jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Zariņš, Marģeris (1910.24.05. - 1993.27.02.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Daudzu stilu izmantošana – tas arī ir mans stils."

Marģeris Zariņš


"Zariņš ir komponists režisors, lai kādam žanram viņš arī pievērstos."

Tatjana Kuriševa


BIOGRĀFIJA

Marģeris Zariņš ir viena no savdabīgākajām Latvijas radošajām personībām – divu mūzu kalps, jo par savējo viņu uzskata gan mūziķi gan arī literāti. Kā mūzikā, tā prozā M. Zariņš aizvien spēj aizraut ar neizsīkstošu optimismu, bagātu fantāziju, dažādu stilu perfektu pārvaldīšanu un stilizācijas meistarību, bet pāri visam – dzirkstošu humorista talantu visdažādākajās niansēs no vieglas ironijas līdz pat groteskai un parodijai. Spēle – tas laikam ir trāpīgākais vārds, lai raksturotu M. Zariņa personību un jaunradi. Šķiet, šim impozantajam kungam ar tik raksturīgo matu celiņu un neiztrūkstošo tauriņu spēle bija dzīves filozofija. Viņa mūzikā, un līdzīgi arī prozā, tā ir spēle, sava veida eksperimentēšana ar stiliem, žanriem, laikmetiem, nacionālo kolorītu, to savdabīgu pretstatījumu vai polistilistisku apvienojumu, jauniem, neparastiem žanriskiem meklējumiem. Varbūt šī spēles, apzinātas distancēšanās pozīcija viņam palīdzēja arī padomju varas apstākļos, ja vajag, maksājot nodevas valdošajam režīmam, vienmēr atrast arī sev un klausītājam interesantu muzikālu risinājumu. Savu pilnīgāko izpausmi M. Zariņa talants rod muzikāli skatuviskajos darbos, jo sava veida teatrālisms – iztēles spilgtums, tēlu reljefums, fantāzijas artistiskums, vitalitāte un dinamiskums ir viņa daiļrades raksturīgas iezīmes it visur.
M. Zariņa spalvai pieder piecas operas, no kurām četras iestudētas Latvijas Nacionālajā operā, kā arī muzikālās komēdijas – dziesmuspēles. M. Zariņam opera vienmēr ir pirmām kārtām teātris un komponists – ne tikai mūzikas autors, bet lielā mērā arī dramaturgs un režisors. Viņa operās mūzika, teātris un dramaturģija ir vienlīdz nozīmīgi – sižets, skatuviskā darbība un mūzika tajos rada organisku vienību, kurā nav šim žanram dažkārt piemītošās statikas. Savās operās viņš vienmēr piedalās arī libreta veidošanā, brīvi pārstrādājot literāro pirmavotu. Jēkaba Janševska episkais romāns Dzimtene, piemēram, Marģera Zariņa rokās pārtop par komēdiju – 1957. gadā tapusī opera Zaļās dzirnavas kļūst par pirmo iestudēto latviešu komiskās operas paraugu. Pilnīgi jauns žanra eksperiments ir viņa pēdējais darbs muzikālā teātra jomā – baletopera Svētā Maurīcija brīnumdarbi (1964), kur operas un baleta žanru izteiksmes līdzekļi ieņem līdzvērtīgu vietu, radot jaunu sintēzi. M. Zariņa teātra estētikai tuvs izrādīšanas teātris, kura saknes meklējamas tālā senatnē – antīkajā drāmā, masku komēdijā Viņš apzināti uzsver tieši spēles, teātra, sava veida distancētības momentu, ne tik daudz tiecoties pēc reālisma, psiholoģiskiem konfliktiem. Dažu M. Zariņa agrīno darbu stilā saklausīsim franču impresionisma atskaņas – piemēram cikla Grieķu vāzes harmoniskajā valodā, faktūrā un kolorītā, nenoliedzama ir Igora Stravinska un Karla Orfa ietekme – gan spēlē ar dažādiem žanriem un stiliem un to oriģinālā sintēzē, gan folkloras materiāla izmantošanas paņēmienos.
Marģeris Zariņš dzimis 1910. gada 24. maijā Jaunpiebalgā. Viņa tēvs – skolotājs, kordiriģents, ērģelnieks un ērģeļu būvētājs Oto Zariņš mācījies Valmieras skolotāju seminārā, kur tolaik vēl bija dzīvas Jāņa Cimzes muzikālās tradīcijas. Arī komponista māte saistīta ar mūziku – jaunībā mācījusies dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna, vairākus gadus dziedājusi operas korī, bieži uzstājusies lauku koncertos. Ģimenē skanējis daudz mūzikas, kas jau ļoti agri rosinājusi bērnu interesi. Lielāko daļu bērnības M. Zariņš pavadījis Cēsu tuvumā – Āraišos, uz kurieni ģimene drīz pārcēlusies. Viens no šo gadu paliekošiem iespaidiem bijusi biežā saskare ar Alfrēdu Kalniņu – tēva draugu, kurš vairākas vasaras pavadījis Āraišos, un iespēja klausīties viņa ērģeļu improvizācijas vietējā baznīcā. Komponista pirmos soļus mūzikā ievadījis tēvs un vasarās arī Āraišos dzīvojošās konservatorijas studentes. Jau divpadsmit gadu vecumā M. Zariņš kopā ar divus gadus jaunāko brāli Oļģertu uzstājies kā ērģelnieks. Domājot par dēla muzikālo izglītību, vecāki viņu atveduši uz Rīgu, kur 1923. gadā zēns uzsācis mācības Latvijas Konservatorijas klavieru klasē. Tomēr materiālo grūtību dēļ tās nākas pārtraukt. Lai iegūtu profesiju un iespēju pašam pelnīt, M. Zariņš iestājies Jelgavas skolotāju institūtā un paralēli – Jelgavas Tautas konservatorijā, bet nopietnas mūzikas studijas Latvijas Konservatorijā (nu jau trijās specialitātēs) atjaunojis 1928. gadā pēc institūta beigšanas. Viņš mācījies Arvīda Dauguļa klavieru, Paula Jozuusa ērģeļu un Jāzepa Vītola kompozīcijas klasēs, bet vakaros strādājis par skolotāju Rīgas 1. vakarskolā. Taču pēc trīs gadu tik intensīvas slodzes nopietnu veselības problēmu dēļ M. Zariņš bijis spiests studijas atkal pārtraukt un turpmāk zināšanas apguvis patstāvīgi.
Tāpat kā liela daļa latviešu komponistu, arī M. Zariņš savu daiļradi uzsācis ar kora mūziku – 1930. gadā Dziesmu svētku komisija godalgojusi viņa dziesmu Līksme ar paša tekstu. Kora dziesmām drīz sekojis pirmais mēģinājums kantātes žanrā – Tālavas taurētājs ar Rūdolfa Blaumaņa tekstu (1932) korim un orķestrim. 1936. gadā komponēts divdaļīgais klavierkoncerts, kura notis diemžēl gājušas bojā ugunsgrēkā, bet saglabājusies atzinīga Jāņa Zālīša recenzija pēc pirmatskaņojuma 1937. gadā.
Jau ceļa sākumā iezīmējas M. Zariņa daiļrades raksturīgākie vaibsti – gleznaina iztēle, rotaļīgums, humors, tēlu konkrētība, raksturojumu spilgtums. Tas drīz izraisa interesi par skatuvi, un 1938. gadā top pirmais mēģinājums muzikālās komēdijas žanrā – dziesmuspēle Kungs un spēlmanītis. Nozīmīga mākslinieka attīstībā ir desmit gadu (1940–1950) ilgā sadarbība ar Dailes teātri, pildot muzikālās daļas vadītāja pienākumus. Sacerot mūziku dramatiskā teātra izrādēm, veidojas un slīpējas M. Zariņa komponista individualitātei raksturīgākais – asprātība, raksturojuma trāpīgums, precīza stila un izteiksmes līdzekļu izvēle. Nozīmīgāko šī perioda kompozīciju vidū jāmin 1944. gadā sacerētais astoņu klavieru prelūdiju cikls Grieķu vāzes, ko labāk pazīstam otrajā – 1960. gada redakcijā klavierēm ar orķestri. Taču visvairāk daiļrades sākuma periodā komponista interesi saista folklora un tās izmantošanas iespējas – rodas virkne tautas dziesmu apdaru korim, solobalsij, klavierēm, kā arī ar folkloras tekstiem komponētas oriģināldziesmas tautiskā stilā. Piecdesmito gadu sākums iezīmīgs ar meklējumiem izvērsto vokāli simfonisko žanru novadā – 1950. gadā M. Zariņš sacer pirmo latviešu oratoriju Valmieras varoņi, kam pēc gada seko Cīņa ar velna purvu. Tēmas izvēlē komponists te maksā meslus valdošajai ideoloģijai, arī muzikālā ziņā šie darbi nepieder pie viņa daiļrades virsotnēm, taču nozīmīgs ir fakts, ka M. Zariņa spalvai pieder pirmais latviešu oratorijas paraugs.
Ilgu laiku komponista interešu centrā ir gandrīz tikai vokālā mūzika. Kā lielisks vokālās kamermūzikas paraugs minams dziesmu cikls ar J. Raiņa dzeju Sudrabota gaisma (1952). Darbs pie dažādiem ar tekstu saistītas mūzikas žanriem ir kā sava veida sagatavošanās un beidzot, 1955. gada 20. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā tiek iestudēta viņa pirmā opera Uz jauno krastu pēc Viļa Lāča romāna motīviem. Te komponists it kā iemēģina roku, vēl turoties pie klasiskajām operas tradīcijām ar vadmotīvu sistēmu, ārijām, ansambļiem, koriem. Tieši sev raksturīgos teātra estētikas principus viņš atrod vēlāk. Pēc diviem gadiem uz Rīgas operas skatuves parādās jauns M. Zariņa darbs – komiskā opera Zaļās dzirnavas, kurā komponists jau daudz konsekventāk realizē savus dramaturģijas principus. Opera izceļas ar dinamisku sižeta attīstību, kur viss pakārtojas teātra specifikai. Tēlu raksturojumos jo spoži izpaužas M. Zariņa humorista talants. Pēc Zaļajām dzirnavām komponists vairāk pievēršas citiem, ar skatuvi nesaistītiem žanriem, bet teatrālisms kā muzikālās domāšanas raksturīga iezīme jaušams arī tajos.
Laiku no 1960. līdz 1970. gadam M. Zariņa jaunradē nosacīti var dēvēt par neoklasicisma periodu. Tas bagāts interesantiem muzikāliem meklējumiem baroka un renesanses laikmeta stilizācijā. Komponists spēlējas ar baroka mūzikai raksturīgiem žanriem un muzikālās izteiksmes līdzekļiem. Bet ne tikai – M. Zariņš iet tālāk, konfrontējot sen pagājušus laikus ar šodienu un nonāk pie polistilistikas. Kā sava laikmeta zīmi līdzās senās mūzikas stilizācijai viņš bieži izmanto estrādes vai džeza harmoniju un ritmu. Rodas tādi spoži M. Zariņa meistarības paraugi kā Partita baroka stilā (1963) un Concerto grosso klavierēm, čembalo un kamerorķestrim (1968). Triptihā Carmina antica (1963) pausta cieņa klasiskajai grieķu-latīņu kultūrai. Savukārt vokālo miniatūru cikls Četras japāņu miniatūras (1963) ir izsmalcināts M. Zariņa kamermūzikas paraugs, kur parādās cits laikmets un citi nacionālie vaibsti. Sešdesmitajos gados M. Zariņš no jauna atgriežas pie muzikālā teātra – pēc Žaņa Grīvas stāsta Zilās mošejas ēnā 1964. gadā komponēta opera Beggar’s story – senās nabagu operas mūsdienu variants. Tā veidota no īsām, raksturīgām ainiņām un dialogiem, dramaturģijā atgādinot kino kadru straujo maiņu. Tēlu raksturojumā plaši izmantotas operetiskas un džeziskas intonācijas un ritmi. 1965. gads iezīmējas ar jauniem žanru sintēzes meklējumiem. Top monumentāls sacerējums – oratorija Mahagoni, kur vokāli simfoniskais žanrs tuvojas operai. Āfrikāņu kolorītu raksturo ļoti izvērsta sitaminstrumentu grupa un ritma dinamika. Šajā gadā dzimst arī komponista oriģinālākais opuss – Svētā Maurīcija brīnumdarbi. Tas ir jauna, sintētiska žanra skaņdarbs – baletopera ar paša komponista veidotu komēdijas sižetu no 16. gadsimta Rīgas dzīves. Muzikālo stilizāciju loks te aptver gan senlaicīgus dziedājumus un sadzīves žanrus, gan pavisam mūsdienīgas ierosmes – ieskanas kankana ritms, operetiskas intonācijas, estrādes un džeza motīvi. Svētā Maurīcija brīnumdarbi savu pirmuzvedumu sagaidīja tikai pēc desmit gadiem – 1974. gadā, jo šī darba iestudējums neapšaubāmi prasa ļoti lielu izpildītāju aktierisko meistarību.
Sešdesmito gadu otrā puse kļūst par krasa pagrieziena punktu – komponists, kura interese līdz šim bija saistīta galvenokārt ar vokālo mūziku un muzikālo teātri, pievēršas instrumentālās mūzikas žanriem. Atgriežoties pie pirmajiem, bērnībā gūtajiem muzikālajiem iespaidiem, Zariņš pievēršas ērģelēm – īsā laikā rodas četri ērģeļkoncerti. Komponists it kā ieved ērģeles neierastā instrumentu sabiedrībā. Baroka stilizācijā kā mūsdienīgs akcents tām līdzās skan elektroģitāra, džeza sitaminstrumentu grupa. Ērģelnieku iemīļota ir svīta Kurzemes baroks – skaists piemērs tam, cik virtuozi M. Zariņš prot apieties ar dažādiem stiliem un laikmetu elementiem.
Sešdesmito gadu beigās komponistam, šķiet, kļūst par šauru tikai ar muzikālo izteiksmi vien, un viņš aktīvi pievēršas literatūrai, radot virkni oriģinālu, asprātīgu stāstu, noveļu, romānu. M. Zariņa prozu raksturo nosliece uz paradoksālām situācijām, to ironisku risinājumu, krāsainu, nereti savdabīgi stilizētu valodu – iezīmes, ko atpazīstam arī viņa muzikālajā daiļradē. Kritiķi viņu dēvē par latviešu postmodernisma tēvu literatūrā.
Nodzīvojis garu un bagātu mūžu, ilgus gadus darbojies kā komponistu savienības priekšsēdētājs, atstājis daudzveidīgu mantojumu gan muzikālajā, gan literārajā jaunradē, Marģeris Zariņš aiziet no dzīves 1993. gada 27. februārī 83 gadu vecumā. M. Zariņa daiļrade arī šodien valdzina ar vitalitāti, spilgtu tēlainību, pat teatrālu dekoratīvismu un nekad neizsīkstošu saulainu optimismu. Viņa – mākslinieka paletē bija viss, izņemot melno krāsu.


GALVENIE DARBI

Operas


1955 Uz jauno krastu • Librets – Fricis Rokpelnis pēc Viļa Lāča romāna motīviem
150’
▪ Moskva: Sovetskij kompozitor, 1959 [klavierizvilkums]
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1960 [klavierizvilkums]

1957 Zaļās dzirnavas • Librets – Marģeris Zariņš un Fricis Rokpelnis pēc Jēkaba Janševska romāna Dzimtene motīviem
120’
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1961 [klavierizvilkums]

1964 Beggar’s story (Nabagu opera) • Librets – Marģeris Zariņš pēc Žaņa Grīvas noveles Zilās mošejas ēnā motīviem
90’
▪ Leningrad: Muzyka, 1977 [klavierizvilkums]

1964 Svētā Maurīcija brīnumdarbi, opera-balets • Librets – Marģeris Zariņš
120’
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1979 [klavierizvilkums]

1969–1970 Opera uz laukuma • Librets – Marģeris Zariņš un Jūlijs Vanags pēc Vladimira Majakovska dzejas un Džona Rīda dokumentālo stāstu motīviem
60’

Muzikālās komēdijas

1938–1939 Kungs un spēlmanītis • Librets – Arturs Vilks

1940–1950 Dzejnieks un roze, dziesmuspēle • Teksts – Valdis Grēviņš
▪ Dzejnieks un roze: Dziesmas un dejas no dziesmuspēles. – Rīga: Kokle, 1943

1982 Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi • Librets – Marģeris Zariņš, ziņģu teksti
150’

1985 Sapnis vasaras naktī • Librets – Marģeris Zariņš
150’


Instrumentālie koncerti

1936 Koncerts klavierēm ar orķestri

1960 Grieķu vāzes, svīta klavierēm un simfoniskajam orķestrim (2. redakcija)
20’
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1962 [partitūra]

1968 Concerto grosso klavierēm, čembalo un simfoniskajam orķestrim
30’
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1982 [partitūra]

1969 Concerto innocente, pirmais koncerts ērģelēm un kamerorķestrim
18’
▪ Leningrad: Muzyka, 1971 [partitūra]

1972 Concerto triptichon, otrais koncerts ērģelēm un kamerorķestrim
27’

1975 Concerto patetico, trešais koncerts ērģelēm, sitaminstrumentiem un arfai
13’

1977 Ceturtais koncerts ērģelēm un čellistu ansamblim
▪ Leningrad: Muzyka, 1981 [partitūra]


Skaņdarbi ērģelēm

1968–1970 Variācijas par tēmu BACH
8’33”
▪ Leningrad: Muzyka, 1974

1969–1971 Fantāzija par Jāņa Poruka tēmu
7’56”
▪ Leningrad: Muzyka, 1974

1979 Variācijas par Alfrēda Kalniņa tēmu
14’
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1983

1980 Kurzemes baroks, svīta
19’
▪ Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1983

1983 Divertisments ērģelēm un timpāniem
16'

Skaņdarbi klavierēm

1933–1936 Prelūdijas

1944 Grieķu vāzes, svīta klavierēm (1. redakcija)

1948 Bēru deja
Mazais dancis

1949 Dziesmu svētki

1954 Divas dejas

1955 Šūpļa dziesma
Tokāta


Kora mūzika
Vairāk nekā kā 100 dziesmu jauktajam, sieviešu, vīru korim, 10 kora dziesmu ciklu, to skaitā:

1948 Apkūlības kolhozā, deju un dziesmu cikls korim, solistiem un latviešu tautas instrumentu orķestrim ● Teksts – latviešu tautasdziesmas

1948 12 Latviešu tautas dejas un rotaļas jauktajam korim ● Teksts – latviešu tautasdziesmas
12’
▪ Rīga: LVI, 1949

1952 Kolhozu dainas, svīta jauktajam korim ● Teksts – latviešu tautasdziesmas

▪ Rīga: LVI, 1952

1960 Vecā Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi ● Teksts – latviešu tautasdziesmas, Valdis Lukss
13’
▪ Rīga: LVI, 1960
▪ Krājumā Dziesmas jauktajam korim. – Rīga: Liesma, 1982

1958–1961 Dziesmas ar Ērika Ādamsona dzeju sieviešu un vīru koriem
▪ Rīga: LVI, 1960, 1962
▪ Krājumā Latviešu kordziesmas antoloģija 1873-2000. 3. sējums Atmini sauli. – Rīga: Ave Sol, 1998

1961 Četras etīdes vīru korim

1962 Dziesmas ar Roberta Bernsa dzeju vīru korim
10’
▪ Rīga: LVI, 1963

1962 Variācijas par partizāņu dziesmas Mēs tie... tēmu jauktajam korim ● Teksts – Leons Paegle
11’
▪ Rīga: Liesma, 1967

1966 Man prātā ir Venecuēlas kalnu zvans, variācijas korim un instrumentālam ansamblim ● Teksts – Alfrēds Krūklis

1978 Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi, svīta jauktajam korim ● Teksts – Ziedonis Purvs
30’
▪ Rīga: Liesma 1982

1979 Poēma par pienu diviem jauktiem koriem, soprānam un ērģelēm ● Teksts – Imants Ziedonis


1983 Kuršu ziņģes un danči jauktajam korim ● Teksts – latviešu tautasdziesmas
10’
▪ Rīga: Liesma, 1986

Izdoti kora dziesmu krājumi
Dziesmas jauktajam un vīru koriem. – Rīga: LVI, 1962, 44
Dziesmas pašdarbības koriem. – Rīga: LVI, 1963, 44

Vokālā kamermūzika

1951 Padomju sieviete – miera cīnītāja, cikls soprānam un klavierēm ● Teksts – Pāvils Vīlips
12’
▪ Rīga: LVI, 1952

1952 Sudrabota gaisma, cikls mecosoprānam un klavierēm ● Teksts – Jānis Rainis
14’10”
▪ Rīga: LVI, 1953

1963 Četras japāņu miniatūras mecosoprānam un klavierēm ● Teksts – Macuo Basjo
4’29”
▪ Rīga: Liesma, 1970

1963 Partita baroka stilā mecosoprānam un instrumentālam ansamblim ● Teksts – Adāns de la Āls, Fransuā Vijons, Pjērs Ronsārs
12’22”
▪ Partita baroka stilā mecosoprānam ar kamerorķestri: partitūra. – Moskva-Leningrad: Muzyka, 1966

1963 Carmina antica, svīta mecosoprānam un instrumentālam ansamblim ● Teksts – Alkejs, Sapfo, Eiripīds
13’

1963 Četras dziesmas ar Jevgeņija Jevtušenko dzeju baritonam un klavieru kvintetam
12’

1968–1969 Bilitis dziesmas mecosoprānam, ģitārai un ērģelēm ● Teksts – Pjērs Lūiss


Vēl: dziesmas, romances

Izdoti solo dziesmu krājumi
Dziesmas balsij un klavierēm. – Rīga: Liesma, 1970, 1972


Mūzika dramatiskā teātra izrādēm

1940–1950 Mūzika vairāk nekā 50 uzvedumiem Dailes teātrī, to skaitā:

Jānis Rainis, Zelta zirgs

Jānis Rainis, Uguns un nakts

Rūdolfs Blaumanis, Trīnes grēki

Mārtiņš Zīverts, Minhauzena precības

Brāļi Kaudzītes, Mērnieku laiki

Karlo Goldoni, Mirandolīna

Anna Brigadere, Maija un Paija

Frīdrihs Šillers, Marija Stjuarte

Viljams Šekspīrs, Romeo un Džuljeta

Viljams Šekspīrs, Liela brēka, maza vilna

Viljams Šekspīrs, Divpadsmitā nakts

Ļevs Tolstojs, Anna Kareņina


Kinomūzika
Mūzika 16 kinofilmām, to skaitā:

1956 Nauris ● Rīgas kinostudija ● R Leonīds Leimanis

1957 Kā gulbji balti padebeši iet ● Rīgas kinostudija ● R Pāvels Armands

1959 Atbalss ● Rīgas kinostudija ● R Varis Krūmiņš

1960 Vētra ● Rīgas kinostudija ● R Rolands Kalniņš

1965 Sūtņu sazvērestība ● Rīgas kinostudija ● R Nikolajs Rozancevs

1966 Purva bridējs ● Rīgas kinostudija ● R Leonīds Leimanis

1967 Cīruļi atlido pirmie ● Rīgas kinostudija ● R Mārtiņš Rudzītis

1968 Mērnieku laiki ● Rīgas kinostudija ● R Voldemārs Pūce

1969 Pie bagātās kundzes ● Rīgas kinostudija ● R Leonīds Leimanis

1970 Vārnu ielas republika ● Rīgas kinostudija ● R Ada Neretniece

1971 Nāves ēnā ● Rīgas kinostudija ● R Gunārs Piesis

1972 Ceplis ● Rīgas kinostudija ● R Rolands Kalniņš

1975 Motociklu vasara ● Rīgas kinostudija ● R Uldis Brauns

1977 Vīrietis labākajos gados ● Rīgas kinostudija ● R Oļģerts Dunkers u. c.


LITERĀRIE DARBI (10 stāstu krājumi, noveles, romāni)

Elizejas lauku Mocarts // Literatūra un Māksla, 1969, 21. jūn.

Akmens viesis // Literatūra un Māksla, 1969, 9. aug.

Talanti bez pielūdzējiem // Karogs, 1969, 11. nr.

Stāsts par neredzamo pilsētu Metsopoli // Zvaigzne, 1969, 11. nr.

Saulrieta violetās ērģeles // Literatūra un Māksla, 1970, 24. janv.

Variācijas par Puškina tēmu // Liesma, 1970, 3. nr.

Dies irae, dies illa // Karogs, 1970, 5. nr.

Mājas vieta zaļā mežā // Literatūra un Māksla, 1970, 23. maijs

Ķēdes reakcija // Zvaigzne, 1970, 12. nr.

Sapnis vasaras naktī // Literatūra un Māksla, 1970, 21. nov.

Autīnes novada princis Hamlets // Zvaigzne, 1972, 8.–12. nr.

Leģenda par lielo Kristapu // Literatūra un Māksla, 1972, 30. dec.

Reportāža melnā četrstūrī // Zvaigzne, 1973, 11. nr.

Strazdumuižas sonāte // Karogs, 1973, 6. nr.

Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata. – Rīga: Liesma, 1973, 356; Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata // Kalendārs Dadzis 1980 (fragments); Faļšivij Faust... – Moskva: Sovetskij Pisateļ, 1981, 384, [krievu val. tulk. V. Volkovska]; Faļšivij Faust... – Moskva: Izvestija, 1984, 396; Fałszyny Faust... (fragments) // Literatura na Swiecie (Warszawa), 1983, No.11, 160–233 [poļu val. tulk. A. Simaņskis]; Faļšivijat Faust... – Sofija: Narodna Kultura, 1983, 327 [no krievu val. bulgāru val. tulk. Minka Zlatanova]; Nepravy Faust... – Bratislava: Sloven. Spisovatel, 1984, 330 [slovāku val. tulk. R. Dvoř(ž)akova-Žiaranova]; Fals Faust... – Bucuresti: Univers, 1988, 316 [rumāņu val. tulk. D. Feje]; Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata. – Rīga: Atēna, 2003, 354

Spriedums Kalifalkherstona lietā // Zvaigzne, 1974, 11.–13. nr.

Divi vecīši, būda un govs // Cīņa, 1974, 3. janv.

Optimistiska dzīves enciklopēdija: manas saknes, mana bērnība un mana jaunība. – Rīga: Liesma, 1974, 168; Optimističeskaja enciklopedija žizņi. – Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1986, 71 [krievu val. tulk. Viktors Andrejevs]

Dēli // Zvaigzne, 1975, 17.–19. nr.

Mistērijas un hepeningi // Karogs, 1975, 7.–8. nr.

Prātnieki un komedianti jeb Voltērs uzvar Šilleru // Literatūra un Māksla, 1977, 25. nov.

Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi // Zvaigzne, 1977, 23. nr., 1978, 4. nr.; Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi: Stāsts. – Rīga: Liesma, 1978, 109

Kapelmeistara Kociņa kalendārs // Karogs, 1978, 4.–7. nr.; Kapelmeistara Kociņa kalendārs (KKK): Romāns. – Rīga: Liesma, 1982, 242; KKK. Kalendar Kapelnika Kociņša. – Praha: Lidove, 1986, 168 [čehu val. tulk. Vojtech Gaja]; Kaļendar Kapelmeistera Kociņa. – Rīga: Liesma, 1987, 174 [krievu val. tulk. Viktors Andrejevs]; Kaļendar Kapelmeistera Kociņa. – Moskva: Sovetskij pisatelj, 1987, 316

Mērkaziņas // Literatūra un Māksla, 1978, 13. janv.

Praviešu klubs // Literatūra un Māksla, 1978, 28. apr.

Superintendanta krustdēls // Literatūra un Māksla, 1978, 3. nov.

Vāczemē // Literatūra un Māksla, 1978, 17. nov.

Kā uzvesties Olimpā // Literatūra un Māksla, 1978, 1. dec.

Punškantāte // Karogs, 1979, 7. nr.

Universāls mags // Dadzis, 1979, 16. nr.

...un miglā kūpēja rudzu lauks // Karogs, 1980, 5.–6. nr.

Nezinīša lidojums uz Saules pilsētu // Padomju Karogs, 1980, 1. maijs

Piektā dimensija // Zvaigzne, 1980, 10. nr.

Dubultnieks // Literatūra un Māksla, 1980, 16. maijs

Pliks akā // Literatūra un Māksla, 1981, 3. jūl.

Koklētājs pazemē // Karogs, 1982, 9. nr.

Septiņi gulētāji // Zvaigzne, 1983, 9.–11. nr.

Uz Beverīnu – turpu un atpakaļ // Liesma, 1984, 1. nr.

Ceļojums uz mirušo pilsētu // Zvaigzne, 1986, 15. nr., 27–29, 16. nr., 26–27

Kapteinis un viņa palīgs // Literatūra un Māksla, 1986, 3. okt.

Adaptācija // Literatūra un Māksla, 1987, 1. janv.

Riks Sondors // Karogs, 1987, 3. nr.

Uzticības saldā nasta; Smaržo sēnes. Stāsti // Literatūra un Māksla, 1988. 22. jūl., 4.,13.lpp.

Trauksmainie Trīsdesmit Trīs: Romāns. – Rīga: Liesma, 1988, 557

Krā, krā, krā // Literatūra un Māksla, 1989, 1. apr.

Politiski nenobriedis sapnis // Padomju Jaunatne, 1989, 13. maijs

Vēstures absurdu arhīvs // Karogs, 1989, 7. nr.; Liesma, 1989, 6. nr.

Virpulis – 89 // Padomju Jaunatne, 1989, 2. sept.

Ceļojums uz Ekstrēmiju // Padomju Jaunatne, 1989, 14. okt.

Pēdējais komandējums // Literatūra un Māksla, 1990, 3. marts, 12–13. lpp

Profesora Godo kļūdas // Literatūra un Māksla, 1990, 19. maijs

Rūķi un pūķi // Draugs, 1990, 9. – 12. nr.; Rūķi un pūķi. – Rīga: Sprīdītis, 1993, 64; Rūķi un pūķi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 102


Krājumi

Saulrieta violetās ērģeles: Muzikāli stāsti. – Rīga: Liesma, 1970, 132; Loojangu orel: Muusikalised lood. – Tallinn: Periodika, 1973, 91 [igauņu valodā tulkojis I. Sakss]
Saulrieta violetās ērģeles
Variācijas par Puškina tēmu
Talanti bez pielūdzējiem
Elizejas lauku Mocarts
Akmens viesis

Sapnis vasaras naktī: Stāstu apkopojums. – Mineapolisa: Tilts, 1971, 253

Dēli. Divi vecīši, būda un govs: Stāsti. – Rīga: Liesma, 1980, 122

Vienas vasaras stāsti. – Rīga: Liesma, 1975, 231
Stāsts par neredzamo pilsētu Metsepoli
Dies irae, dies illa
Sapnis vasaras naktī
Ķēdes reakcija
Mājas vieta zaļā mežā
Autīnes novada princis Hamlets

Vecrīgas stāsti. – Rīga: Liesma, 1978, 250
Leģenda par lielo Kristapu
Strazdumuižas sonāte
Reportāža melnā četrstūrī
Mistērijas un hepeningi

Jāņa Vasariņa priekšlasījums par Kurzemes baroku: Stāsti (latviešu autoru jaunāko stāstu ikgadējs krājums). – Rīga: Liesma, 1979

Apgaismības gadsimteņa ēnā jeb stāsti par Merķeli. – Rīga: Liesma, 1980, 152
Spriedums Kalifalkherstona lietā
Prātnieki un komedianti jeb Voltērs uzvar Šilleru
Mērkaziņas
Praviešu klubs
Superintendenta krustdēls
Vāczemē
Kā uzvesties Olimpā
Punškantāte

Apmātie: Stāsti. – Rīga: Liesma, 1985, 245
..un miglā kūpēja rudzu lauks
Koklētājs pazemē
Paviegls cilvēciņš

Tilti un aizas: Izlase. – Rīga: Liesma, 1990, 312
Saulrieta violetās ērģeles
Dies irae, dies illa
Reportāža melnā četrstūrī
Divi vecīši, būda un govs
Mistērijas un hepeningi
Kapteinis un viņa palīgs
Adaptācija
Riks Sondors
Tīģeris debesīs


DISKOGRĀFIJA

LP


Noktirne no oratorijas Cīņa ar velna purvu / Latvijas Valsts Universitātes vīru koris, D Haralds Mednis / Kur tu skriesi, vanadziņi, latviešu tautas dziesmas apdare / Latvijas Valsts Universitātes jauktais koris, D Haralds Mednis – Melodija, 25783-4

Zaļās dzirnavas: uvertīra / Latvijas Radio orķestris, D Edgars Tons / Aivara zvērests no operas Uz jauno krastu / Miķelis Fišers (tenors), Latvijas Radio orķestris, D Edgars Tons – Melodija, Д 00020841-2

Vecā Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi / Etīdes vīru korim: Nakts kuranti, Mednieku maršs / Variācijas par partizānu dziesmu / Odu dancis / Dzeguze ābelē / Četrbalsīgs madrigāls par vecmodīgu tēmu / LPSR Valsts Akadēmiskais koris, D Daumants Gailis – Melodija, 33Д 01955-6

Grieķu vāzes / Ivars Vīgners (klavieres), Latvijas Radio orķestris, D Leonīds Vīgners/ Partita baroka stilā / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Hermanis Brauns (klavieres), PSRS Valsts Simfoniskais orķestris, D Edgars Tons / Medeja / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Latvijas Valsts Operas un baleta teātra orķestris, D Jāzeps Lindbergs // Marģers Zariņš. Partita in barocco. Carmina antica. Vasa graeca – 1968, Melodija, 33Д 021687-8

Mahagoni: oratorija / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Kārlis Zariņš (tenors), Gurijs Antipovs (baritons), Andris Krūmiņliepa (balss), Hermanis Brauns (klavieres), Valsts Akadēmiskais koris, Teodora Kalniņa Latvija Radio koris, sitaminstrumentu ansamblis, D Edgars Tons – 1969, Melodija, 33Д 022175-76

Noktirne no oratorijas Cīņa ar velna purvu / Tautas vīru koris Dziedonis, D Imants Kokars // Dziesmu un deju svētki 1970 – 1970, Melodija, 33Д -028109-10

Četras japāņu miniatūras / Laima Andersone-Silāre (mecosoprāns), Hermanis Brauns (klavieres) – 4’29” // Latviešu komponistu vokālie cikli – 1971, Melodija, 33CM 02399-400

Concerto innocente ērģelēm un kamerorķestrim / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), LPSR Valsts Filharmonijas kamerorķestris, D Tovijs Lifšics / Variationi BACH / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) / Bilitis dziesmas / Leonarda Daine (mecosoprāns), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) // Marģers Zariņš. Rīgas Doma ērģeles – [ap 1972], Melodija, CM-02749-50

Concerto innocente ērģelēm un kamerorķestrim / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Lietuvas Filharmonijas kamerorķestris // Dvarionas Balys 1942-1972 – 1972, Melodija, 33CM-02449-50

Fantāzija par J. Poruka tēmu / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) – 7’56” // Latviešu komponistu skaņdarbi ērģelēm – 1973, Melodija, 33CM-03523-24

Concerto grosso čembalo, klavierēm un simfoniskajam orķestrim / Nora Novika (čembalo), Rafi Haradžanjans (klavieres), LPSR Valsts Simfoniskais orķestris, D Vasilijs Sinaiskis // Alfrēds Kalniņš, Suite of Latvian Folk-songs for Symphony Orchestra. Marģeris Zariņš, Concerto grosso. N. Novika, cembalo, R. Kharajanyan, piano, V. Sinaisky, conductor – 1983, Melodija, C 10 19181-82

Ugāles sarabanda, Ēdoles kurante no svītas Kurzemes baroks / Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) – 3’33” // Talsu baznīcas ērģeles – 1984, Melodija, C 10 200233 001

Lestenes rozes no svītas Kurzemes baroks / Tālivaldis Deksnis (Kuldīgas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles) – 3’06” // Kandavas un Kuldīgas baznīcu ērģeles – 1985, Melodija, C10 226356 007

CD

Četrbalsīgs madrigāls par vecmodīgu tēmu / Kamerkoris Fortius, D Māra Marnauza – 2’32” // Diena aust: XX gs. Komponistu kora mūzika – 1997, Fortius, [s.n.]

Madrigāls par vecmodīgu tēmu / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars – 2’39” // Latviešu kordziesmas antoloģija III 1940-1965: Atmini sauli – 1997, Ave Sol, LR-9703

Tautasdziesmu apdares: Teciņu solis – 2’05” / Sīkais solis – 1’49” / Dancoj gosti – 2’23” / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars // Latviešu kordziesmas antoloģija VIII 1940-1965: Ai, manā zemītē – 2000, Ave Sol, LR-0003

Divi skaņdarbi no cikla Trīs prelūdijas – 8’31” / Variācijas par BACH – 8’33” / Tālivaldis Deksnis (Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģeles) // Rīga ērģeļu balsīs skan: latviešu komponistu ērģeļmūzika – 2001, Rīgas Skaņu ierakstu studija, RS 033

Laiks pienāks – 2’09” / Vīru koris Tēvzeme, D Haralds Mednis / Ir mana mīla rozes zieds – 2’35” / Jānis Zābers (tenors), Vīru koris Tēvzeme, D Haralds Mednis // Latvijai. Vīru koris Tēvzeme. Maestro Haraldu Medni atceroties – 2001, Latvijas Radio

Ko mēs, brāļi, darīsim – 1’40” / Prezidiju konventa vīru koris, D Edgars Linde // Sveiciens dziesmu draugiem – 2003, [b. i.]

Madrigal / Valsts Akadēmiskais koris Latvija, D Māris Sirmais – 2’25” // Auf Flügeln des Gesangs: Konzert in Ravensburg – 2003, Germany, Handwerkskammer Ulm, HWK 16

Četrbalsīgs madrigāls par vecmodīgu tēmu / Rīgas jauniešu koris Kamēr, D Māris Sirmais – 2’37” // Latviešu kora mūzika – 2005, Platforma Records, KCD 005

Partita baroka stilā / Andžela Goba (mecosoprāns), Liepājas Simfoniskais orķestris, D Imants Resnis – 12’22” // Latviešu klasikas sešas virsotnes / From the summits. Six masterpieces of Latvian Classical Music – 2005, UPE tt, CD008

Concerto grosso klavierēm, čembalo un simfoniskajam orķestrim – 26’05” / Nora Novika (čembalo), Rafi Haradžanjans (klavieres), Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, D Vasilijs Sinaiskis // Symphonia ipsa – 2005, LMIC CD-2005-5/6

Uz jauno krastu (fragments) – 2’45” / Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris, D Imants Resnis // Tev mūžam dzīvot, Latvija. Latviešu patriotiskās dziesmas – 2007, UPE tt CD 024

Divertisments ērģelēm un timpāniem / Tālivaldis Deksnis, Vigo Račevskis // Divertimento. Tālivaldis Deksnis – 2008, Latvijas Radio, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 070



LITERATŪRA

S. Stumbre. Marģera Zariņa oratorija Valmieras varoņi (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: LVI, 1955, 36 ● S. Stumbre. Marģera Zariņa opera Uz jauno krastu. (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: LVI, 1956, 48 ● D. Albina, Marģeris Zariņš // Latviešu mūzikas hrestomātija. Sast. Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas vēstures katedras pedagogu kolektīvs J. Vītoliņa redakcijā. – Rīga: LVI, 1957, 151-156 ● S. Stumbre. Marģera Zariņa opera Zaļās dzirnavas (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: LVI, 1960, 56 ● L. Krasinska, Marģeris Zariņš: monogrāfija. – Rīga: LVI, 1960, 207 ● L. Krasinskaja, Marger Zarin’ – kompozitor. – Leningrad, Sovetskij kompozitor: 1961, 40 ● E. Joffe, Vokāli simfoniskā svīta Nezinītis Saules pilsētā (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: Liesma, 1965, 28 ● T. Kuriševa, Marģera Zariņa jaunie vokālie cikli (par dažām mūzikas valodas un uzbūves īpatnībām) // Latviešu mūzika 4. – Rīga: Liesma, 1965, 215-240 ● V. Briede, Grieķu vāzes. Svīta klavierēm un orķestrim (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: Liesma, 1966, 28 ● O. Grāvītis, M. Zariņa Nabagu opera (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: Liesma, 1967, 50 ● D. Jaunslaviete, Marģera Zariņa oratorija Mahagoni (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: Liesma, 1969, 32 ● T. Kuriševa, Marģera Zariņa vokālie cikli (Palīgs mūzikas klausītājiem). – Rīga: Liesma, 1969, 56 ● L. Kārkliņš, Marģeris Zariņš // Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. – Rīga: Liesma, 1973, 213-220 ● L. Viduleja, Marģera Zariņa operas Uz jauno krastu, Zaļās dzirnavas, Beggar’s story // Latviešu padomju opera. – Rīga: Zinātne, 1973, 63-74, 79-94, 95-116 ● N. Grīnfelds, Marģeris Zariņš // Padomju Latvijas mūzika. – Rīga: Liesma, 1976, 187-195 ● T. Kuriševa, Marģera Zariņa ceļš uz instrumentālismu un viņa mūzikas stils jaunākajā daiļrades periodā // Latviešu mūzika 12. – Rīga: Liesma, 1977, 82-109 ● T. Kuriševa, Svētā Maurīcija brīnumdarbi un izrādīšanas teātris // Latviešu mūzika 13. – Rīga: Liesma, 1978, 87-109 ● Ā. Mauriņa, Marģeris Zariņš // Latviešu kora literatūra II. – Rīga: Liesma, 1979, 136-161 ● M. Zariņš, Pārdomas. Pieraksti. Feļetoni = PPF: memuāri un kritikas. – Rīga: Liesma, 1980, 272 ● T. Kuryševa, Marger Zarin’š. – Maskava: Sovetskij kompozitor, 1980, 208 ● I. Grauzdiņa, Marģera Zariņa ērģeļkoncerti // Latviešu ērģeļkoncerts. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983, 39-61 ● V. Lindenberga, M. Zariņa Svētā Maurīcija brīnumdarbi // Operdramaturģijas jautājumi Baltijas republikās: mācību līdzeklis konservatorijas studentiem. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1984 ● Dz. Kļaviņš, Etīde par Marģeri Zariņu // Latviešu mūzika 17. – Rīga: Liesma, 1985, 184-192 ● Padomju Latvijas mūzikas festivāls 1986 (ziņas par komponistiem un atskaņotājiem, skaņdarbu anotācijas). – Rīga: Avots, 1986, 74-77 ● L. Silova, Rakstnieks Marģeris Zariņš. Personība un daiļrade. – Rīga: Zinātne, 2004, 179

Publikācijas periodikā

M. Zariņš, Opera uz laukuma [komponists par savu operu brīvdabas izrādei] // Māksla, 1970, 1. nr., 28–29 ● M. Zariņš, Literārā autobiogrāfija // Karogs, 1980, 5. nr., 152–158 ●V. Dārziņš, Atskaņots trešais latvju klavierkoncerts [par M. Zariņa Klavierkoncerta atskaņojumu] // Rīts, 1937, 208. nr. ● J. Graubiņš, Jauns latviešu klavierkoncerts [M. Zariņa Klavierkoncerts Valentīnas Rīvesas atskaņojumā Dzintaros] // Brīvā Zeme, 1937, 169. nr. ● O. Grāvītis, Jauniestudējuma rosinātās problēmas. M. Zariņa Nabagu operas izrāde LPSR Operas un baleta teātrī [recenzija] // Literatūra un Māksla, 1966, 9. apr. ● N. Grīnfelds, Nabagu opera [izrāde LPSR Operas un baleta teātrī] // Māksla, 1966, 1. nr., 29-30 ● S. Stumbre, Spirgti vēji operas mākslā [par operu Zaļās dzirnavas] // Literatūra un Māksla, 1968, 12. jūl. ● I. Grauzdiņa, Tūkstošbalsu vilinājums [par komponista M. Zariņa ērģeļmūziku] // Literatūra un Māksla, 1975, 24. maijs, 5 ● A. Darkevics, Svētā Maurīcija brīnumdarbi [par M. Zariņa baletoperas uzvedumu LPSR Operas un baleta teātrī] // Māksla, 1975, 2. nr., 23-27 ● T. Kuriševa, Brīnumi uz operteātra skatuves [M. Zariņa baletopera Svētā Maurīcija brīnumdarbi LPSR Operas un baleta teātrī] // Literatūra un Māksla, 1975, 26. apr., 12-13 ● I. Grauzdiņa. Raibu raibie raibumi [M. Zariņa baletopera Svētā Maurīcija brīnumdarbi LPSR Operas un baleta teātrī] // Skolotāju Avīze, 1975, 29. janv. ● L. Jakovicka, M. Zariņa mūzika Maskavā [par komponista autorkoncertu] // Literatūra un Māksla, 1976, 10. apr., 13 ● I. Grauzdiņa, Pa savu cieti iemītu taku [recenzija Par M. Zariņa un Alfr. Kalniņa ērģeļu solodarbu koncertu] // Literatūra un Māksla, 1978, 13. janv., 12 ● I. Zemzare, Lai: Kolāžisks upurējums M. Zariņam [sakarā ar komponista dzimšanas dienu] // Māksla, 1980, 2. nr., 24-27 ● A. Bomiks Vai pazīstam M. Zariņu? [O. Grāvīša un A. Jakubāna saruna] // Literatūra un Māksla, 1980, 23. maijs, 8-9 ● R. Haradžanjans, Vasaras vidū [saruna ar PSRS Tautas mākslinieku M. Zariņu] // Rīgas Balss, 1980, 20. aug. ● A. Danosa, Saruna Zariņu namā par klāt neesošo maestro [sakarā ar komponista un rakstnieka 75. dzimšanas dienu] // Skola un Ģimene, 5. nr., 24-25 ● O. Grāvītis, Pārdaugavas ceriņdārzu Minhauzens [sakarā ar komponista un rakstnieka M. Zariņa 80. dzimšanas dienu] // Cīņa, 1990, 24. maijs ● A. Bergmanis, M. Zariņš (sērijā Personību enciklopēdija: raksti par komponistiem) // Atmoda Atpūtai, 1992, 27. maijs, 14-15 ● J. Torgāns, Partita Zariņa stilā [par darbu Partita baroka stilā] // Mūzikas Saule, 2006, 6. nr., 20–21


Inga Godunova
© LMIC, 2008

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO