jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Dārziņš, Volfgangs (1906.25.11. - 1962.24.06.), komponists, mūzikas kritiķis, mūzikas pedagogs   resursi www

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
Viens no ievērojamākiem latviešu komponistiem, Emila Dārziņa dēls. Bijis arī koncertējošs pianists, mūzikas kritiķis, teorētiķis, publicists, etnomuzikologs un pedagogs.
Dzimšanas vieta: Rīga.
Dzīves un darba vietas: no 1950. - mācībspēks Spokenas Konservatorijā. Diriģē Amerikas baznīcu korus.
Miris Sietlā, ASV.
Citi dati: daudzus trimdas gadu skaņdarbus publicēja Alfrēda Kalnāja apgāds Čikāgā.
Izglītība: 1924.-1929. - studijas Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē (pie prof. J. Vītola).
1929.-1934. - studijas Latvijas Konservatorijas klavieru klasē (pie B. Roges). Klavierklasi absolvē kā laureāts.
Darbi -
Simfoniskā mūzika: Latvju deju svīta - simfoniskajam orķestrim,
9 latviešu tautas dziesmas simfoniskajam orķestrim (J. D. Lamba orķestrācija), 2 klavierkoncerti (I - 1934. g. , II - 1939).
Vokālā mūzika: Kora dziesmas - 20 t. dz. apdares jauktajam korim a cappella, 2 vīru kora dziesmas (plaši pazīstama - "Birzēm rotāts Gaiziņš"), viena t.dz. apdare sieviešu korim a cappella.
Solo dziesmas: 300 t. dz. apdares solo balsij ar klavierēm (izdotas četrās burtnīcās A. Kalnāja apgādā Čikāgā).
Instrumentālā mūzika: Klavierēm - 8 Mazas svītas (#7 - Suite breve, #8 - Treludes), "Spēlējiet, pirkstiņi" - skaņdarbi bērniem divās burtnīcās, 2 sonātes, Triade de preludes, Trittico barbaro, Variācijas par oriģināltēmām.
Vokāli instrumentālā mūzika: Poēma "Daugavas viļņi" - jauktam korim, baritonam un simf. orķestrim.
Grāmatas un publikācijas: Bērziņa V. Varbūt pienācis Volfganga Dārziņa laiks // Literatūra un Māksla. - 1986., 26. sept. - 6. lpp.
Dārziņš V. Tautas dziesmas balsis [komponista priekšlasījums par t. dz. melodijām] // Latvietis. - 1965., #29. - 287. - 292. lpp.
Jeger - Freimane P. [par V. Dārziņu] // Es atgriežos pie sevis. - Bruklina, 1966., 37. - 53. lpp.
Johansons A. [par V. Dārziņu] // Rīgas svārki mugurā. - Stokholma, 1966., - 88. - 92. lpp.
Kašēna - Bumbiere S. J. Vītola un V. Dārziņa t. dz. krājumu salīdzīnājums. Bak. darbs. - R. , 1996. Krasinska L. [V. Dārziņa 2. klavierkoncerts] // Latviešu simfoniskā mūzika 20. gs. 20. - 30. g. , R. , 1983., 122. lpp.
Krasinska L. [V. Dārziņa Latvju deju svīta] // Latviešu simf. mūzika 20. gs. 20. - 30. g. - R. , 1983., 46. lpp.
Krolls O. [par V. Dārziņu] // Aiz zelta priekškara. - Čikāga, 1966., 31. - 41. lpp. , foto.
Lesiņš K. Volfganga Dārziņa skanīgais mantojums // Latvju Mūzika, 1973., #6. - 523. - 542. lpp.
Mikelsone A. V. Dārziņš - J. Vītola skolnieks - mūzikas kritiķis, komponists. Dipl. darbs. Zin. vad. Dz. Kļaviņš. - R. , 1984. (sk. LMA bibl.)
Pizika A. V. Dārziņš. 1906. - 1963. Dipl. darbs. - R. , 1988. (sk. LMA bibl.).
Poruks J. Volfgangs Dārziņš // Ciemošanās. - Stokholma, 1963., 184. - 203. lpp.
Pundurs A. Volfgangs Dārziņš // Ārzemju latviešu komponistu kora dziesmu izlase. - R. , 1992., 142. - 143. lpp.
Sakss I. Volfgangs Dārziņš // Kontrapunkts, #13. - 20. - 21. lpp.
Vītoliņš J. Volfgangs Dārziņš // Latvju skaņumākslinieku portrejas. - R. , 1930., 69. lpp.
Volfganga Dārziņa nekrologs // Latvju Mūzika, 1966., #1. - 73. lpp.
Zariņš M. Volfgangu Dārziņu atceroties // Literatūra un Māksla. - 1986., 12. sept. - 11. lpp.
Zemzaris I. Dziesmām rotāts Gaiziņš [Skice par V. Dārziņa ciklu "200 t. dz. "] // Literatūra un Māksla. - 1993., 12. nov. - 8. lpp.
Zemzaris I. Volfgangs Dārziņš // Literatūra. Māksla. Mēs. - 1996., 3. /10. okt. - 4. lpp.
(Oļģerts Grāvītis)
Komponists, pianists, mūzikas kritiķis, kura samērā daudzpusīgajā jaunrades devumā paliekošākā un būtiskākā nozīme ir tiem žanriem, kas saistīti ar folkloras pārtveri profesionālajā mūzikā. Tādas ir gan 200 latviešu tautas dziesmas solo balsij un klavierēm (4 sēj., Čikāgā, 1961–1966), gan jo sevišķi 50. un 60.gadu klaviermūzika, kurā tautas mūzikas skaņkārtu un metrikas īpatnības ir organiski iekausētas sava laika modernajās koncertmūzikas formās. Emīla Dārziņa dēls.
Dzimis un skolojies Rīgā, Dārziņš Latvijas Konservatorijā 1929. g. pabeidz Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi un 1934. g. ar laureāta nosaukumu Nadeždas Kārkliņas klavieru klasi, mācību gada noslēguma aktā atskaņodams savu 1. klavierkoncertu. Jau no 1928.g. viņš kļūst pazīstams pavadītājpianists, kā arī koncertu un muzikālu izrāžu recenzents periodikā.
8. (1933) dziesmu svētku kompozīciju konkurss viņam atnes uzreiz četras godalgas par tautasdziesmu apdarēm korim. Simfoniskajā mūzikā līdz Otrajam pasaules karam Dārziņš izpaužas divās orķestra svītās (Spāņu deju svīta, 1931; Latvju deju svīta, 1932), kā arī 2.klavierkoncertā (1938). Kara bēgļa gaitas noved viņu Eslingenē (Vācijā), kam seko tālāka izceļošana uz ASV. 1950–1955 Dārziņš pasniedz Spokenas konservatorijā (Vašingtonas štatā), pēc tam dzīvo Sietlā, kur ar pārtraukumiem ir nodarbināts Vašingtonas universitātes Mūzikas skolā. ASV gados Dārziņš veic vairākas pianista koncertturnejas. Šai laikā rodas klaviermūzikas lielākā daļa – sonātes, sonatīnes, svītas un citi darbi.
Tautasdziesmu apdarēs koriem Dārziņš dod priekšroku senatnīgas, vienkāršas uzbūves melodijām, kuras paver iespējas ļoti dažādam harmoniskam iztulkojumam. Palikdams diatonikas robežās, viņš šīs iespējas izmanto, veidodams apdares, lai arī racionālā, tomēr virtuozā un reizē gandrīz vai orķestrālā tehnikā. Dārziņš nodevies arī tautas mūzikas izpētei, kuras svarīgākais rezultāts ir apcere Latvju tautas melodiju veidi un īpatnības // Latviešu tautas dziesmas. Chansons populaires lettonnes, 11. sēj. (Kopenhāgenā, 1956, 577.–613.lpp.).

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO