jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Garūta, Lūcija (1902.14.05. - 1977.15.02.), komponiste  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
„Zvaigžņotā – tā es garā saucu Lūciju Garūtu. Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro.”

Zenta Mauriņa

„..laiks visu noliek savās vietās. Līdz šim laiks ir parādījis, ka Lūcijas Garūtas personības tēls, šīs smalkjūtīgās un reizē arī stiprās personības veidols to atmiņā, kas viņu pazina, ne tikai nav nobālējis, bet ieguvis vēl lielāku skaidrību.”

Arnolds Klotiņš


BIOGRĀFIJA

Komponiste, pianiste, mūzikas teorētiķe un pedagoģe Lūcija Garūta dzimusi 1902.gada 14.maijā Rīgā (tēvs bija grāmatvedis, māte – mājsaimniece). Viņas pirmais klavierskolotājs ir ievērojamais čellists Oto Fogelmanis. 1919. gadā Lūcija Garūta sākusi studijas tikko dibinātajā Latvijas konservatorijā, kur mācījusies Klavierspēles klasē pie Marijas Žilinskas, Hansa Šmita (Hans Schmidt) un Lidijas Gomanes-Dombrovskas. Profesora Jāzepa Vītola iedrošināta, uzsākusi studijas arī profesora vadītajā Speciālās teorijas klasē (tā tolaik dēvēja Kompozīcijas klasi). Viņas pedagogi bija Jānis Mediņš (instrumentācija), Jēkabs Mediņš (harmonija) un Jēkabs Kārkliņš (mūzikas vēsture). 1924.gadā Lūcija Garūta absolvējusi Kompozīcijas klasi, 1925.gadā – Klavierklasi. 1926.gadā sākusi studijas Parīzē, kur mācījusies klavierspēli pie Alfrēda Korto (Alfred Cortot), Izidora Filipa (Isidor Philipp) un instrumentāciju pie Pola le Flema (Paul Le Flem). 1928.gadā turpinājusi kompozīcijas studijas Ecole Normale de Musique (Parīzē) pie Pola Dikā (Paul Dukas).

Studiju laikā (1919–1921) Lūcija Garūta bijusi pianiste repetitore Rīgas Operā, 1925–1926 strādājusi Rīgas radio, 1926.gadā uzsākusi pedagoģisko darbu Latvijas Tautas konservatorijā (vēlāk – Jāzepa Mediņa mūzikas skola), kur pasniegusi mūzikas teoriju un klavierspēli (1926 –1947). Bijusi Latvijas Valsts konservatorijas docētāja (1940–1977, no 1960 – docente, no 1968 – profesora v.i., no 1972 – profesore). Kompozīcijā un mūzikas teorētiskajos priekšmetos Lūcijas Garūtas studenti ir bijuši praktiski visi pēckara gados Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā studējušie muzikologi un komponisti.

Līdztekus pedagoģiskajam darbam Lūcija Garūta pievērsusies koncertdarbībai. 1926. gadā koncertējusi Francijā (Parīzē) un 1929. gadā Vācijā (Berlīnē, Frankfurtē pie Mainas). Tad arī sākusies nopietnā interese par Steinway flīģeļa trešo (ilgskaņas) pedāli, kas paplašina tembrālās un tehniskās iespējas, paverot jaunas iespējas kompozīcijā. 20. un 30. gados Lūcija Garūta bijusi viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm gan kā soliste, gan kā klavierpavadījumu atskaņotāja, koncertējot Rīgā un visā Latvijā. Pavisam Lūcija Garūta ir koncertējusi kopā vairāk nekā ar simts mūziķiem dažādos kamermūzikas koncertos. 1944. gadā kantātes Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojumā piedalās arī autore, jo ērģelnieks ir saslimis. Tā sākas arī neilga, bet spraiga darbība kā ērģelniecei. Diemžēl 1940. gadu nogalē koncertdarbība bija jāpārtrauc trauslās veselības dēļ.

No 1926. līdz 1940. gadam notikuši četri Lūcijas Garūtas Kompozīciju vakari ar daudzu tā laika ievērojamāko dziedoņu (Mildas Brehmanes-Štengeles, Ādolfa Kaktiņa, Marisa Vētras u.c.) un instrumentālistu (vijolnieks Rūdolfs Miķelsons un čellisti Atis Teihmanis, Pēteris Komisārs u.c.) piedalīšanos. 60. un 70. gados notikuši vairāki autorkoncerti un citi pasākumi, kuros komponiste saņēmusi klausītāju mīlestību un pateicību. Nozīmīgs ir 1967.gadā oratorijas Dzīvā kvēle pirmatskaņojums (Jānis Zābers, Leonarda Daine, Leonīds Vīgners).

Arī Lūcijas Garūtas (tāpat kā daudzu viņas laikabiedru) radošās gaitas apēnojis pastāvošo iekārtu ideoloģijas spiediens. Tā divkārt tika atcelti operas Sidrabotais putns pirmiestudējumi: pirmoreiz 1938./39.gadā, kā iemeslu minot faktu, ka operā attēlots strādnieku streiks; otrreiz, 1960. gadu sākumā, - tad iemesls tā arī netika darīts zināms. Skarbu kritiku no Komponistu savienības saņēmis Klavierkoncerts, jo neatbildis valdošajam bezkonfliktu teorijas uzstādījumam. Ilgus gadus – līdz pat otrajai atmodai – bija aizliegts atskaņot arī kantāti Dievs, Tava zeme deg!.

Lūcija Garūta bijusi Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle. Saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu par Variācijām Manā dzimtenē simfoniskajam orķestrim un Variācijām par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās klavierēm un godalgu par Meditāciju simfoniskajam orķestrim. 1945.gadā uzņemta Latvijas Padomju Komponistu savienībā, 1962.gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu.

Komponiste mirusi 1977.gada 15.februārī. Apglabāta Rīgas I Meža kapos, vietā, kas ierādīta Vecās Sv, Ģertrūdes baznīcas draudzei, kurai piederējusi Garūtu dzimta.

Visu, kas Lūcijai Garūtai bijis svarīgs, tuvs, radīja prieku vai pārdzīvojumu, viņa izteica mūzikā. Viņas mūzika ir vērienīga un spēcīga, bet arī sirsnīga un romantisma apdvesta. Tā ir dziļi latviska, bet reizē arī savu laikmetu raksturojoša. Komponiste bijusi kopā ar savu tautu tās traģiskākajos laika griežos, tomēr spēdama saglabāt ticību un cerību gaišajam, labajam.
Lūcijas Garūtas skaņdarbu kvantitatīvais pamats ir dziesmas ar daudzu latviešu dzejnieku vārsmām, Viktora Igo un Tagores dzeju, to skaits tuvojas diviem simtiem. Būtiski, ka pusei no dziesmām tekstus rakstījusi komponiste pati, vienmēr konsekventi norādot, ka tie nav dzeja. Nozīmīgas ir latviešu tautasdziesmu apdares: klavierēm, solo balsij ar klavierēm, ansambļiem. Būtiska vieta Lūcijas Garūtas daiļradē ir klaviermūzikai, kuras pirmā interprete bijusi viņa pati, sākot no miniatūrām līdz izvērstas formas darbiem. Par patiesu sava laikmeta māksliniecisku dokumentu kļuvusi kantāte Dievs, Tava zeme deg!, kuras leģendārais pirmatskaņojums noticis 1944. gadā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Tā nav zaudējusi aktualitāti arī mūsdienās, un nereti ir pirmais skaņdarbs, ko piemin saistībā ar Lūcijas Garūtas vārdu. Pateicoties Lūcijas Garūtas fonda darbībai, komponistes mūzika arvien skan arvien biežāk ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs (Eiropā, Japānā, Kanādā, u. c.).

Kā grāmatā Zvaigznes un zeme raksta Silvija Stumbre, romantiskā mūzikas satura interpretācija, pieeja folkloras elementu lietojumam, tieksme izteikties programmatiskas mūzikas tēlos un klasisko izteiksmes līdzekļu robežās vieno Lūciju Garūtu ar viņas laikabiedru Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Pētera Barisona, Ādolfa Skultes un Jāņa Ķepīša daiļradi. Tomēr minētās īpašības viņas mūzikā apvienojušās individuālā veidā. Lūcijas Garūtas daiļradē ir divas mūzikas izteiksmes ziņā atšķirīgas mūzikas tēlu grupas. Komponistes agrīnajā daiļrades posmā dominē intonāciju un harmoniskās valodas ziņā piesātināta muzikālā izteiksme (Zem dzīvības koka, Sonāte fantāzija u.c.), savukārt vēlīnajā – ļoti vienkāršs, diatonisks skaņuraksts (Pavasars nāk, Nāru dziesma, Dzimtene pavasarī u.c.).

Raksturīgākā Lūcijas Garūtas mūzikas iezīme ir melodiskums. Melodiku veido deklamācijai tuvs, dažkārt pat rečitējošs mūzikas tēls, kas saistīts ar bagātīgu harmonisko valodu, vai arī diatoniskas, plūstoši dziedošas tēmas, kas intonatīvi radniecīgas latviešu tautas melodijām. Uz melodisku izklāstu galvenokārt balstās arī Lūcijas Garūtas mūzikas attīstības paņēmieni. Iemīļotāko tonalitāšu vidū bijušas daudzzīmju tonalitātes, harmoniskā valoda veidojusies impresionistu un Aleksandra Skrjabina harmoniju ietekmē, bet laika gaitā vienkāršojusies. Formveidē māksliniece visbiežāk lietojusi variāciju formu, caurviju formu un trijdaļību, retāk – sonātes formu. Salīdzinot ar jaunības gadiem, pēckara periodā Lūcijas Garūtas stils kopumā kļuva demokrātiskāks, skaidrāks un vienkāršāks. Tas saistīts arī ar pievēršanos kora mūzikai, jaunatnei adresētajām dziesmām un tautasdziesmu apdarēm. Mūzikas demokratizāciju apliecina viņas pēdējais apjomīgais vokāli simfoniskais darbs – oratorija Dzīvā kvēle.


MŪZIKAS TEORIJAS GRĀMATAS

Harmonija. I daļa. – Rīga: Liesma, 1975, 428

Harmonija. II daļa. – [mašīnraksts], 1977


DISKOGRĀFIJA

LP

Koncerts klavierēm un orķestrim / Prelūdija Mi mažorā klavierēm / Prelūdija Re bemol mažorā klavierēm / Prelūdija do diēz minorā / Latvijas Radio un televīzijas simfoniskais orķestris, Hermanis Brauns (klavieres), D Edgars Tons – 1962, Melodija, 33Д 010989-90

Dzīvā kvēle, oratorija / solisti Leonarda Daine (mecosprāns), Jānis Zābers (tenors), Latvijas Valsts Filharmonijas orķestris, D Leonīds Vīgners // Dzīvā kvēle – 1972, Melodija, 33Д-028415-6

Meditācija ērģelēm / Pēteris Sīpolnieks // Latviešu komponistu skaņdarbi ērģelēm – 1970, Melodija, 33CM-03523-24

[Solo dziesmu izlase / Kārlis Zariņš (tenors), Žermēna Heine-Vāgnere (soprāns), Pēteris Grāvelis (baritons), Leonarda Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša (klavieres), Vilma Cīrule (klavieres), Māris Skuja (klavieres), Uldis Sprūdžs (vijole), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, D Romualds Kalsons // Lūcija Garūta. Solodziesmas – 1981, Melodija, M10-43525-6

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Teodora Reitera koris, D Teodors Reiters [ierakstīts 1944.gada 15.martā] – 1982, Raiņa un Aspazijas fonds [Hamburga]

Lūcija Garūta Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Rietumvācijas kamerkoris Dūdas, D Marks Opeskins, Brigita Mieze (ērģeles) [ierakstīts 1988.gadā Vācijā] – 1988, [Hamburga]

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Kamerkoris Ave Sol [ierakstīts 1988.gadā Rīgas Doma baznīcā] – 1989, Melodija, 335 5100

Svētā mīla / Herta Lūse, D Teodors Reiters // Latvijas Nacionālās operas balsis. Vecmeistari – [1995], Latvijas Radio, LR 02 DCM AG 9501

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars, Aivars Kalējs (ērģeles), solisti Jānis Sproģis, Aivars Krancmanis [1988.gada ieraksts] – 1989, Melodija, 335 5100

Septiņas latviešu tautas dziesmas / Hermanis Brauns // Fortepiannye proizvedenija latyšskich kompozitorov – Melodija, 33Д-02927


CD

Klusējošais priežu loks Brāļu kapos ērģelēm / Aivars Kalējs – 2’47” // Latviešu ērģeļmūzikas izlase – 1994, Remix/ContinAt, [s.n.]

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Viesturs Jansons (tenors), Aleksandrs Poļakovs (baritons), Tālivaldis Deksnis (ērģeles), Valsts Akadēmiskais koris Latvija, D Māris Sirmais [ierakstīts 1998.gadā Rīgas Doma baznīcā] – 48’31” // Dievs, Tava zeme deg! – 1999, VAK Latvija, VAKL 9902

Lūgšana vijolei un ērģelēm / Jānis Bulavs un Larisa Bulava – 10’05” // Kamermūzika – 2000, LIMA, MRCDK 017

Baltaitiņa jūru pelda, latviešu tautasdziesmas apdare jauktajam korim / Ai, manā zemītē!, latviešu tautasdziesmas apdare jauktajam korim / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars // Ai, manā zemītē. Latviešu kordziesmas antoloģija VIII – 2000, LR 0003

Vakara blāzma balsij un klavierēm / Žermēna Heine-Vāgnere, Vilma Cīrule – 2’01” // Žermēna Heine-Vāgnere – 2003, Latvijas Nacionālā opera, [s. n.]

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Jānis Sproģis (tenors), Aivars Krancmanis (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles), kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars – 47’13” // Dievs, Tava zeme deg! – 2003, Baltic Record Group, BRG CD 184

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Japānas koris Zemene, D Masahito Osada, Jasuharu Fukišima (tenors), Džefrijs D. Tremblijs (baritons), Miki Asai (ērģeles) [ierakstīts 2003.gada 23.decembrī Tokijā] – 2004, [Japāna]

Prelīdes E dur, Des dur / Juris Žvikovs (klavieres) // Latviešu klaviermūzikas antoloģija – 2006, Juris Žvikovs, [s. n.]

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars, solisti Jānis Sproģis, Egils Siliņš un ērģelnieks Aivars Kalējs [2004] // Dievs, Tava zeme deg! – 2007, Valters un Rapa, [s. n.]

Sendienas / Etīde Teika / Prelīde si minorā / Prelīde Mi mažorā / Prelīde dodiēz minorā / Prelīde Rebemol mažorā / Dzintra Erliha (klavieres) // Zvaigznes skatiens – 2008, Dzintra Erliha, [s. n.]


DVD

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Meditācija ērģelēm [ierakstīts 2003.gada 23.decembrī Gloria chapel, Christ Shinagawa Church Tokijā] – 2004, Edmunds Mickus [video, montāža]

Dievs, Tava zeme deg!, kantāte / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars, solisti Jānis Sproģis, Egils Siliņš, Aivars Kalējs (ērģeles) – 2007


LITERATŪRA

J. Vītoliņš, Mūzikas vēsture. – Grāmatu Draugs, 1938/39, 586-589 ● S. Stumbre, Zvaigznes un zeme. – Rīga: Liesma, 1968 ● L. Apkalns, Lettische Musik. – Wiesbaden: Breitkopf, 1977 ● I. Zemzaris, Zeme un zvaigznes // Māksla, 6. nr., 1987 ● G.Müller, Lucia Garuta, in: Annährungen an Komponistinnen V, Kassel, 1988 ● Brunhilde Sonntag und Renate Matthei, ANNAHERUNG V – an sieben Komponistinnen (MIT BERICHTEN, INTERVIEVS UND SELBSTDAR-STELLUNGEN) // Furore – Edition 843, 1989; Lucija Garuta Man nannte sie eine Aerztin der Seele. (H.Mednis), 35–34 ● A. Olivier / S. Braun, Lucia Garuta, in: Komponistinnen aus 800 Jahren // Sequentia Verlag, Essen, 1996 ● A. Olivier/ S. Braun, KOMPONISTINNEN AUS 800 JAHREN // Sequentia, 1996, 155–156 ● A. Klotiņš, Lūcijai Garūtai – 100 // Mūzikas Saule, 2002, 3. nr., 10–12 ● Lūcija Garūta, kantāte Dievs, Tava zeme deg!: 1. A. Egliena, Ievadvārdi; 2. A. Eglīša dzejas I, II kantātei Dievs, Tava zeme deg!; 3. L. Garūtas veidotais A. Eglīša dzejas teksts kantātei Dievs, Tava zeme deg!; 5. Teksta tulkojumi – parindeņi kantātes dziedājumam vācu (G. Štrotmans, M. Knolls), angļu (E. Ivsiņš), japāņu (A. Kurosava), franču (A. Skrābane, R. Marija Fransuā), itāļu (P. Trillo), spāņu (A. Kārkliņš); 6. Dz. Vārdaune, apcere par Andreju Eglīti; 7. D. Pormale, apcere par Lūciju Garūtu; 8. CD Kantāte Dievs, Tava zeme deg! / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars, solisti Jānis Sproģis, Egils Siliņš un ērģelnieks Aivars Kalējs [2004] // Dievs, Tava zeme deg!. – Rīga: Valters un Rapa, 2007 ● Dz. Erliha, Lūcijas Garūtas klaviermūzika. Komponists un skaņdarbs – Latviešu mūzika tuvplānā. – Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Zinātniskās pētniecības centrs, Musica Baltica, 2007 ● J. Torgāns, Lūcija Garūta. Dievs, tava zeme deg!; Klavierkoncerts; Svētā mīla // Latviešu mūzikas virsotnes. - Rīga: Zinātne, 2010


Daina Pormale, Baiba Jaunslaviete, papildinājusi Mārīte Dombrovska
© LMIC, 2007

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO