jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Jančevskis, Jēkabs (1992.18.04.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
“Komponista mūžs ir paredzēts tam, lai radītu mūziku, bet savukārt mūzika, ko viņš rada, ir paredzēta tam, lai rādītu komponista mūžu.”

Jēkabs Jančevskis


BIOGRĀFIJA

Komponists un diriģents Jēkabs Jančevskis dzimis 1992. gada 18. aprīlī Rīgā, Latvijas Nacionālā teātra aktrises Zanes Jančevskas ģimenē. Bērnība bijusi piesātināta ar muzikāliem iespaidiem. Spilgtākās atmiņas saistās ar laiku, kas pavadīts teātra aizkulisēs un uz skatuves, tēlojot bērnu lomas dažādos uzvedumos (Rīga, Sīkstulis, Vasaras rīts, Sapnis vasaras naktī, Pepija, Sensācija). Kā aktieris piedalījies arī filmās (Izpostītā ligzda).

1999. gadā Jēkabs Jančevskis sācis apgūt pamatizglītību Rīgas Franču licejā un paralēli arī klavierspēli toreizējā Rīgas 1. Mūzikas skolā (tagadējā Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola) pie Zanes Mežgailes. Fakultatīvi viņš mācījies arī kompozīciju pie Ilzes Arnes, un 14 gadu vecumā tapušas pirmās kompozīcijas.

2008. gadā Jēkabs Jančevskis iestājies Rīgas Doma kora skolā, kur par savu profesiju izvēlējies diriģēšanu; to viņš apguvis sākumā pie Valda Bernhofa (2008–2009) un vēlāk pie Initas Kamarūtes (2010–2012). Arī vidusskolas laikā Jēkabs Jančevskis paralēli studiju procesam kopš otrā kursa sākuma apguvis kompozīciju – īslaicīgi pie Paula Dambja (2009), bet vēlāk līdz pat vidusskolas absolvēšanai pie Ērika Ešenvalda (2010–2012). Šajā laikā Jēkabs Jančevska vārds sācis parādīties arī koncertu programmās, galvenokārt kormūzikas jomā. Rīgas Doma zēnu kora izpildījumā pirmatskaņoti vairāki viņa skaņdarbi, tostarp Ave Maris Stella un Adveniat Regnum. Jau pēdējā vidusskolas kursā Jēkabs Jančevskis bijis pilnībā pārliecināts, ka turpmāko dzīves ceļu vēlas saistīt ar kompozīciju kā visaptverošāko mūzikas profesiju. Tomēr paralēli viņš strādā arī par diriģentu vairākos koros, tostarp Latvijas Kultūras akadēmijas jauktajā korī Sōla (kopš 2012), Rīgas Praktiskās Estētikas skolas jauniešu jauktajā korī Anima (kopš 2013).

2012. gadā Jēkabs Jančevskis iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā profesores Selgas Mences kompozīcijas klasē. Šajā laikā viņam ir izveidojusies laba sadarbība ar Valsts Akadēmisko kori Latvija, kuram viņš rakstījis jau vairākus pasūtījuma darbus, tostarp Bēgums, Poga.

Jēkabs Jančevskis plūcis laurus dažādos konkursos. Starp tiem ierindojas galvenā balva un simpātiju balva Pētera Vaska fonda rīkotajā vokālās kamermūzikas jaundarbu konkursā par solodziesmu Apdzisa pļavas (2013); būtiska daļa viņa nopelnu ir arī kora Sōla izcīnītajā Grand Prix un specbalvā par labāko brīvās izvēles skaņdarbu, kas ir paša Jēkaba Jančevska kora kompozīcija Adveniat Regnum, Dziesmu svētku koru karos (2013).
Savā daiļradē komponists labprāt runā par tēmām, kas saistītas ar garīgumu, gaismu, filozofisku apceri, taču dažkārt ieskanas arī ironijas vai pat agresijas motīvi. Kordziesma Ar zvaigžņu kluso gaismu veltīta 2013. gadā Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem. Simfoniskā partitūra Trakās dienas atspoguļo daļai sabiedrības piemītošo mantrausību, kas var izpausties pat Ziemassvētkos.

Būtiska vieta jaunā komponista daiļradē ir kora mūzikai. Dzejas teksta izvēlē Jēkabs Jančevskis ir ļoti prasīgs un atzīst, ka ar grūtībām sameklē vārsmas, kas viņu personiski uzrunā un raisa mūzikas idejas, tomēr īpaši tuva viņam ir Ojāra Vācieša un Knuta Skujenieka dzeja. Vairākās kordziesmās izmantots latīņu teksts, jo šī valoda pašam komponistam šķiet noslēpumaina, bet saistoša.


DISKOGRĀFIJA

Adveniat Regnum – 10`00``/ Atsalums – 7`00``/ jauktais koris Sōla, diriģents Kaspars Ādamsons // Stihiju spēles – 2014, biedrība Sōla, [s.n.]

Bēgums / Valsts Akadēmiskais koris Latvija, diriģents Māris Sirmais – 7`00`` // Dzintara ceļš – 2014, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, [s.n.]


LITERATŪRA

S. Raita, Dēls piepilda mammas sapni // Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2009, 28. aug., 22.–23.lpp. • I. Lūsiņa, Sakrālā, liriskā poga // Diena, 2015, 18. febr., 12. lpp.

Jana Kuzmenkova
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO