jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Pelēcis, Georgs (1947.18.06.), komponists, muzikologs  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Mūziku raksta divu iemeslu dēļ: lai intelektuāli uzrunātu klausītāju, vai arī mūzikas pašas dēļ. Man tuvāks ir otrais. Visa mana radošā inspirācija nāk no mūzikas, no eifonijas kā ideāla atspulga jeb iemiesošanās ciltszemes. Tiekšanās pēc šī ideāla ir svarīgākā manu darbu tēma."

Georgs Pelēcis


BIOGRĀFIJA

Komponists, viens no autoritatīvākiem mūzikas zinātniekiem Latvijā, īpaši kontrapunkta teorijas un vēstures laukā.

Georgs Pelēcis dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā. Beidzis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi (1970), vēlāk turpat mūzikas teorijas aspirantūru pie Vladimira Protopopova (1977). Kopš 1970.gada ir LVK, turpmāk LMA mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Viņa galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga.

Georga Pelēča darbs muzikoloģijas laukā ir ievērojams. 1981. gadā aizstāvēta mākslas zinātņu kandidāta (tagad mākslas doktora) disertācija J.Okegema mūzikas formveide un Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas. Ar polifonijas speciālo sfēru gan Rietumeiropas (viduslaiki, renesanse, baroks), gan latviešu mūzikas vēstures jomā saistīti viņa vairāk nekā 30 zinātniskie darbi – raksti, uzstāšanās starptautiskās konferencēs Rīgā, Maskavā, Romā. Viņa otrs lielākais zinātniskais pētījums Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas (Dr. habil. art., 1990) guvis augstu novērtējumu pasaulē un atzīmēts ar medaļu Romas Starptautiskajā Palestrīnas centrā Itālijā 1993. gadā. Georgs Pelēcis ir pirmais Rīgas Senās mūzikas centra prezidents. Komponista radoši zinātniskie komandējumi ir bijuši Oksfordas (1995, Corpus Christi College) un Kembridžas (1997, Gonville and Caius College) universitātēs. Anglijā saņemti arī kompozīciju pasūtījumi, viņa simfoniskā mūzika Roalda Dāla pasakai Garā pupa (Jack and the beanstalk) atskaņota Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Darbi skanējuši festivālā Alternatīva Maskavā, Lokenhauzas festivālā Austrijā. Viens no darbiem – koncerts Tomēr (Nevertheless) – pēdējos gados guvis arī horeogrāfu uzmanību; koncerta mūzika pilnībā realizēta baleta trupas Dance Alloy uzvedumā Pitsburgā, ASV 2000. gadā horeogrāfa Marka Teilora (Taylor) vadībā.

Georga Pelēča mūzikas tonalitāte šķiet atstarojam kādu brīnišķīgi dzidru pozitīvismu. Tieši šī īpašība, kurai ģenētiskos priekštečus var atrast no vienas puses renesanses un baroka mūzikā, no otras puses – minimālisma estētikā, ir komponista daiļradē garīgi spēcinošākā un ienes latviešu mūzikā vēl nebijušu, svaigu elpošanu, pulsējošu darbīgumu. No visiem stila apzīmējumiem, kurus pats komponists un muzikālā kritika devusi viņa skaņdarbiem, visprecīzākais šķiet jaunā konsonantā mūzika, kur labskaņa ir harmonijas ideāls. Komponistam ir tāla duālismā nokļuvušas dvēseles drāma. Viņa mūzikai nav nekā kopīga arī ar stilizāciju, kaut iepriekšējo laikmetu kultūru tilti ir labi izstaigāti. Georga Pelēča muzikālais ceļš ir skaidrojies jau pašā sākumā, septiņdesmitajos gados, kad tamlīdzīgi radošie rīki (gan jaunrades mērķis, gan muzikālā leksika) Latvijas komponistu vidē, tā laika jauno paaudzi ieskaitot, bija neordināri un prasīja godīgu daiļrades kritēriju aizstāvēšanu.


DISKOGRĀFIJA

Nevertheless (Tomēr) / Gidons Krēmers, vijole, Vadims Saharovs, klavieres, un Brēmenes Deutsche Kammerphilharmonie – 27'′54″" // From My Home – 1997, TELDEC CLASSICS 0630-14654-2

Concertino bianco / Aleksejs Ļubimovs, klavieres, un Brēmenes Deutsche Kammerphilharmonie D Heinrihs Šifs (Schiff) – 13'′31"″ // Mosaic – 1996, Erato 0630-12709-2

Second Suite (Otrā svīta) / Serdžo Maskara (Mascara), klavieres // Nuova musica consonante – S. I. A. E SSCD 003

Quatrieme Suite (Ceturtā svīta) / Mireija Gleizesa (Gleizes), klavieres – 12′'00"″ // Sit Down And Listen – 1993, AVK 001

Neujahrsmusik (Jaungada mūzika) / 1) Aleksejs Ļubimovs, klavieres – 14'′11"″ // Porquoi je suis sentimental – BIS CD-702; 2) Antons Batagovs, klavieres – 13'′30"″ // Yesterday – CDLA 9809

Meeting with a Friend (Tikšanās ar draugu) / Gidons Krēmers, vijole, orķestris Kremerata Baltica – 10’16” // Kremerland – 2004, Deutsche Grammophon, 00289 474 8012

Ziemassvētku dziedājums sieviešu balsīm un instrumentālam ansamblim / Vokālā grupa Putni, kamerorķestris, diriģents Normunds Dreģis – 15’12” // Ekumēniskie Ziemassvētki – 2008, Hermaņa Brauna fonds, HBF 005


ZINĀTNISKIE RAKSTI
(pārsvarā – krievu val.; darbi LMA B ar rokraksta tiesībām, mašīnrakstā; metodiska satura raksti norādīti ar zvaigznīti *)


Disertācijas
(ar norādītu aizstāvēšanas gadu)

Formoobrazovanije v muzyke Okegema i tradicii Niderlandskoj polifoničeskoj školy
[Okegema mūzikas formveide un Nīderlandes polifoniskās skolas tradīcijas]. – Moskva: MGK im. P. Tchaikovskogo, 1981; autoreferāts : LMA, 1978; 35 lpp. Uz pētījuma pamata – raksts Nekotorye osobennostji formoobrazovanija v messah Okegema [Dažas formveides īpatnības Okegema mesās] // Problemy muzykoznanija, 4. – Moskva: MGK im. P. Tchaikovskogo, 1976; 72–86

Principy polifonii Palestriny i tradicii epohi vokal’nogo mnogogolosija [Palestrīnas polifonijas principi un vokālās daudzbalsības laikmeta tradīcijas]. – Moskva: Vsesojuznyj naučno-issledovatel’skij institut Iskusstvoznanija Ministerstva Kul’tury SSSR, 1990. 2 sējumos: 1. sēj. – 360 lpp., 2. sēj. – 87 lpp.


Viduslaiki

Strojenije kvadruplej Perotina [Perotina kvadruplu uzbūve] // Voprosy muzykal’noj formy, 4. Red. V. Protopopovs. – Moskva: Muzyka, 1985; 151–188

Obrazcy zapadnojevropejskogo rannego mnogogolosija v kurse analiza muzyka’lnyh proizvedenij [Rietumeiropas agrīnās daudzbalsības piemēri skaņdarbu analīzes kursā]. – Rīga: MtK, 1986; 90

Viduslaiku mūzikas formveide. Motete – Rīga: LMA, I daļa – 1994, 26; II daļa – 1995, 27–53


Renesanse

* Obzor tematičeskih, vremjaizmeritel’nyh i akcentnyh osobennostjej ritma v horovom mnogogolosii XV-XVI vekov [Ritma tematiskās, laikmēra un akcentu iezīmes XV-XVI gadsimta koru daudzbalsībā]. – Rīga: MtK, 1985; 59

Messa Žoskena Depre Malheur me bat. K voprosu o tehnike sočinenija na cantus firmus [Žoskēna Deprē mesa Malheur me bat] // Teoretičeskije nabludenija nad istorijej muzyki. Moskva: Muzyka, 1978; 54–77

A study of Palestrina Style [Palestrīnas stila apcerējums]. // Roma: International Palestrina Centre, 1993; 265

Principy kompoziciji kanoničeskih mess Palestriny [Palestrīnas kanonisko mesu kompozīcijas principi]. – Moskva: MGK im. P. Tchaikovskogo, 1983; 33

O formoobrazovaniji v horovoj muzyke XV veka na primere nekotoryh mess L’homme armé [Formas problēmas XV gadsimta kora mūzikā, uz L’homme armé mesu bāzes]. – Rīga: LVK, 1979; 73 (146)


Johans Sebastians Bahs

Strojenije dvuhgolosnyh invencij Baha [Baha divbalsīgo invenciju struktūra]. – Rīga: MtK, 1982; 129

Fūga Baha vokāli instrumentālajos darbos. – Ms., 1997


Baltijas mūzika

Nekotoryje voprosy instrumentovki v rannih proizvedenijah Janisa Ivanova (na primere ego Poemy-Simfoniji) [Daži instrumentācijas jautājumi Jāņa Ivanova agrīnajos darbos]. – LVK, 1971; 45

Voprosy instrumentovki v Četvertoj simfoniji (Atlantida) Janisa Ivanova [Instrumentācijas jautājumi Jāņa Ivanova Ceturtajā simfonijā Atlantīda]. – LVK, 1972; 25

Dramaturgija i instrumentovka Pjatoj simfoniji Janisa Ivanova [Jāņa Ivanova Piektās simfonijas dramaturģija un instrumentācija]. – LVK, 1973; 37

Polifonija Jāņa Ivanova klaviermūzikā. – LVK, 1986; 16

Mūzikas forma Jāzepa Vītola kora dziesmās. – LVK, 1987; 38

Perioda forma Jāzepa Vītola kora dziesmās // Brīnišķais spēks. LVK Mūzikas teorijas katedras krājums Jāzepa Vītola 130. dzimšanas dienas atcerei.– LVK, 1988; 26-47

Polifonijas meistars – novators Jēkabs Graubiņš. – LVK, 1986; 12 . Arī krājumā: Jēkaba Graubiņa radošā mantojuma nozīme mūsdienās Sast. Ilma Grauzdiņa. – Rīga: MtK, 1989; 31–46

Jāņa Mediņa Dainas.– Ms., 1990

Kontrapunkts Tālivalža Ķeniņa darbos.– Ms., 1990

Algoritmu veidošana Arvo Perta skaņdarbā Tabula Rasa.– Ms., 1999


METODISKI SACERĒJUMI

80 kanoni (polifonija solfedžo kursa apguvē).– Rīga: MtK, 1981


LITERATŪRA

I. Zemzare, Jauno komponistu koncertā [par Georga Pelēča, Aivara Kalēja, Astrīdas Semaško-Kreicmanes, Mārtiņa Brauna darbiem] // LM, 1978, 7. jūl.; L. Ašme, Ne tikai kārts puķzirnītim [par komponistu Georga Pelēča, Ungara Savicka un Selgas Mences skaņdarbu koncertu] // PJ, 1983, 18. janv.; M. Riekstiņa, Komponistu savienībā [par G. P. radošo atskaiti] // LM, 1985, 15.marts; G. Pupa, Patiesīgums kā kritērijs [par G. P. pirmo autorkoncertu] // LM, 1985, 5. apr.; I. Zemzaris, Ģimenes mūzika [par Georga Pelēča, Pētera Vaska, Paula Dambja un Jura Karlsona skaņdarbiem] // LM, 1986, 29.aug.; I. Lūsiņa, Māksla palikt paradīzē // Diena, 2001, 20.dec.; I. Zveja, Jaunā konsonanse [intervija] // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2001, 22.dec.; I. Lūsiņa, Kā klausīties Pelēci? // Diena, 2001, 29.dec.; I. Liepiņa, Ziemassvētkos par universālo // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2001, 29.dec.; J. Kudiņš, Daži atceres vērti mirkļi // LM Latvijā, 2002, 10. janv.; B. Beinaroviča, Vientulības apzīmogotie // Neatkarīgā Rīta Avīze, 2002, 30. sept.


Lolita Fūrmane
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO