jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Kalsons, Romualds (1936.07.09.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Gribu spilgti izteiktus Allegro, Presto!" – Šo atziņu var uzskatīt par lakonisku komponista daiļrades moto gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Jo allegro tajā jāsaprot arī kā nemitīgi meklējumi pēc formas un satura ideālām, maksimāli reljefi iezīmētām un atklātām līnijām.


BIOGRĀFIJA

Romualds Kalsons dzimis 1936. gada 7. septembrī Rīgā. Mācījies JMMV (kordiriģēšanas nodaļā), vēlāk iestājies LVK kompozīcijas nodaļā. To R. Kalsons absolvēja 1960. gadā (Ādolfa Skultes klase), savukārt 1971. gadā komponists pabeidza diriģēšanas nodaļu (Jāzepa Lindberga simfoniskā orķestra diriģēšanas klase).

No 1957. līdz 1973. gadam R. Kalsons strādāja par skaņu režisoru Latvijas radio un televīzijā. Ilgus gadus bija JVLMA mācībspēks (1973–2009), 1987. gadā ievēlēts par profesoru. No 1990. līdz 2000. gadam R.Kalsons bija kompozīcijas katedras vadītājs. Pēdējos gados pasniedzis kompozīciju Liepājas mūzikas vidusskolā.

20. gadsimta 60.–80. gados R. Kalsons kā diriģents bieži uzstājās kopā ar LNSO (toreizējo LPSR Valsts radio un televīzijas, vēlāk LPSR Valsts simfonisko orķestri), kā arī ar citiem orķestriem, iestudējot galvenokārt latviešu komponistu mūziku. Kopā ar dzīvesbiedri kamerdziedātāju Irēnu Kalsoni un citiem mūziķiem komponists kā koncertmeistars bieži ir koncertējis Rīgā, citviet Latvijā un ārzemēs. R. Kalsons ir aktīvs Latvijas Komponistu sabiedrības biedrs, ir pildījis šīs organizācijas valdes sekretāra un valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. 1978. gadā R. Kalsonam piešķīra Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu, bet 1986. gadā – Tautas mākslinieka nosaukumu. 1996. gadā komponistam piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva, bet 1997. – LR Kultūras ministrijas prēmija.

Daiļradei raksturīga psiholoģiski konfliktējoša, dažādas emocionālās gradācijas aptveroša mūzikas valoda un tēlainība, kā arī plašs mūzikas stilistisko meklējumu diapazons. 60.–70. gadu dažādu žanru sacerējumos jūtama pievēršanās neoklasicisma un neoromantisma estētikai, dažādiem tolaik jauniem kompozīcijas tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp sēriju tehnikai un ierobežotajai aleatorikai. 80. gados mūzikas valodā plaši ienāk arī folkloras elementi, palielinās interese par sonorikas dažādām izteiksmes iespējām. Visas trīs stilistiskās līnijas ir aktuālas R. Kalsona daiļradē līdz pat šodienai un tās atspoguļo R. Kalsona muzikālās izteiksmes kodolu – tā centrā ir nereti groteskā rakursā tverta tēlainība, spilgts koncertiskums un spoža instrumentācija. Plašus panākumus starptautiskā mērogā guvis R. Kalsona Koncerts vijolei ar orķestri, arī tādi skaņdarbi, kā, piemēram, Koncerts klarnetei un kamerorķestrim, darbi simfoniskajam orķestrim Mozaīka, Kāzu dziesmas, Poēma fantāzija, Otrā simfonija kamerorķestrim (Somu simfonija) un citi darbi.

Jānis Kudiņš


DISKOGRĀFIJA

Skaņuplates

Sonāte fantāzija klavierēm a moll / Nikolajs Federovskis // Latviešu komponistu kamermūzika – Melodija [ap 1970]

2. simfonija In modo classico / Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, D autors // Romualda Kalsona 2. simfonija In modo classico (ier. 1970) – 1 970, Melodija, 33Д 28523 4

Ragaviņas jauktam korim, teksts – Imants Auziņš / Rīgas politehniskā institūta vīru koris // Tautas kori – 1971, Melodija, 33Д 028003 4

Melodija kamerorķestrim / Latvijas radio jaunatnes kamerorķestris, D autors // Arturs Grīnups, Romualds Kalsons, Pēteris Plakidis – 1973, Melodija, 33CM 03807 8

Taisās kāzas, latviešu tautasdziesmas apdare jauktam korim ar flautu / Latvijas PSR televīzijas un radio T. Kalniņa koris, Vilnis Strautiņš, D Edgars Račevskis – 4’53” // Latviešu kora mūzika (ier. 1979) – 1979, Melodija, C 10 12241 2

Concerto grosso trompetei, mežragam un simfoniskam orķestrim / Jānis Klišāns, Arvīds Klišāns, Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, D autors – 15’12” // Romualda Kalsona Concerto grosso, Ādolfa Skultes 5. simfonija – 1980, Melodija, C 10 13685 6

Koncerts vijolei ar orķestri d moll / Valdis Zariņš, Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, D Vasilijs Sinaiskis – 20’39” // Valdis Zariņš, LPSR Valsts simfoniskais orķestris (ier. 1979) – 1982, Melodija, C 10 16847 8


CD

Skaņajā kalnā jauktam korim, teksts – Laimonis Vāczemnieks / Latvijas Radio kora grupa, D Kaspars Putniņš – 3’17’’ // Latviešu mūzika Rīgā (ier. Rīgas sv.Pestītāja baznīcā) – 1999, Latvijas Radio koris, LRCD 031

Koncerts vijolei ar orķestri / Valdis Zariņš – 21’14’’ / Koncerts čellam ar orķestri / Agnese Rugēvica – 22’31’’/ Simfoniskās variācijas klavierēm ar orķestri / Jānis Zilbers – 17’58’’ / visiem – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Terje Mikelsens // Romualds Kalsons. Koncerts vijolei ar orķestri, Koncerts čellam ar orķestri, Simfoniskās variācijas klavierēm ar orķestri (ier. Rīgas skaņu ierakstu studijā 1999. g. aprīlī, jūnijā oktobrī) – 2000, Simax Classics, PSC 1213

Vēl viena nakts, Ilzes ariozo no operas Pazudušais dēls / Inga Kalna (soprāns), Latvijas Nacionālās operas orķestris, D Andris Veismanis // Latvijas Nacionālās operas solisti. Inga Kalna, (ieraksts Rīgas skaņu ierakstu studijā 2001) - 2001, Rīgas skaņu ierakstu studija

Pazudušais dēls, opera 3 cēlienos, 5 ainās / Librets – Ojārs Vācietis, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas / Aivars Krancmanis (Roplainis), Karmena Radovska (Roplainiete), Miervaldis Jenčs (Krustiņš), Inga Kalna (Ilze), Dace Volfarte (Aža), Kārlis Miesnieks (Iņķis), Antra Bigača (Matilde), Andris Brambergs (Pauls), Ivars Krastiņš (Mikus tēvs), LNO koris (kormeistars Andris Veismanis, koncertmeistare Ilze Grīnberga), LNO simfoniskais orķestris, D Aleksandrs Viļumanis – 2’25’55” // Romualds Kalsons, opera Pazudušais dēls (ieraksts Rīgas skaņu ierakstu studijā 2002) – 2003, Latvijas Nacionālā opera

Negaidīta atklāsme / Čellu duets Lolita Lilje un Diana Ozoliņa – 4’57” // Negaidīta atklāsme – 2003, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 046

Stīgu kvartets / Latvijas filharmonijas stīgu kvartets: Valdis Zariņš, Ludmila Girska, Juris Madrēvičs, Mārtiņš Grīnbergs – 18’51” // Latvian String Quartets. Latviešu stīgu kvarteti – 2008, LMIC 015

Prelūdija ērģelēm / Tālivaldis Deksnis – 3’59” // Divertimento. Tālivaldis Deksnis – 2008, Latvijas Radio, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 070

Intermezzo no cikla Dialoghi. Quasi sonata klarnetei un čellam / Ģirts Pāže, Ivars Pauls / Koncerts klarnetei ar kamerorķestri / Ģirts Pāže, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, diriģents Tovijs Lifšics // Atskats pagātnē. Retrospection. Ģirts Pāže – 2011, Ģirts Pāže


LITERATŪRA

L. Kārkliņš, Jauni sapņi no vecām pasakām [par R. Kalsona 4. simfoniju] //Literatūra un Māksla, 1975, 25. aug. • L. Jakovicka, Savu tēmu apliecināt [saruna ar R.Kalsonu] // Literatūra un Māksla, 1978, 17. febr. • Z. Gailīte, Romualda Kalsona portreta skice // Māksla, 1984, nr. 4, 35–36 • R. Haradžanjans, Romualds Kalsons: Gribu spilgti izteiktu allegro! // Literatūra un Māksla, 1984, 27. janv. • J. Torgan, Jarkoje romantičeskoje darovanije(o tvorčestve R.Kalsonsa) // Sovetskaja Muzyka, 1986, nr. 7, 24–28 • J. Torgāns, Romualda Kalsona horizonti // Latviešu mūzika 18. – Rīga: Liesma, 1987, 183–202 • I. Zemzaris, Bet es to daru tā [saruna ar R. Kalsonu] // Literatūra un Māksla, 1993, 5. nov. • L. Lesle, Gaviles un nožēla, kauns un šarms [par R. Kalsona oratorijas Petrus pirmatskaņojumu Kukshāfenē; pārpublicējums no Deutsches Allgemeines Sonntagsblatt, tulk. A. Kļaviņa // Literatūra un Māksla, 1993, 17. nov. • I. Lūsiņa, Mūža opera pabeigta [par operas Pazudušais dēls pirmizrādēm LNO // Diena, 1996, 4. okt. • I. Zemzare, Bībeliskas kaislības un līdzības operā) [par Dž. Verdi operas Nabuko un R.Kalsona operas Pazudušais dēls iestudējumiem LNO] // Teātra Vēstnesis, 1997, nr. 1, 8–14 • O. Pētersone, Pazudušā dēla atgriešanās) [par operas Pazudušais dēls izrādi] // Rīgas Balss, 1999, 28. janv. • L. Lesle, Die Musik Estlands, Lettlands und Litauens im Überblick // Sikorski Informiert (Quartalsmagazin der Internationalen Musikverlage Hans Sikorski) Sonderveröffentlichung 2001, C 25726 F • I. Lūsiņa, Atdzimst Šlopsterklopsters // Diena, 2001, 2. okt. • Kalsona balss // Mūzikas Saule, 2011, nr. 5, 8–9


© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO