu; laiku paņēmusi sadarbības veidošana un kvalitatīva teksta izvēle) un laika gaitā krasi pārveidota - no komiskas pārtapusi psiholoģiskā drāmā. Operas pārvērtības notikušas, pateicoties ciešai sadarbībai ar konkursa žūriju, zviedru dramaturgu un režisoru Stefanu Johansonu un ar dāņu dramaturģi Elizabeti Ljungari. Darbs paredzēts prasīgai publikai - pusaudžiem, un tā virsuzdevums ir ievilināt šodienas pusaudzi operā, tāpēc arī meklēti dažādi izteiksmes līdzekļi. Viens no noteikumiem bijis - darbam nav jābūt klasiskam augstās mākslas paraugam, tāpēc komponiste operā iekļāvusi džeza stilizācijas, elektroakustisko mūziku, kas gan vizuāli, gan skaņās palīdz efektīvāk attēlot varoņu dramatiskos pārdzīvojumus. Sarkans mērķauditorija ir pusaudži, un darba pamatā šim vecumam sevišķi būtiskas tēmas - mīlestība, nodevība, pienākuma sajūta attiecībās ar vecākiem, kā arī ļoti dramatiskas situācijas, kurā nokļūst galvenā varone. Starp citu, kameropera paralēli rakstīta arī ar tekstu latviešu valodā, jo ir domāts par iestudējuma uzvešanas iespējām Latvijā.

Pirmais pieteikums konkursam nosūtīts pirms diviem gadiem. "Sākumā aizsūtīju anonīmu partitūru un koncerta varianta videoierakstu ar nelielu ainu, ko pati dēvēju par Vēstuļu skatu," par līdzdalību konkursā stāsta Anitra Tumševica. "Kad manu mūzikas fragmentu novērtēja atzinīgi, sekoja intensīva sadarbība ar konkursa žūriju, vairākkārt braucu uz Norvēģiju, un kopīgi apspriedām iespējamo sižeta virzību, jo nebiju paredzējusi pozitīvu galarezultātu. Dažādus teksta variantus piedāvāja jaunais dzejnieks Jānis Dumbris, žūrija izvēlējās vienu no tiem, kas arī tika pakļauts daudzām un nebeidzamām korekcijām. Veidojām sižetu, kas palīdzētu izskaidrot mūzikā notiekošo. Konkursa finālā skanēja vairāki fragmenti no topošās kameroperas, kopumā ļoti uzrunājoši, spilgti un dramatiski."Apmēram tajā pašā laikā arī Latvijas Nacionālā opera bija izsludinājusi oriģināloperu ideju konkursu. Anitra Tumševica vispirms izvēlējusies pabeigt iesākto darbu pie kameroperas, taču noteikti pievērsties arī lielākas formas darbiem. "Opera no bērnības man vienmēr ir bijusi īpaša, valdzinoša pasaule" atzīst komponiste. "Sarkans ir kā sava veida mikslis - nedaudz no teātra, nedaudz no simfonijas, nedaudz no kamermūzikas, tā ir visa skaistā un cēlā pasaule, kas mani it kā apbur ar savu būtību." Vēl komponiste piebilst, ka viņai ir svarīgi, lai viņas mūzika būtu baudāma arī vizuāli. Teatrālisms, šķiet, ir būtisks ne tika Anitras Tumševicas mūzikā, arī sarunas laikā komponistes katru atbildi veido kā nelielu monologu, ko pasniedz šoreiz vienam skatītājam. Tāpēc Anitras Tumševicas mūziku labāk klausīties koncertā vai vismaz videoierakstā, bet kameroperas fragmentos audioierakstā, šķiet, pilnībā nav sajūtams mūzikas vēstījums. Šobrīd Anitra Tumševica vēl turpina kompozīcijas studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā un ir prof. Selgas Mences kompozīcijas klases 3. semestra maģistrante. Par spīti autores jaunībai, Latvijas Mūzikas informācijas centra mājas lapā var lasīt visai apjomīgu komponistes darbu sarakstu. Viņa raksta daudz un atzīst, ka saņem arī pasūtinājumus. Viens šāds īpaši rakstīts darbs skanēs Latvijas Jaunās mūzikas dienās - koncertā 25. februārī flautu kvartets 4tune atskaņos rondo četrām flautām 4 rings kura iecere radusies, domājot par Saules sistēmu. "Rakstot mūziku četrām flautām un domājot par dažādām flautas spēles iespējām, spēles tehnikām, es izvēlējos poētiski apspēlēt saules, apļa, lodes, gredzenu tēmu, stāsta autore. Festivālā skanēs vēl divi Anitras Tumševicas darbi - pirmatskaņojumu Latvijā 28. februāra koncertā Jāņa baznīcā pieredzēs viņas kompozīcija pūtēju orķestrim Klusuma mirdzums, ko atskaņos profesionālais pūtēju orķestris Rīga, bet 24. februāra koncertā būs dzirdamas divas daļas no darba Romāns sešiem.

Jautāta par autoritātēm, Anitra Tumševica saka, ka iedziļinās un izvērtē visas pieejamās partitūras un mūzikas ierakstus un uzskata, ka ikvienas radošas personības uzskatos un darbos var rast ko vērtīgu. "Šobrīd es vairāk domāju par Šcelsi mūziku, tāpat mani ārkārtīgi iespaidoja Hainca Holigera viesošanās rudenī Latvijā un iespēja piedalīties diskusijā ar viņu. Gūtie iespaidi atklājas manā mūzikā flautu kvartetam un simfoniskā darba la corde otrajā redakcijā." Bet uz manu piebildi, ka viņas mūzika atšķiras no ierastā latviskā un sievišķīgā mūzikas skanējuma, Anitra Tumševica atbild, ka viņai patīk rakstīt patiesu mūziku. "Mūzika ir kā visa skaistā kopums. Mūzika ir dvēseles valoda, tā ir kā dziesma. Kad dvēsele ir pilna mīlestības, dzimst mūzika. Varbūt arī tāpēc rakstu daudz un mana mūzika ir bagāta ar enerģiju un daudzveidīga," saka komponiste.

Atšķirībā no kolēģiem, kas bieži paši iesaistās savu darbu atskaņošanā, Anitra Tumševica savus opusus uztic atskaņot citiem un izvēlas rakstīt mūziku lieliem sastāviem. Arī kā vijolniece viņa labprātāk izvēlas spēlēt lielos sastāvos, kā arī Viestura Gaiļa vadītajā Jaunajā Rīgas kamerorķestrī. "Spēlējot orķestrī, es varu pārliecināties par teorijām un idejām, vai tās strādā vai ne. Interesantākie man šķiet mēģinājumi, kuros gudri un prasmīgi diriģenti orķestrim atklāj manu kolēģu, komponistu, kompozīcijas un instrumentācijas noslēpumus."

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO