jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Kulakovs, Juris (1958.20.05.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
Juris Kulakovs ir viens no retajiem komponistiem, kurš aktīvi pievērsies gan rokmūzikai, gan akadēmiskajai jomai. Raksturojot savu personību, komponists savulaik teicis: "Tā kā mani interesē abi šie žanri, tad vienlīdz pareizi būtu gan – ekscentrisks (roķīgs) akadēmiskais mūziķis, gan arī akadēmisks rokmūziķis. Jau kopš mediņu (J. Mediņa mūzikas vidusskolas) laikiem mani vajā simforoka idejas: akadēmiskajā mūzikā es meklēju rokmūzikas vaibstus, savukārt rokmūzikā man trūka simfonisma. Brīnišķīgi, ka man ir bijusi iespēja īstenot abas šīs tieksmes, darboties abās jomās."


BIOGRĀFIJA

Juris Kulakovs dzimis 1958. gada 20. maijā Līvānos. Beidzis Līvānu 1. vidusskolu un BMS (1975), kur mācījies spēlēt akordeonu un fakultatīvi apguvis trompetes spēli, pēc tam – JMMV akordeona specialitātē (1979). LVK absolvējis pūtēju un estrādes orķestru vadītāju un diriģentu klasi (1984, pedagogi – Raimonds Pauls un Alnis Zaķis) un mācījies kompozīciju pie Pētera Plakida (1985–1990).

Multiinstrumentālists, lielāko daļu mūzikas instrumentu apguvis pašmācības ceļā. Kopš 1978. gada muzicē ansamblī Menuets. 70. gadu beigās izveidojis instrumentālo džezroka grupu Arka. 1981. gadā nodibinājis rokgrupu Pērkons, kas kļuva par vienu no jaunatnes visiemīļotākajām un padomju kultūrbirokrātijas visvairāk neieredzētajām grupām. Raksturojot Jura Kulakova rokmūziķa darbību, Klāss Vāvere rakstīja: "Sirdī allaž būdams pārliecināts šovmenis, viņš savās dziesmās un Pērkona uzstāšanās manierē nemitīgi balansē starp teatrālu ārišķīgumu, sociālgrotesku ironiju un patiesu muzikālu pārdzīvojumu" (Liesma, 1989, Nr. 12). Priekšvēstot Atmodu, Pērkona darbībā bija jaušamas arī nacionālisma vēsmas. Atšķirībā no lielākā vairuma latviešu grupu, Pērkona dziesmu teksti nebija pašu rakstīti, bet lielākoties bija izvēlētas augstvērtīgas tā laika progresīvāko dzejnieku rindas. Pērkons izcēlās ar padomju laikam nepierasti skaļu mūziku, trokšņainu uzvedību un bija viena no pirmajām grupām Latvijā, kas sāka lietot pirotehniku. Jaunieši Pērkona koncertos jutās brīvi, cēlās kājās un atklāti pauda savas emocijas. Nule pieminētie fakti kļuva par iemeslu tam, ka grupas uzstāšanās laikā dežūrēja miliči, pret Juri Kulakovu sākās represijas, Kultūras ministrijas sistēmā komponistam nebija iespējams dabūt darbu, viņam pat tika ieteikts emigrēt uz ārzemēm. Divreiz (1983. un 1985. gadā) bija aizliegta Pērkona koncertdarbība. Līdz pat 1987. gadam grupa spēlēja pagrīdē. 1983. gadā klajā nāca Pērkona pirmie, pašizdotie albumi Mākslas darbi (1981) un Zibens pa dibenu (1982) – dziesmas ierakstītas magnetofona lentēs un kopētas neskaitāmos eksemplāros, sasniedzot milzīgu tirāžu. Albums Vēl ir laiks iznāca Vācijā (1984, Kultūras glābšanas biedrība), Klusā daba ar perspektīvu (1985) un Labu vakar (1987) izdoti un izpārdoti ASV (1989, Amerikas latviešu jauniešu apvienība), bet Latviskā virtuve – Francijā (1991, Pērkona izdots).

Kā taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs piedalījies dziedātājas Ievas Akurateres, aktiera Edgara Liepiņa soloprogrammās, iesaistījies dažādos rokmūzikas projektos (Kristapa Graša grupā u. c.). Muzicējot kā pianists koncertmeistars un veidojot populāras vokālās mūzikas aranžējumus, sadarbojas ar trim tenoriem Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi. Strādā arī ierakstu producēšanas jomā. Ar Menuetu koncertējis Polijā, VDR (1979), ar Pērkonu – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā (1989–1998), ar Ievu Akurateri – Francijā (1994), ar Edgaru Liepiņu – Austrālijā (1995), ar trim tenoriem – ASV (2002).

Komponists spēlējis sintezatoru un elektriskās ērģeles simfoniskās mūzikas koncertos, sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem, to vidū Vasiliju Sinaiski, Aleksandru Viļumani, Normundu Šnē. Diriģējis mūzikla Latvijas karalis ierakstā Latvijas Radio, albuma The Beatles. Neaizmirstamo melodiju simfonija ierakstā, komiskās kantātes Artūrs – jūrasbraucējs atskaņojumā. Tēlojis Eduardu Veidenbaumu televīzijas filmā ...Bet vilciens brauc (režisors Arvīds Babris). Dublējot aktieri Jāni Kaijaku, spēlējis Nēģera pianista lomu Viljama Sarojana lugā Tavas dzīves laiks (režisors Juris Rijnieks, Nacionālais teātris).

Latviešu mūzikas vēsturē Juris Kulakovs ir pirmais komponists, kura spalvai pieder pasija (Mateja pasija) un videoopera (Debešķīgā nepieciešamība).

Apbalvots par labāko muzikālo izrādi dramatiskajā teātrī 2001./2002. gada sezonā (mūzikls Mazais princis), atzīts par 2002./2003. gada Liepājas teātra sezonas labāko komponistu. Kopš 2002. gada Juris Kulakovs ir LKS biedrs.


DISKOGRĀFIJA

Ar grupu Pērkons:

Ballīte – 1990, Ritonis, LP

Dziesmu izlase Nr. 1 (1981–1982) Mākslas darbi / Zibens pa dibenu – 1994, MicRec, CD, MC

Dziesmu izlase Nr. 2 (1985–1987) Labu vakar / Klusā daba ar perspektīvu – 1996, MicRec, CD, MC

Dziesmu izlase Nr. 3 (1990–1992) Latviskā virtuve / Ballīte – 2003, MicRec, CD, MC


Ar ansambli Knīpas un knauķi:

Ieklausies [Jura Kulakova mūzika un aranžējumi] – 2000, Platforma Records, CD

Neparastie rīdzinieki [diskā iekļauta Jura Kulakova dziesma Exit (veltījums Jūrmalas vilcienam) ar Māra Melgalva tekstu] – 2001, Baltic Record Group &Aģentūra Rīga 800, CD


Citi projekti:

The Beatles. Neaizmirstamo melodiju simfonija / Rīgas studijas simfoniskais orķestris, [Juris Kulakovs – aranžētājs un diriģents] – 1995, Rīgas skaņu ierakstu studija, MC

The Beatles. Symphony for the stars. Performed by RRSO, [Juris Kulakovs – aranžētājs un diriģents] – 1995, Canada, Madacy Music Group, CD

Livonijas sapņi. Jura Kulakova mūzika J. Rijnieka un E. Šņores lugai – 1997, Jaunais Rīgas teātris, MC

Piacer d’Amor. Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs dzied neapoliešu dziesmas [Jura Kulakova aranžējumi] – 2000, Jāņa Zābera piemiņas fonds, CD

Latviešu tautasdziesmu apdares solistiem, zēnu korim, stīgu kvartetam, taustiņinstrumentiem un fonogrammai / Trīs Latvijas tenori (Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis), Rīgas Doma zēnu koris, D Mārtiņš Klišāns, stīgu kvartets (Dzintars Beitāns, Justīne Kulakova, Olafs Štāls, Zane Guļāne), Līga Priede (soprāns), Daumants Kalniņš (diskants), Juris Kulakovs (akordeons, sintezatori), Kristaps Grasis (klasiskā ģitāra), Leons Sējāns (elektriskā ģitāra), Juris Sējāns (basģitāra), Artūrs Segliņš (oboja, angļu rags), Uģis Prauliņš (stabule), Nauris Puntulis (stabule), Gatis Gaujenieks (vargans), Reinis Sējāns (bungas, mutes bungas), dūdu un bungu mūzikas grupa Auļi // Trīs jaunas māsas. Trīs Latvijas tenori un Rīgas Doma zēnu koris – 2006, CD

Ētera odējs, dziesmu cikls ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju / Juris Kulakovs (balss, klavieres) // Ētera odējs - 2008, Jāņa Akuratera muzejs, CD


LITERATŪRA

Grāmata

M. Ruks, No zemes un debesīm Pērkons. – Rīga: Antava, 2006, 183


Publikācijas presē

A. Živitere, Simfonija Jurim // Māksla, 1987, 3. nr. • K. Vāvere, Juris Kulakovs [ciklā Latviešu roks] // Liesma, 1989, 12. nr., 16 • J. Vilcāns, Debešķīgā nepieciešamība [recenzija par operu Debešķīgā nepieciešamība] // Diena, 1993, 3. dec. • A. Miesnieks, Roka aristokrāts ar zemnieka smagumu pie klavierēm sēžas... [intervija] // Labrīt, 1994, 9. maijā, 9 • J. Blumbergs, O. Upenieks, Bet kā Pērkons, tikko manāms, kaut kur nodun... [intervija] // Atmoda Atpūtai, 1994, 19. okt., 24–25 • D. Mazvērsīte, Kulakovs un viņa četrdesmit [intervija] // Vakara Ziņas, 1998, 19. maijā, 16–17 • R. Strautiņš, Pērkonīgais Kulakovs [intervija] // RB, 1998, 20. maijā, 12–13 • I. Lūsiņa, Mazais princis Kulakovs // Diena, 2002, 12. apr. • G. Pupa, Jura K. burvju šķiltavas // Māksla Plus, 2002, nr. 6, 50–53 • E. Tišheizere, Juris Kulakovs nelauž dzeju // Diena (pielik. SestDiena), 2003, 17. maijā, 20–[23] • I. Liepiņa, Svarīgākais ir iejusties [intervija] // Kultūras Forums, 2005, 10.–17. jūn. • Dz. Rimšāne, Disidenti ar pareizo sejas izteiksmi [sakarā ar grupas Pērkons jubileju] // Pastaiga, 2006, jūl., 38–41 • M. Pļavnieks, Komponists, kuru negribēja uzņemt mūzikas skolā [intervija] // Sieviete, 7. nr., 20–25 • A. Dzenītis, Vēstījums un izteiksme [intervija] // Mūzikas Saule, 2008, 6. nr.


Mārīte Dombrovska
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO