jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Vasks, Pēteris (1946.16.04.), komponists   resursi www

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: Kur gars, dvēsele! Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu."

Pēteris Vasks


BIOGRĀFIJA

Pēteris Vasks dzimis 1946. gada 16. aprīlī Aizputē, baptistu mācītāja ģimenē. Mācījies EDMS. 1970. gadā absolvējis Lietuvas Valsts konservatoriju Vītauta Sereikas kontrabasa klasē, savukārt 1978. gadā absolvēta LVK kompozīcijas nodaļa (Valentīna Utkina klase). 1963–1974 P. Vasks spēlēja kontrabasu LNO simfoniskajā orķestrī, Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. 1978–1989 P.Vasks strādāja par pedagogu Salacgrīvas, Zvejniekciema un Jelgavas mūzikas skolās. Kopš 1989. gada komponists strādā EDMS. Kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām P. Vasks saņem kompozīcijas pasūtījumus un sadarbojas ar dažādu pasaules valstu pazīstamiem mūziķiem (piemēram, Ostrobotnijas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu, vijolnieku Gidonu Krēmeru un orķestri Kremerata Baltica, čellistu Dāvidu Geringu, Kronos kvartetu, The Hilliard Ensemble, Latvijas Radio kori). Viņš arī aktīvi piedalās dažādos starptautiskos mūzikas projektos (Stokholmas Jaunās mūzikas festivāls, Mūzikas festivāls Lokenhauzā, Austrijā u. c.). Vairākus P. Vaska skaņdarbus izmantojuši dažādu valstu horeogrāfi oriģinālbaletu iestudējumos.

P. Vasks ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu ir noslēgusi pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International. Par spilgtu radošo darbību komponists ir saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus gan Latvijā, gan dažādās ārvalstīs. 1994. gadā komponists tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, bet 2001. gadā par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā P. Vaskam piešķīra Vīnes Universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu, savukārt 1993., 1997. un 2000. gadā komponists kļuva par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu. 2011. gadā ar mērķi veicināt latviešu mūzikas attīstību nodibināts Pētera Vaska fonds.

P. Vasks savā daiļradē tiecas runāt par globālām un pārlaicīgām problēmām. Dzīvība un nāve, naids un piedošana, harmonija un disonējošs haoss ir tēmas, kas dažādos skaņu veidolos pārstāvētas ikvienā komponista izvērstas formas sacerējumā. Lai gan skaņradis ir apguvis un savā valodā sintezējis dažādas 20. gadsimta kompozīcijas tehnikas, dominējošais mūzikas izteiksmē ir vēlme apliecināt harmoniskas pasaules izjūtas nepieciešamību, atjaunot klasiskās mūzikas valodas vērtības un piešķirt tām jaunu skanējumu. Nereti izcīnot to līdz galējai sprieguma pakāpei veidotā, asiem konfliktiem piesātinātā mūzikas dramaturģijā (piemēram, Vēstījums, Koncerts čellam ar orķestri, 2. simfonija), vai arī meklējot risinājumu iekšējas dinamikas un emocionālas spriedzes pilnās meditācijās (piemēram, Musica dolorosa, 1. simfonija Balsis, Koncerts vijolei un stīgu orķestrim Tālā gaisma, Viatore stīgu orķestrim). Kopumā P. Vaska dažādu žanru skaņdarbos ir skaidri jaušamas neoromantisma un jaunā garīguma estētikas izpausmju atbalsis. Līdzās P.Vaskam spilgti šīs estētikas pārstāvji ir arī tādi komponista laikabiedri, kā, piemēram, igaunis Arvo Perts, polis Henriks Mikolajs Gureckis un gruzīns Gija Kančeli.

Jānis Kudiņš


DISKOGRĀFIJA

Skaņuplates


Trīsvienība vijolei, čellam un klavierēm / Ināra Veita, Maija Prēdele un Imants Zemzaris – 3’50” / Mazā naktsmūzika klavierēm / Tālivaldis Deksnis – 12’40” // Pēteris Vasks. Imants Zemzaris. Vilnis Šmīdbergs. Latvijas jauno komponistu kamermūzika – 1980, Melodija, C 10 13697 8

Ne tikai lirika, cikls sieviešu korim, teksts – Vitauts Ļūdēns / sieviešu koris Dzintars, D Ausma Derkēvica – 7’32” / Tautas sieviešu koris Dzintars, mākslinieciskais vadītājs Imants Cepītis – 1982, Melodija, C 10 18639 40

In memoriam divām klavierēm / Nora Novika, Rafi Haradžanjans – 7’47” // Klavieru duets Nora Novika un Rafi Haradžanjans. Padomju komponistu skaņdarbi – 1982, Melodija, C 10 17925 6

Grāmata čellam / Maija Prēdele – 12’26” / Ainava ar putniem flautai solo / Imants Sneibis – 7’25” / Musica dolorosa stīgu orķestrim / LPSR Valsts filharmonijas kamerorķestris, D Tovijs Lifšics – 13’25” / Vēstījums lielam stīgu orķestrim, divām klavierēm un sitaminstrumentiem / LPSR Valsts simfoniskais orķestris, D Vasilijs Sinaiskis – 13’30” // Pēteris Vasks. Kamernaja i simfoničeskaja muzyka – 1986, Melodija, C 10 24031 004

Lauda per orchestra simfoniskajam orķestrim / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Jānis Kaijaks – 20’30” / 2. stīgu kvartets (Vasaras dziedājumi) / Latvijas filharmonijas stīgu kvartets – Uldis-Viesturs Sprūdžs, Vita Pozņikova, Valērijs Avramenko, Agne Stepiņa – 22’57” / Pēteris Vasks – 1991, RiTonis, C 10 31351 003

Te Deum ērģelēm / Tālivaldis Deksnis – 11’30” // Ars Baltica. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls – 1992, RiTonis, SP 020010


CD (izlase)

Mūzika aizlidojušajiem putniem flautai, obojai, klarnetei, fagotam, mežragam / Moscow Contemporary Music Ensemble // Moscow Contemporary Music Ensemble – 1992, Olympia, OCD 282

Te Deum ērģelēm / Hanss-Ūla Eriksons (Hans-Ola Ericsson) – 12’52” // Baltic Organ Music – 1992, BIS CD, 561

Cantabile per archi / Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu grupa, D Pauls Megi – 8’03” / Vēstījums stīgu orķestrim, divām klavierēm, sitaminstrumentiem / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Pauls Megi – 16’01” / Musica dolorosa stīgu orķestrim / Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, D Tovijs Lifšics – 12’56” / 1. simfonija Balsis stīgu orķestrim / Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, D Tovijs Lifšics – 27’14” // Pēteris Vasks. Cantabile per archi, Botschaft, Musica dolorosa, Symphonie Stimmen – 1993, Wergo Wer, 286220-2

Cantabile per archi – 8’19 / Koncerts angļu ragam un orķestrim / Normunds Šnē – 20’ / Vēstījums stīgu orķestrim, sitaminstrumentiem, divām klavierēm / klavieru duets Nora Novika un Rafi Haradžanjans – 14’57” / Musica dolorosa stīgu orķestrim – 12’38” / Lauda simfoniskajam orķestrim – 21’15” / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Krišs Rusmanis // Vasks. Message – 1994, Conifer Classics, CDCF 236 75605 512362

Ķekatu dziesma / Latviešu tautasdziesma / 2’50” / Zīles ziņa / Teksts – Uldis Bērziņš / 5’19” / Mazi silti svētki / Teksts – Jānis Baltvilks / 1’35” / Skumjā māte / Teksts – Gabriele Mistrala / 3’25” / Sieviešu koris Dzintars, diriģente Ausma Derkēvica – 1995, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 004

2. stīgu kvartets / The Duke Quartet – Luīza Fulere (Louisa Fuller), Riks Kosters (Rick Koster), Džons Metkāfs (John Metcalfe), Aivens Makrīdijs (Ivan McCready)– 23’14” // Baltic Elegy. String Quartets by Vasks, Tüür, Pärt – 1996, Collins Clasics, 14752

Koncerts čellam ar orķestri / Dāvids Gerings, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Jons Aleksa – 34’ / 1. simfonija Balsis stīgu orķestrim / Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu grupa, D Jons Aleksa – 27’ // Vasks. Cello Concerto – 1996, Conifer Classics, 75605 51271 2

Ainava ar putniem flautai solo / Dita Krenberga – 8’22” / Izdegušās zemes ainavas klavierēm / Ināra Zandmane – 15’53” / Episodi e Canto perpetuo vijolei, čellam, klavierēm / Jānis Bulavs, Leons Veldre, Aldis Liepiņš – 24’03” / Mūzika aizgājušajam draugam flautai, obojai, klarnetei, fagotam, mežragam / Rīgas pūšaminstrumentu kvintets – 10’17” / Grāmata čellam / Kristīne Blaumane – 13’48” // Vasks. Chamber Music – 1996, Conifer Classics, 75605 51272 2

Klusās dziesmas, cikls jauktajam korim / teksts – Knuts Skujenieks, Leons Briedis / kamerkoris Sacrum, D Mārtiņš Klišāns – 8’20” // Latviešu mūsdienu kora mūzika – 1996, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 009

Musica dolorosa stīgu orķestrim - 12’28” / Cantabile per archi – 6’23” / Lauda simfoniskajam orķestrim – 17’38” / 1.simfonija Balsis stīgu orķestrim – 23’45” / I Fiamminghi, the Orchestra of Flanders, D Rūdolfs Vertens // Vasks. Symphony Stimmen (Voices), Musica dolorosa, Lauda, Cantabile. I Fiamminghi, the Orchestra of Flanders. Rudolf Werthen – 1997, Telarc Digital, CD-80457

Mazā naktsmūzika klavierēm / Verners Hābens (Werner Haben) – 13’43” / Baltā ainava klavierēm / Verners Hābens (Werner Haben) – 7’20” / Mazā vasaras mūzika vijolei un klavierēm / Heinrihs Hērleins (Heinrich Hoerlein), Verners Hābens – 9’30” / Episodi e Canto perpetuo vijolei, čellam, klavierēm / Heinrihs Hērleins, Frīdemanis Pardalls (Friedemann Pardall), Verners Hābens – 24’15” / Ainava ar putniem flautai solo / Hanss-Ūdo Heincmanis (Hans-Udo Heinzmann) – 7’02” / Mūzika aizgājušajam draugam flautai, obojai, klarnetei, fagotam, mežragam / Hanss-Ūdo Heincmanis, Malte Lammers (Malte Lammer), Valters Hermanis (Walter Hermann), Bjērns Grots (Bjoern Groth), Klauss Fogts (Klaus Vogt) – 12’06” // Peteris Vasks. Chamber Music – 1997, Koch Schwann, 3-6496-2

Grāmata čellam / Dāvids Gerings – 13’06” / solo for tatjana. david geringas – 1997, ES-Dur Tonstudio, ES 2019 LC 7186

Koncerts vijolei un stīgu orķestrim Tālā gaisma – 29’02” / 1. simfonija Balsis stīgu orķestrim – 27’19” / Gidons Krēmers, orķestris Kremerata Baltica // Vasks. Distant Light. Voices – 1999, TELDEC, 3984-22660-2

1. stīgu kvartets (2. redakcija) – 15’33” / 2. stīgu kvartets Vasaras dziedājumi – 22’30” / 3. stīgu kvartets – 25’02” / Miami String Quartet – Ivan Chan, Cathy Meng Robinson, Chauncey Patterson, Keith Robinson // Pēteris Vasks. String Quartets – 1999, Conifer Classics, 75605 51334 2

2. stīgu kvartets Vasaras dziedājumi – 23’15” / 3.kvartets divām vijolēm, altam, čellam // Rīgas stīgu kvartets – Uldis Viesturs Sprūdžs, Jurijs Savkins, Einars Roževics, Agne Stepiņa – 25’30” // The Rigas String Quartet. Pēteris Vasks, string quartets 2 &3 – 2000, Caprice Records, 21635

Ar laiku puķes vīst, madrigāls jauktajam korim / teksts – Klods de Pontū (atdzejojis Edvarts Virza) – 3’33” / Māte saule jauktajam korim / teksts – Jānis Peters – 4’40” // Apliecinājums. Latviešu kordziesmas antoloģija IV (1966–1990). Kamerkoris Ave Sol, diriģents Imants Kokars (ier. Rīgas sv. Franciska baznīcā 2000) – 2000, Ave Sol, LR 0002

Te Deum ērģelēm / Romans Peruckis – 11’13” // Great organ works. Roman Perucki – 2000, Classical Gold, 3610192

Cantabile per archi – 8’56” / 1.simfonija Balsis stīgu orķestrim – 26’24” / Musica adventus stīgu orķestrim – 28’23” / Ostrobotnijas kamerorķestris, D Juha Kangass / Cantata klavesīnam / Aina Kalnciema – 5’42” / Ainava ar putniem flautai solo / Aļģirds Vizgirda (Algirdas Vizgirda) – 8’10” // Vasks. Voices – 2001, Finlandia Records, 8573-82185-2

Trīs Česlava Miloša poēmas jauktajam korim / Radio koris, D Kaspars Putniņš – 18’17” / Māte saule jauktam korim / Teksts – Jānis Peters / Radio koris, D Kaspars Putniņš – 5’26” / Zemgale, poēma jauktajam korim / Teksts – Māra Zālīte / Radio koris, D Sigvards Kļava – 12’53” / Ar laiku puķes vīst, madrigāls jauktajam korim / Teksts – Klods de Pontū (atdzejojis Edvarts Virza) / Radio koris, D Sigvards Kļava – 3’44” / Litene, balāde divpadsmit balsu korim, teksts – Uldis Bērziņš / Radio koris, D Sigvards Kļava – 9’14” / Dona nobis pacem jauktam korim un ērģelēm / Radio koris, Aivars Kalējs, D Sigvards Kļava – 14’43” // Peteris Vasks. Māte saule – 2001, BIS-CD-1145

Episodi e Canto perpetuo vijolei, čellam, klavierēm / Trio animae (Jean Christophe Gawrsyiak, Dieter Hilpert, Tomas Dratva) – 27’52” // trio animae. souls in the dark – 2002, Cascavelle, VEL 3071

Golgātas krusts jauktajam korim / Teksts – Edvards Treimanis / Pater Noster jauktajam korim // Dvēseles ceļojums. Latviešu kordziesmas antoloģija XII (1940–2000 Rīgas kamerkoris Ave Sol, diriģents Imants Kokars – 2003, Ave Sol, LR – 0103

Viatore ērģelēm / Iveta Apkalna – 17’22” // Iveta Apkalna Live – 2003, HERA, 02114

Līdzenuma ainavas jauktajam korim (vokalīze), vijolei, čellam / jauniešu koris Kamēr..., Gidons Krēmers, Marta Sudraba, D Māris Sirmais – 15’36” // Kamēr... Riga youth choir, conductor Māris Sirmais, Gidon Kremer (violin), Marta Sudraba (cello), Jekaterina Suvorova (harp) – 2003, KCD, 004

4. stīgu kvartets / Kronos Quartet – Deivids Heringtons (David Harrington), Džons Šerbs (John Sherba), Henks Dats (Hank Dutt), Dženifera Kalpa (Jennifer Culp) – 32’10” // Kronos Quartet. Pēteris Vasks. String Quartet No. 4 – 2003, Nonesuch, 79695-2

Kvartets vijolei, altam, čellam, klavierēm /Sandis Šteinbergs, Ilze Kļava, Reinis Birznieks, Jānis Maļeckis – 35’07” // Pēteris Vasks. Tālivaldis Ķeniņš. Piano Quartets – 2003, ULMA – 123

2. simfonija / Tamperes filharmonijas simfoniskais orķestris, D Jons Stūrgords (John Storgård) – 39’28” / Koncerts vijolei un stīgu orķestrim Tālā gaisma / Jons Stūrgords, Ostrobotnijas kamerorķestris, D Juha Kangass – 33’43” // Pēteris Vasks. Symphony No. 2, Violin Concerto Distant Light – 2003, Ondine, ODE 1005-2

Koncerts vijolei un stīgu orķestrim Tālā gaisma / Katarina Andreasson – 30’58” / Musica dolorosa / Mats Levins (čella solo) – 12’27” / Viatore – 14’47” / Zviedrijas kamerorķestris, vadītāja Katarina Andreasson // Pēteris Vasks. Violin Concerto Distant Light, Musica dolorosa, Viatore. Katarina Andreasson, violin&leader. Swedish Chamber Orchestra – 2004, BIS-CD-1150

Trešā simfonija – 42’06” / Koncerts čellam un orķestrim – 34’40” / Marko Ilonens (čells), Tamperes Filharmonijas orķestris, D Jons Stūrgords // Pēteris Vasks. Symphony No. 3. Cello Concerto – 2006, ONDINE, ODE 1086-5

Pater noster – 6’40” / Dona nobis pacem – 13’59” / Missa – 37’02” / Latvijas Radio koris, kamerorķestris Sinfonietta Rīga, D Sigvards Kļava // Pēteris Vasks. Pater noster – 2007, Ondine, ODE 1106-2

Grāmata čellam / Marta Sudraba – 15’12” // Marta Sudraba. Ex animo – 2007, Upe tuviem un tāliem, CD UPE TT 025

Viatore – 16’47” / Cantus ad pacem – 18’13” / Canto di forza – 13’48” / Musica seria – 16’43” / Te Deum – 12’11” / Tālivaldis Deksnis (ērģeles) // Pēteris Vasks. Cantus ad pacem – 2008, Wergo, WER 67122

Musica adventus – 27’16” / Viatore – 16’35” / Concerto per corno inglese ed orchestra – 22’50” / Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē // Pēteris Vasks. Viatore – 2008, Wergo, WER 6 705 2

Episodi e canto perpetuo vijolei, čellam un klavierēm / Klavieru kvartets / Trio Parnassus, Avri Levitans (alts) // Pēteris Vasks. Piano Trio. Piano Quartet – 2008, Musikproduktion Dabringhaus und Grimm, MDG 303 1513-2

Grāmata čellam / Dāvids Gerings / Partita čellam un klavierēm / Dāvids Gerings, Kalle Randalu / Episodi e canto perpetuo vijolei, čellam un klavierēm / Dmitrijs Sitkoveckis, Dāvids Gerings, Kalle Randalu – 56’ // Pēteris Vasks. Grāmata čellam. Partita. Episodi e canto perpetuo – 2009, Hänssler Classic 093.229.000

Canto di forza ērģelēm / Ligita Sneibe – 14’24” // Ligita Sneibe. Latviešu ērģeļmūzika – 2010, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 071

Baltā ainava – 9’45” / Pavasara mūzika – 19’33” / Zaļā ainava – 8’18” / Rudens mūzika – 15’57” / Vasaras vakara mūzika – 6’21” / Vestards Šimkus (klavieres) // Pēteris Vasks. The Seasons. Gadalaiki – 2010, Wergo, WER 6734 2

Te Deum / Viatore / Canto di forza / Musica seria / Cantus ad pacem / Tuomas Pyrhönen (ērģeles) // Te Deum. Pēteris Vasks. Organ Works – 2011, Alba Records, ABCD 325

Vox amoris, fantāzija vijolei un stīgām / Tālā gaisma, koncerts vijolei un stīgu orķestrim / Vientuļais eņģelis, meditācija vijolei un stīgu orķestrim / Alina Pogostkina (vijole), Sinfonietta Rīga, diriģents Juha Kangass // Vox amoris – 2012, Wergo, WER 67502


LITERATŪRA

G. Rudzīte, Gribu būt neērts komponists [P. Vaska portrets] // Liesma, 1977, nr. 8, 35 • V. Avotiņš, Skaistā, netveramā mūzika starp komponistu un klausītāju [P. Vaska un I. Zemzara dialogs] // LM, 1981, 25.dec. • I. Zemzare, Načalo (O tvorčestve P. Vasksa i E. Straume) // Sovetskaja Muzyka, 1981. nr. 11, 21–25 • I. Zemzaris, Sastrēgumstunda un korālis: Pēteri Vasku portretējot // LM, 1983, 16. dec. • I. Lūsiņa, Autogrāfs Liesmai – Pēteris Vasks // Liesma, 1987, nr. 2, 9–10 • I. Jakubone, Joprojām gandrīz monologs [par P. Vaska mūziku] // Latviešu mūzika 19 – Rīga: Liesma,1990, 148–161• I. Jakubone, Esmu pret muzikālo esperanto [saruna ar Pēteri Vasku] // LM, 1991, 23. febr. • D. Aperāne, Pētera Vaska skaņu pasaule // Laiks, 1994, 22. okt. • T. Ķeniņš, Izcils jaundarbs latviešu mūzikā [par P. Vaska Koncertu čellam ar orķestri] // Māksla, 1995, nr.2, 71–72 • S. Ņedzvecka, Latvijā vēl daudz kalnu [saruna ar P. Vasku] // Māksla, 1996, nr.4, 46–48 • O. Pētersone, Labāk rakstīt es nespēju [saruna ar P. Vasku] // RB, 1996, 15. apr. • I. Zemzaris, Savos žanros, savā pārliecībā [saruna ar P. Vasku] // LMM, 1996, 9./16.maijs • I. Zemzare, G. Pupa, Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem – Rīga: Jumava, 2000 • L. Lesle, Die Musik Estlands, Lettlands und Litauens im Überblick // Sikorski Informiert (Quartalsmagazin der Internationalen Musikverlage Hans Sikorski) Sonderveröffentlichung, 2001, C 25726 F • I. Rozentāle, Pētera Vaska uguns [intervija ar komponistu] // Mūzikas Saule, 2003, nr. 6, 6–11

© LMIC

 

 

 

KNMC

 

 


 

 

      

 


  

 

Mūs atbalsta: