jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Cīrulis, Jānis (1897.31.12. - 1962.13.02.), diriģents, komponists, mūzikas kritiķis  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
Dzimšanas vieta: Umurga.
Dzīves un darba vietas: V. Olava komercskolas dziedāšanas un mūzikas skolotājs, Rīgas Tautas konservatorijā - obligātās mūzikas teorijas klases vadītājs. Regulāri publicējas presē ar pseidonīmu "Cis" - mūzikas kritiķis Izglītības ministrijas, mēnešrakstā, laikrakstā "Rīgas ziņas", "Latvis" un mēnešrakstā "Burtnieks". Rakstījis arī "Balsī", "Ilustrētā žurnālā" u. c.
Darbojas arī kā diriģents, vadot vairākus novadu dziesmusvētkus. Ieceļojot Kanādā, recenzents avīzēs "Laiks" un "Latvija Amerikā". Diriģē Hamiltonas latviešu biedrības kori (1951 - 56), vīru kori "Viesturs" (1955 - 59), jaukto kori "Daina" (1961 - 62).
Viens no Latviešu Dziesmusvētku biedrības Kanādā dibinātājiem, tās padomes priekšsēdis. Pirmo trīs Kanādas latviešu dziesmusvētku virsdiriģents. Miris Toronto.
Citi dati: grāmatas "Muzikanta piezīmes"autors (pirmo reizi publicēta Toronto, 1961).
Pirmās J. Cīruļa kora dziesmas iespiestas 1924. gadā J. Graubiņa "Skolēnu koru" pirmajā un otrajā krājumā. Pēc tam komponista dziesmas parādās VI Vispārējo dziesmusvētku rīcības komitejas izdotajās "15 dziesmās" un krājumos "Dziesmu pūriņš" , "Tēvzemes dziesmas".
Izglītība: sākumā mācās vijoļspēli pie Jēk. Mediņa Valmieras pilsētas skolā, tad pie J. Nabaldjana Pēterburgā un Latvijas Konservatorijā pie Ed. Lučīni. Karā ievainotās labās rokas dēļ vijoļspēli pamet un 1941. g. iestājas prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasē Latvijas Konservatorijā.
Grāmatas un publikācijas: J. Cīrulis // Latvju Mūzika, #1. - 72. - 73. lpp.
Krolls O. [par J. Cīruli] // Aiz zelta priekškara. - Čikāga, 1966. - 8. - 26. lpp.
Darbi -
Vokālā mūzika: dziesmas jauktam un skolēnu koriem.
(Oļģerts Grāvītis)
Komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs. No agras jaunības mācās vijoles spēli (no 1919. g. studē to Latvijas konservatorijā), taču Pirmajā pasaules karā gūtais rokas ievainojums liek vijoli atstāt, un 1921. g. Cīrulis iestājas Latvijas konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē. Līdztekus ar 1922. g. pievēršas mūzikas kritikai, kura kļūst par viņa galveno darba lauku. Daudz strādājis arī par dziedāšanas skolotāju un teorētisko priekšmetu pasniedzēju mūzikas skolās, Rīgas Skolotāju institūtā (1936–1937) un Cēsu Skolotāju institūtā (1938–1940), kur vadīti arī kori. 1944. g. devies kara bēgļa gaitās, vadījis latviešu korus Vācijā, pēc tam Kanādā (50. gados Hamiltonā, 60. gados Toronto), bijis virsdiriģents trīs pirmajos Latviešu dziesmu svētkos Kanādā (1953, 1957, 1961).
Cīruļa kordziesmas (pāri par 100), kas ir vienīgais viņa jaunrades žanrs, sāk gūt ievērību 20. gadu vidū. Tajās par specifiskāko izteiksmes sfēru kļūst rezignēta romantiska lirika, tverta vienkāršā, taču pievilcīgā melodikā, lielākoties miniatūrā, noapaļotā formā un izvēlīgā, pietiekami iedarbīgā harmonikā.
Galvenokārt šādu liriku Cīrulis projicē arī uz tautasdziesmu savās apdarēs korim. Tās, līdzās oriģināldziesmām, apkopotas krājumā Jānis Cīrulis, Kora dziesmas (Toronto, 1961). Kritiķa asredzību un literāru talantu apliecina Jāņa Cīruļa autobiogrāfiskā grāmata Muzikanta piezīmes (Toronto, 1961).

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO