jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Karlsons, Juris (1948.19.08.), komponists   resursi www

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Būtībā jau neko jaunu nevar vairs pateikt neviens. Jaunais var būt tikai personiskais, jo viss objektīvais pastāv neatkarīgi no mums. Pasaule ir pilna ar muzikālu un ne-muzikālu informāciju. Lai pateiktu kaut ko jaunu, jābūt lielam uzdrošināšanās procentam. Dažreiz šķiet, ja varētu nerakstīt, es nerakstītu nemaz. Bet... Liktenis ir lēmis."

Juris Karlsons


BIOGRĀFIJA

Juris Karlsons dzimis 1948. gada 19. augustā Rīgā. Mācījies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, no 1963. gada līdz 1967. gadam turpinājis mācības EDMS mūzikas teorijas nodaļā, pēc kuras beigšanas iestājies LVK. Konservatoriju (Jāņa Ivanova kompozīcijas klasi) J. Karlsons absolvējis 1972. gadā.

No 1968. gada līdz 1975. gadam komponists strādāja par skaņu režisoru Latvijas radio un televīzijā, no 1975. līdz 1982. gadam bija galvenais skaņu režisors Jāņa Raiņa Dailes teātrī. Kopš 1974. gada J. Karlsons ir J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (šodien – Latvijas Mūzikas akadēmijas) mācībspēks. Bijis JVLMA rektors (1990-2007) un kompozīcijas katedras vadītājs (2000–2004).

J. Karlsons ir Latvijas Komponistu savienības biedrs, no 1989. gada līdz 1993. gadam bijis LKS priekšsēdētājs. 1984. gadā J. Karlsonam piešķīra Jāņa Ivanova prēmiju (komponists ir pabeidzis un instrumentējis J. Ivanova 21. simfoniju), savukārt 1989. gadā viņš ieguva Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu. 1998. gadā J. Karlsonam piešķīra augstāko Latvijas Republikas apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (trešā pakāpe). Komponists ir trīskārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (2000 - par mūziku baletam Sidraba šķidrauts; 2007 - par simfonisko darbu Vakarblāzma, 2013 - par baleta Karlsons lido... iestudējumu). 2004. gadā par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā un JVLMA attīstībā saņēmis Goda doktora (Dr. honoris causa) titulu, 2005. gadā par nopelniem Polijas un Latvijas sadarbības attīstīšanā – Polijas Valsts apbalvojumu. Par darbu Adoratio komponists ieguvis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2013. Balets Karlsons lido... saņēmis Latvijas Gāzes balvu kā 2013./2014. gada sezonas labākais jauniestudējums skatītāju balsojumā.

J. Karlsona mūzika atskaņota Baltijas valstīs, Luksemburgā, Nīderlandē, Krievijā, ASV u.c.

J. Karlsona muzikālā daiļrade pievērš uzmanību ar spilgtiem un interesantiem stilistiskiem risinājumiem, dažādu 20. gadsimta kompozīcijas tehniku oriģinālu sintēzi. Baletos, skatuves mūzikā, izvērstajos vokāli simfoniskajos un simfoniskajos sacerējumos nereti dominē pārliecinoši dažādu žanru un tiem raksturīgu izteiksmes līdzekļu koloristiski pretstatījumi. Ritma izteiksmes līdzekļu bagāts lietojums, meistarīgi noslīpēta faktūra, dažādi interesanti tembrāli risinājumi raksturīgi tādiem J. Karlsona simfoniskajiem skaņdarbiem, kā, piemēram, Simfonija, Pirmais koncerts klavierēm un kamerorķestrim, Otrais koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim, Koncerts simfonija divām klavierēm un orķestrim. Kopumā simfoniskajos sacerējumos skaidri jūtama komponistam piemītošā nosliece uz dziļu iekšējo kontrastu un dramatisku konfliktu atklāsmi, dažkārt pat paradoksālu sākotnējās tēlainības transformāciju savā pretmetā. Vairāk episkā žanra ievirzē šī tēlainība pārstāvēta izvērstajos kora sacerējumos, kuros liela nozīme piešķirta tembra un faktūras dažādu laika un telpas modeļu izstrādei, meklējumiem pēc vārda izteiksmes dažādības. Instrumentālajā kamermūzikā kopumā dominē analītisks mūzikas domas izvērsums. Savukārt vokāli instrumentālās kamermūzikas darbus nereti caurvij liriska neviltotība, kas liecina arī par romantiskās tradīcijas izpausmi J. Karlsona muzikālajā rokrakstā.


DISKOGRĀFIJA

Skaņuplates

Per i giovani simfoniskajam orķestrim, basģitārai un sitaminstrumentiem / LNSO, D Vasilijs Sinaiskis – 6’54” // Z. Lorencs, J. Karlsons, P. Plakidis, P. Vasks – 1980, Melodija, C 10 14131-2

Mūsu laiks jauktajam korim / Teksts – Dzintra Žuravska / Latvijas Radio koris, D Edgars Račevskis – 2’ // Dziesmotā Dzimtene – 1981, Melodija, C 60-15399-400

Neslēgtais gredzens, cikls jauktajam korim / Teksts – Jānis Rainis / Kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars – 7’50” // Kamerkoris Ave Sol, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Imants Kokars – 1986, Melodija, C 10 24109 009

Buramie vārdi jauktajam korim un klavierēm / Tautasdziesmas vārdi / 4’08” / Sapņu zeme jauktajam korim un klavierēm / Teksts – Rūdolfs Blaumanis / 5’06” / T. Kalniņa Latvijas Radio koris, Tālivaldis Deksnis, D Edgars Račevskis // Apliecinājums – 1986, Melodija, C 10 25047 009

Smilšu laiks flautai, vijolei, klavierēm / Juris Ābols, Jānis Bulavs, Edmunds Goldšteins – 9’25” // Smilšu laiks – 1989, Melodija, C 10 28817 007

Mana dziesma jauktajam korim / Teksts – Fricis Bārda / Latvijas Radio koris, D Jānis Dūmiņš – 2’44” // XX Vispārējie latviešu dziesmusvētki. Mana dziesma I – 1990, Melodija, C 10 30353 003

Magna Opera Domini zēnu korim / Apvienotais zēnu koris, D Jānis Ērenštreits – 9’10” // Starptautiskais zēnu koru festivāls Rīgas Doms 90` – 1991, RiTonis, 3-002-C-1

2. koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim / Teofils Biķis, LNSO, D Pauls Megi – 21’58” / Variācijas-reminiscence flautai, vijolei, klavierēm / Nora Priedkalne, Anda Kluce, Roberts Zīraks – 6’36” / Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm / Vita Vucāne, Andra Visendorfa, Egīna Švarca, Aleksandra Spigina – 8’35” // Juris Karlsons – 1991, RiTonis, 3-013-C-1


CD

Magna Opera Domini zēnu korim /111.psalms / Rīgas Doma zēnu koris, D Jānis Ērenštreits – 8’13” // Riga Dome Boys Choir Sings. Classics. Conductor Jānis Ērenštreits – 1995, Riga Dome Boys Choir

Quisisana jauktajam korim / Teksts – Baņuta Rubesa / Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas koledžas jauktais koris, D Jānis Lindenbergs – 2’49” // Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas koledžas jauktais koris, diriģenti Jānis Lindenbergs un Jānis Baltiņš – 1995, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 003

Saules daina jauktajam korim un orķestrim / Dainu vārdi / 7’53” / Mana dziesma jauktajam korim / Teksts – Fricis Bārda / 2’42” / Rudenī jauktajam korim / Teksts – Andrejs Balodis / 2’01” / Divpadsmit asaras jauktajam korim / Teksts – Jānis Peters / 2’30” / Simfonija koncerts 30-balsīgam jauktajam korim, teicējam (Ilze Štāla) un tamtamam / Teksts – Imants Ziedonis / 20’27” / Saules dzirkstis jauktajam korim / Teksts – Aspazija / 3’50” / Neslēgtais gredzens, cikls jauktajam korim / Teksts – Jānis Rainis / 6’20” / Ziemassvētku kantāte mecosoprānam (Līga Drozda), jauktajam korim un orķestrim / Teksts – Kārlis Skalbe, Austra Dāle, Elza Ķezbere / 11’53 / Rīgas kamerkoris Ave Sol, Valdis Zilveris (elektroniskais pavadījums), D Imants Kokars // Juris Karlsons. Saules Daina – 1995, Ave Sol, LR 04

Mana dziesma jauktajam korim / Teksts – Fricis Bārda / Latvijas Radio koris, D Sigvards Kļava – 2’44” // Latviešu mūzika Rīgā, Latvijas Radio koris – 1999, Latvijas Radio koris, LRCD 031

Mana dziesma jauktajam korim / Teksts – Fricis Bārda / Rīgas kamerkoris Ave Sol, D Imants Kokars – 2’41” // Latviešu kordziesmas antoloģija IV (1966–1990). Apliecinājums. Rīgas kamerkoris Ave Sol, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Imants Kokars – 2000, Ave Sol, LR 0002

Koncerts klavierēm un kamerorķestrim nr. 1 / Teofils Biķis, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, D Andris Veismanis – 24’30” (ier. Rīgas skaņu ierakstu studijā, 1999) / Koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim nr. 2 / Teofils Biķis, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, D Pauls Megi – 22’ (ier. Lielajā Ģildē, 1990) // Teofils Biķis atskaņo Jura Karlsona klavierkoncertus – 2003, Rīgas skaņu ierakstu studija, RS 047

Otrā sonāte klavierēm – 13’06” / Divas prelūdijas klavierēm – 3’44” / Prelūdijas – Trīs rudens ainavas klavierēm – 7’49” / Juris Žvikovs // Latviešu klaviermūzikas antoloģija – 2006, Juris Žvikovs, [s. n.]

Vakara lūgšana / Kremerata Baltica, mākslinieciskais vadītājs Gidons Krēmers – 7’12” // Klasika 10. CD I – 2005, Latvijas Radio, LR3-01; Music in Latvia 2007 – 2007, Latvijas Mūzikas informācijas centrs & Latvijas Radio, LMIC 010-2007

El Cid simfoniskajam orķestrim / Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Vecumnieks – 5'39” [fragments] // New Music from Latvia 2009 – 2009, LMIC 020

Selēnes zilie putni jauktajam korim / Jauniešu koris Kamēr..., diriģents Jānis Liepiņš – 6'54” // Mēness dziesmas – 2012, Kamēr, KCD 012


LITERATŪRA

M. Krūmiņa, Per i giovani [saruna ar J. Karlsonu] // Liesma, 1974, nr.9, 7–8 • G. Pupa, Vēl viens dialogs par dziesmu. Šoreiz – piecus centimetrus virs zemes [saruna ar J. Karlsonu] // Liesma, 1975, nr. 10, 11. lpp. • J. Torgāns, Jura Karlsona ceļi un krustceles // LM, 1976, 25.dec. • I. Zemzare, …kamēr spēj mainīties [J. Karlsona un P. Plakida dubultportrets] // PJ, 1978, 5. marts • M. Zariņš, Portrets panorāmā // LM, 1984, 2. marts • I. Lūsiņa, Dzīvais mūzikas rits [par J. Karlsona Simfoniju-koncertu jauktajam 30-balsīgam korim, tamtamam un teicējam] // Māksla, 1990, nr. 2, 40–41 • R. Muižniece, Sastīgoju zelta kokli [saruna ar J. Karlsonu] // Diena, 1996, 19. jūl. • O. Pētersone, Ūdenskritums granīta krastos [par J. Karlsona autorkoncertu] // RB, 1997, 9.apr. • D. Mazvērsīte, Mūzika nevienam par ļaunu nav nākusi [saruna ar J. Karlsonu] // Rīta Ziņas, 1998, 2. marts • A. Boitmane, Jura Karlsona simfoniskās daiļrades stilistika [Bakaulaura darbs]. – Rīga, LMA, 1998 • I. Kalveite, Spēles cilvēks [saruna ar J. Karlsonu] // Sieviete, 1999, nr. 2, 30–33 • I. Zemzare, G. Pupa, Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem. – Rīga: Jumava, 2000 • G. Vaivode, Juris Karlsons. Murrājošais un šerpais [saruna ar komponistu] // Mūzikas Saule, 2001, nr. 4, 4–8 • O. Grāvītis, Jura Karlsona autorkoncertā // Druva, 2008, 30. augusts


Jānis Kudiņš
Foto - Edmunds Mickus
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO