jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Aperāne (Štauvere), Dace (1953.19.12.), komponiste /ASV/  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Reizēm man šķiet, ka daba, dzeja, atmiņas un noskaņas izstaro ļoti savdabīgu iekšējo mūziku. Mans kompozīcijas process sakņojas šīs iekšējās mūzikas uztverē un tālākveidē."

Dace Aperāne


BIOGRĀFIJA

Komponiste, mūzikas dzīves organizatore, pedagoģe, diriģente un mūzikas publiciste Dace Aperāne dzimusi 1953. gada 19. decembrī Vinipegā (Kanādā) pazīstamā sabiedriskā darbinieka, latviešu jaunatnes dziesmusvētku iniciatora un organizatora Mārtiņa Štauvera ģimenē. 11 gadu vecumā viņa sākusi apgūt klavierspēli un 12 gadu vecumā radījusi pirmās kompozīcijas (klavierdarbus un dziesmas). No 1972. gada D. Aperāne studējusi kompozīciju Makgila universitātē Monreālā (pedagogi Čārlzs Pālmers, Brūss Meiters un Braiens Čērnijs). 1976. gadā viņa absolvējusi universitāti ar izcilību, iegūstot bakalaura grādu. Studiju gados topošā komponiste dibinājusi Monreālas latviešu jaunatnes kori un līdzdarbojusies kopā Montrealas koklētājas-dainotājas. 1977./1978. gadā viņa apmeklējusi teorijas un kompozīcijas kursus mūzikas koledžā (Mannes College of Music) Ņujorkā, 1978. gadā – Fontenblo mūzikas skolu Parīzē, kur D. Aperānes pedagogu vidū bijusi Nadja Bulanžē un Luīze Talma. 1978.–1980. gadā D. Aperāne studējusi kompozīciju Hantera koledžā Ņujorkā un absolvējusi šo mācību iestādi ar izcilību, iegūstot maģistra grādu.

Pirmoreiz jaunā komponiste nonākusi plašas uzmanības centrā 1976. gadā, kad viņas skaņdarbs Iluminācijas pūšaminstrumentu kvintetam saņēmis pirmo vietu Kanādas latviešu Sesto dziesmu svētku jaundarbu konkursā. Turpmākajos gados D. Aperānes darbi bieži skanējuši gan amerikāņu un trimdas latviešu kamervakaros, gan dziesmusvētkos. Kopš 1989. gada viņas mūzika ir arī daudzu Latvijas interpretu repertuārā, notikusi virkne autorkoncertu Rīgā un citviet Latvijā. Vairumā D. Aperānes darbu dominē gaiša vai melanholiski rāma noskaņa, to bieži iedvesmojušas latviešu tautasdziesmas. Kritika atzīmējusi viņas mūzikas maigi disonanto raksturu. Lielāka apjoma kompozīcijās ārēji rimto plūdumu nereti nomaina kaisma, sakāpināta izteiksme; pati komponiste atzinusi, ka viņu ietekmējusi arī Pētera Vaska daiļrade.

D. Aperāne rosīgi iesaistījusies mūzikas dzīves organizēšanā. Viņa bijusi Ceturto (1982 Klīvlendā), Piekto (1985 Monreālā) un Sesto (1987 Šērbrukā) latviešu jaunatnes dziesmu svētku muzikālās daļas vadītāja. Diriģējusi kopkori Pirmajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā (1975), kā arī Latviešu jaunatnes orķestri Ceturtajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Klīvlendā (1982) un Piektajos latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā (1985). No 1985. gada komponiste ir deviņu starptautisko latviešu jauno mūziķu nometņu-meistarkursu mākslinieciskā vadītāja Kanādā un Latvijā. 2000. gadā viņa kļuvusi par PBLA Mūzikas nozares vadītāju, no 2001. gada ir Latviešu kultūras biedrības TILTS Mūzikas nozares vadītāja. Bijusi Ziemeļamerikas latviešu ērģeļu dienas mākslinieciskā vadītāja (1991 un 1999 Ņujorkā); kopš 80. gadu sākuma rīkojusi koncertus, tai skaitā latviešu komponistu autorvakarus vairākās ievērojamās Ņujorkas koncertzālēs – Kārnegija koncertkompleksa kamerzālē u. c. D. Aperānes portretējums ietverts režisores Marutas Jurjānes veidotā dokumentālā filmā (1994). Atsevišķus D. Aperānes skatuves darbu iestudējumus rādījusi Latvijas Televīzija (lugas Tango Lugāno izrāde Dailes teātrī 1989; fragmenti no baleta Edīte uzveduma Dailes teātrī 1995).

D. Aperāne regulāri pievēršas mūzikas publicistikai – kopš 90. gadu sākuma viņa darbojas mūzikas kritikas jomā avīzē Laiks, publicējusi virkni plašāku apcerējumu par latviešu komponistu daiļradi u. c. tēmām žurnālā Jaunā Gaita.

Jau kopš jaunības D. Aperānei bijusi tuva arī pedagoģija. Monreālas studiju gados viņa mācījusi mūziku trimdas latviešu bērnu nometnēs Katskiļos (ASV Ņujorkas štatā) un Sidrabenē (Kanādā, Ontārio provincē), arī vairākās 2x2 un 3x3 nometnēs. Līdztekus studijām Hantera koledžā D. Aperāne strādājusi par mūzikas skolotāju Longailendas latviešu vidusskolā un Bronksas latviešu vidusskolā Ņujorkā. Vēlāk viņa bijusi pedagoģe Bronksas latviešu skolā (1978–2000), Hantera koledžā (1980–1981) un Svētās sirds privātskolā Ņujorkā (1982–1984). Šobrīd D. Aperāne māca mūziku Stamfordas pamatskolā ASV Konektikutas štatā (kopš 1999) un Vestčesteras konservatorijā ASV pilsētā Vaitpleinsā Ņujorkas štatā (no 2002). Viņa strādā arī Bedfordas prezbiteriešu baznīcā ASV Ņujorkas štatā (kopš 1994), kur apmāca un diriģē zvanu kori.

D. Aperāne saņēmusi virkni apbalvojumu gan par veikumu kompozīcijas jomā, gan par sabiedrisko darbību. Radošā mūža gaitā viņai piešķirta Kanādas Mūziķu savienības balva (1975), PBLA Krišjāņa Barona prēmija (par kantāti Balsis) un PBLA Atzinības raksts (1992), ģenerāļa Goppera fonda balva (1993), ASV organizācijas Opera Works balva par ciklu Trīs dziesmas ar Emīlijas Dikinsones vārdiem un PBLA Goda diploms (1996), Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Atzinības raksts (1999), Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva (1999), Triju Zvaigžņu ordenis (2001), Lielā mūzikas balva 2015.

D. Aperāne ir Latvijas Komponistu savienības (1990), Amerikas mūzikas centra (1990), Kanādas mūzikas centra (1993), SOCAN (Society of Composers, Authors and Music Publishers of Canada – Kanādas komponistu, autoru un mūzikas izdevniecību apvienības, 1994) un AKKA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras, 1995) biedre.


RAKSTI

“Svied savu dziesmu tālē, svied!” Latviešu jaunatnes dziesmu svētku pirmie 10 gadi // Universitas, 1986, Nr. 57 (220), 41–45
Pārdomas par Pētera Vaska mūziku // Jaunā Gaita, 1998, Nr. 2 (213), 47–51, il.
Atvadu koncerts Arnoldam Šturmam // Jaunā Gaita, 2000, Nr. 1 (220), 37–38, il. Garīgais koncerts Dziesmu svētkos Klīvlandē // Jaunā Gaita, 1997, Nr. 4 (211), 41–42
Ieskats Maijas Einfeldes mūzikā // Jaunā Gaita, 2000, Nr. 3 (222), 33–35, 60, il.
Radošās dzirksteles // XI Latviešu Dziesmu svētki Kanādā [vadonis]. [Toronto]: 11. Dziesmu svētku rīcības komiteja, [2000], 18–19


KRĀJUMU SASTĀDĪŠANA

Teic dziesmiņu, meža māte [latviešu tautas un oriģināldziesmu izlase bērniem; krājumam pievienota arī kasete; sast. D. Aperāne un L. Aldiņa]. – [B. v.], Amerikas Latviešu Apvienības izdevums, 1993


DISKOGRĀFIJA

CD

Haiku nr. 1 un nr. 2 // Antra and Normunds Viksne piano duo (Latvian Music Series volume one) – 2003, New Market (USA): Angelok 1-CD 7701

Wild Nights (no cikla Three Songs with Texts by Emily Dickinson) // Nensija Elena Ogela (soprāns), Džindžera Janga Hvaleka (klavieres) // A Different Slant of Light – 2000, Brooklyn (USA, New York): Capstone Records, CPS-8683

Pienenei, kas uzziedējusi novembrī (no cikla Divas dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem) / Ilona Kudiņa, Antra Bigača, Ventis Zilberts // On the Bridge / Uz tilta. Chamber Music for flute by Latvian composers – 2006, Ilona Kudiņa (USA)

Pastorāle ērģelēm un saksofonam (oriģinālversijā ērģelēm un obojai) / Artis Sīmanis (saksofons), Kristīne Adamaite (ērģeles) - 3'52" // Cantus Orationis – 2008, Latvijas Radio

Sapņi uz bodītes sola balsij un instrumentālam ansamblim (1990) / Teksts – Aleksandrs Čaks / Laila Saliņa (mecosoprāns), instrumentāls ansamblis - 5'17" // Saskandinot – 2008, Ancient Records

Netīšami es iegāju, latviešu tautasdziesmas apdare klavierēm (2001) / Liene Circene – 1’39” // Šūpuļdziesmas – 2009, Latvijas Koncerti, LK 002

Trīs Emīlijas Dikinsones dzejoļi: All the fields – 1’34”, Wild Nights – 1’17”, Forbidden fruit – 1’33” / Antra Bigača (mecosoprāns), Ventis Zilberts (klavieres) / Laikam pāri... Latviešu vokālā kamermūzika 1950-2000. Antra Bigača - 2010, Hermaņa Brauna fonds, HBF 009

Dos Sueños klavierēm: I Cantiga – 3’15”, II Arabesco – 3’50” / Diāna Baibusa-Zandberga // Sapņi par Spāniju – 2011, Diāna Zandberga, [s.n.]


DVD

Romance stīgu orķestrim – 5’ // Latviešu mūzikas koncerts (XIII Dziesmu svētku stīgu orķestra koncerts, Hamilton Place, Ontario, Kanāda) – 2009, LATV, 09-HA-LATM- 13


DOKUMENTĀLI IERAKSTI

Skaņuplates

Slavas dziesmas / Monreālas koklētāji dievkalpojumā // Svied savu dziesmu tālē, svied! – 1978 Latviešu jaunatnes dziesmu svētku padomes izdevums JDS 1001

Aiz kalniņa linus sēju, tautasdziesmas apdare jauktajam korim / jauktais koris, D Ernests Brusubārdis II // Dziesmā vienoti [ieraksts no kopkoru koncerta 6. vispārējos ASV latviešu dziesmu svētkos Bostonā, 1978. gada jūlijā] – Needham, Massachusetts: The Latvian Heritage Foundation Series Volume III A-B of B. – CSRV 2655-2656


Audiokasetes

Tango Lugāno [dziesmas no lugas] / Laila Saliņa (mecosoprāns), Pauls Berkolds (baritons), vokāls ansamblis un instrumentālisti, D Dace Aperāne [ieraksts no Sestajiem latviešu jaunatnes dziesmu svētkiem] – 1988 Latviešu jaunatnes dziesmu svētku padomes izdevums DCST607

Rīga dimd – simfoniska poēma / Toronto simf. orķestra mūziķi, D Alfrēds Štrombergs [ieraksts no koncerta 5.07.1981. Masija zālē (Massey Hall) Toronto] – 1981 Kanādas latviešu dziesmu svētku biedrība DCST354W4


CD

Three Songs with Texts by Emily Dickinson / Kerolaina Šillere [Caroline Schiller] (soprāns), Kristīne Šūtvore (klavieres) // Les chansons du Coeur – 2003, Saint–John΄s (Canada)


LITERATŪRA

R. Z. [R. Zuika], Mūsu jaunie skaņraži // Latvju Mūzika, 1978, Nr. 10, 972 • L. Ritmane, “Tango Lugāno” mūzika // Laiks, 1987, 7. okt. • B. Light [B. Laita], Latvian Ballet Exquisite Evening // The Indianapolis Star, 04.07.1988. • L. Fūrmane, Latviešu komponisti un muzikologi. – Rīga: Latvijas Komponistu savienība, 1989, 176–177 • G. Pupa, Kāpēc Rainis un Aspazija dziedāja tik skaisti? // Literatūra un Māksla, 1989, 20. maijs • G. Pupa, Patvērums // Literatūra un Māksla, 1990, 1. dec. • I. Šarkovska, Kluss un maigs zvans // Māksla, 1991, Nr. 2, 16–17 • I. Lūsiņa, Smalka, sievišķīga mūzikas pasaule // Diena, 1992, 1. okt. • I. B. [I. Bulmane], Bieriņa fonda balva Aperānei // Jaunā Gaita, 1999, nr. 1 (216), 36 • M. Štauvers, Atzinība komponistei, latviešu mūzikas veicinātājai // Laiks, 1999, 6. febr. • I. Jakubone, Tikšanās // Mūzikas Saule, 2003, Nr. 2, 68 • I. Šarkovska-Liepiņa, Daces Aperānes Ņujorkas pastorāles // Laiks, 2003, Nr. 15, 12./18. apr. • A. Bomiks, ... Cel uz augšu dzelteno kroni... // Laiks, 2003, 3.–9. maijs


Baiba Jaunslaviete
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO