jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Goldšteins, Edmunds (1927.19.09. - 2008.06.10.), komponists  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
"Manu jaunradi visos žanros ietekmējis folkloras krāšņais skanējums. Tautasdziesma – latviskā dzīves ziņa, ētikas, morāles, tikumības kodekss, neizsmeļams jaunrades avots. Kamēr dzīva būs tautasdziesma, tikmēr dzīvos latviešu tauta."

Edmunds Goldšteins


BIOGRĀFIJA

Edmunds Goldšteins dzimis 1927. gada 19. septembrī Liepājā. Šajā pilsētā viņš līdztekus vispārējai izglītībai kopš 10 gadu vecuma apguvis arī klavierspēli pie skolotājas Treikānes, vēlāk pie Marijas Meirānes un 1939–1940 Liepājas Tautas konservatorijā pie Zentas Irbītes. Vienlaikus guvis muzicēšanas pieredzi Ciānas draudzes svētdienas skolas orķestrī, kur spēlējis harmoniju un klavieres. 1940 pārcēlies uz Rīgu un iestājies LK, kur studējis Paula Šūberta (1940–1944) un Arvīda Dauguļa (1944–1946) klavieru klasē, 1943–1944 arī Jāzepa Vītola kompozīcijas un teorijas klasē. Kompozīcijas studijas atjaunojis 1947–1948, JMMV (sākotnēji – Mūzikas vidusskola pie LVK), kur mācījies pie Valentīna Utkina un Mendeļa Baša. 1948 iestājies LVK, Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, ko absolvējis 1953, papildinājies arī pie Valērija Zosta klavierspēlē. 1945–1947 strādājis par pianistu Valsts Leļļu teātrī, 1955–1970 – Radio un TV simfoniskajā orķestrī. 1945–1980 (ar pārtraukumiem) līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos. Bijis ilggadējs pianists koncertmeistars arī LVK (1950–1957) un JVLMA (1987–2001). Mūžībā devies 2008. gada 6. oktobrī.

Savā komponista darbībā vislielāko uzmanību veltījis kormūzikai, instrumentālajai kamermūzikai (īpaši dažādiem netradicionāliem pūšaminstrumentu ansambļiem) un simfoniskajai jaunradei, guvis popularitāti arī ar estrādes dziesmām. Vairāki apjomīgi darbi veltīti tuvu cilvēku piemiņai (Otrā simfonija bojāgājušās meitas piemiņai, Vijoļkoncerts jaunības drauga, diriģenta Arvīda Jansona piemiņai). Ir spilgts Jēkaba Graubiņa tradīciju turpinātājs un t. s. jaunā folkloras viļņa pārstāvis: īpašu atzinību iemantojis ar tautasdziesmu (galvenokārt Latgales dziesmu) apdarēm, kas iezīmīgas ar raupju, dabisku folkloras tvērumu un smalku polifonijas izjūtu. Skaņdarbs Laivenieka meita biju (no Trim latviešu tautasdziesmām koklei un kamerorķestrim) 1981. gadā godalgots starptautiskā radiokonkursā Bratislavā. Vācis dažādu Latvijas novadu tautas mūziku, 20. gs. 80. gados kļuvis par iniciatoru skaņuplašu sērijas Latviešu folklora izveidei. Guvis ievērību kā laikmetīgās kamermūzikas interprets; kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un flautistu Juri Ābolu dibinājis trio, kas savas pastāvēšanas laikā (1987–1993, beigu posmā Jāņa Bulava vietā Aldis Krumovics) pirmatskaņojis daudzus tam veltītus latviešu komponistu (Jura Ābola, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga, Artūra Grīnupa u. c.) opusus. Dažādu kameransambļu sastāvā spēlējis arī citu laikabiedru (Maijas Einfeldes, Romualda Jermaka, Pētera Vaska, Imanta Zemzara) darbus. Darbojies mūzikas publicistikas jomā laikrakstos Literatūra un Māksla, vēlāk Literatūra. Māksla. Mēs un Literatūra un Māksla Latvijā. 2006. gadā pabeidzis rakstīt memuārus.


DISKOGRĀFIJA

CD

Jāņu nakti negulēju, tautasdziesmas apdare // Līgo. Rīgas kamerkoris AVE SOL. Diriģents Imants Kokars [ieraksti veikti kamermūzikas zālē Ave Sol, Rīgā] – 1996, AVE SOL, AG 9609

Plata, plata kļavas lapa, tautasdziesmas apdare // Ai, manā zemītē. Tautasdziesmu apdares. Rīgas kamerkoris AVE SOL. Diriģents Imants Kokars [sērija Latviešu kordziesmas antoloģija–VIII. 1940–1965; ieraksti veikti Rīgas Sv. Franciska baznīcā] – 2000, AVE SOL, LR-0003


Skaņuplates
Ieraksti vairāk nekā 40 skaņuplatēs, tai skaitā

Jāņu nakti negulēju, tautasdziesmas apdare / Latvijas PSR Radio un Televīzijas koris, D Teodors Kalniņš [1960. g. ieraksts] // Latviešu tautas dziesmas korim. Līgo, līgo! – [ap 1968], Melodija, D 8237-8

Septiņas latviešu tautas dziesmas pūšamo instrumentu kvintetam [Septiņas latgaliešu tautasdziesmas] / Laimonis Lazdiņš (flauta), Ivans Krasnopjorovs (oboja), Mihails Ņikitins (klarnete), Jānis Kociņš (fagots), Arvīds Klišāns (mežrags). Prelūdija un burleska / L. Lazdiņš (flauta), I. Krasnopjorovs (oboja), Jevgēņijs Popovs (basklarnete) // [ieraksti skaņuplatē bez kopīga nosaukuma] – Līgo, D 8241-2

Es savai ļaudavai. Latviešu tautasdziesmas E. Goldšteina apdarē / LPSR Televīzijas un radio T. Kalniņa koris, D Edgars Račevskis, solisti Leonora Ratniece un Aivars Laugalis – [ap 1977], Melodija, C 30-07923-4

Edmunds Goldšteins. Joku dziesmas / Laima Sproģe, Māra Krievkalne, Linards Avots, Andrejs Lihtenbergs, vokālais ansamblis Jura Kļaviņa vadībā, instrumentālais ansamblis Ivara Vīgnera vadībā, Latvijas TV un radio estrādes orķestris Aļņa Zaķa vadībā – 1977, Melodija, C62-08379-80

Dziesma zemei • Teksts – Alfrēds Krūklis / Māra Krievkalne un Zigurds Račiņš, Latvijas TV un Radio estrādes orķestris, D Alnis Zaķis // Latviešu autoru estrādes dziesmas – [ap 1978], Melodija, 33CM-0003567-8

Edmunds Goldšteins. Neļķu ugunīs [E. Goldšteina estrādes dziesmas] / Andrejs Lihtenbergs, Māra Krievkalne, sieviešu vokālais ansamblis Jāņa Zirņa vadībā, Latvijas TV un Radio estrādes orķestris Aļņa Zaķa vadībā – Melodija, C62-05945-46

Latvijas Televīzijas un Radio Teodora Kalniņa koris. Diriģents Edgars Račevskis. Edmunda Goldšteina dziesmas [1980. g. ieraksts] – 1981, Melodija, C10-16087-8

E. Goldšteins. E. Vēveris. Opera-oratorija Iedēstiet rozes Zemē nolādētā / Harijs Liepiņš – teicējs, Laima Andersone-Silāre – mecosoprāns, Pēteris Grāvelis – baritons, kamerkoris Ave Sol un LPSR akadēmiskā operas un baleta teātra orķestris, D Aleksandrs Viļumanis [1980. g. ieraksts] – 1982, Melodija, C10-17307-8

Ādolfs Alunāns. Mucenieks un Muceniece [E. Goldšteina apdare] / Grietiņa: Biminita Baltakmene, Dundurnieks: Ēvalds Valters, Jānis: Gunārs Placēns, Mārtiņš: Harijs Liepiņš; instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā [1980. g. ieraksts]. – 1981, Melodija, C40-16025-6

Ēvalds Valters. Ādolfs Alunāns. Kuplejas [E. Goldšteina aranžējums] / Ē. Valters, instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā – Melodija, C40-10891-2

Ēvalds Valters. Lafontēna fabulas [E. Goldšteina mūzika] / instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā – 1981, Melodija, M40-42639-40

Edmunds Goldšteins. Estrādes dziesmas / Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Andrejs Lihtenbergs, Māra Krievkalne, Ēriks Kamarūts, vokāls ansamblis Jura Kļaviņa vadībā un Latvijas televīzijas un radio estrādes orķestris Aļņa Zaķa vadībā – Melodija, C62-09251-2

Latviešu tautas pasakas. Lasa Biminita Baltakmene [E. Goldšteina mūzika] / instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā [1981. g. ieraksts] – 1982, Melodija, M52-44295-6

Latviešu tautas pasakas. Lasa Anta Krūmiņa [E. Goldšteina mūzika] / instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā [1981. g. ieraksts] – 1982, Melodija, M52-43801-02

Latviešu tautas pasakas. Lasa Edgars Liepiņš [E. Goldšteina mūzika] / instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā [1981. g. ieraksts] – 1982, Melodija, M52-43879-80

Latviešu tautas pasakas. Lasa Harijs Liepiņš [E. Goldšteina mūzika] / instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā [1981. g. ieraksts] – 1982, Melodija, M52-44233-4

Latviešu tautas pasakas. Lasa Gunārs Placēns [E. Goldšteina mūzika] / instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā [1981. g. ieraksts] – 1982, Melodija, M52-44069-70

Gan’ bija koklīšu, gan’ stabulīšu… [E. Goldšteina tautas mūzikas apdares] / Sigita Jackēviča, bērnu vokālā studija Knīpas un knauķi Irēnas Veinbergas vadībā, instrumentāls ansamblis Aļņa Zaķa vadībā, koklētāja Guna Āboliņa un Latvijas PSR Valsts filharmonijas kamerorķestris, D Tovijs Lifšics [1981.–1982. g. ieraksti] – [ap 1983], Melodija, C32 19047-8 002

Koncerts čellam ar orķestri / Māris Villerušs, LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra orķestris, D Aleksandrs Viļumanis [1980. g. ieraksts] // Māris Villerušs, čells – 1982, Melodija, C10-16647-8

Edmunds Goldšteins. Simfoniskā un kamermūzika [Četras latviešu tautas dziesmas flautai un koklēm; Latviešu tautas dziesmas pūšaminstrumentu kvartetam; Mērdzenes danči simfoniskajam orķestrim; Latviešu tautas dziesmas divām trompetēm, mežragam un trombonam] / Vilnis Strautiņš un Helmuts Zābers (flautas), Ģirts Pāže un Sigurds Circenis (klarnetes), Jānis Klišāns un Pēteris Kaldre (trompetes), Arvīds Klišāns (mežrags), Boļeslavs Voļaks (trombons), LVK kokļu ansamblis, Latvijas PSR Valsts akadēmiskais simfoniskais orķestris, D Centis Kriķis [1979.-1985. g. ieraksti] – 1987, Melodija, C10-26373-4 000

Par Jauno gadu, Par pelisku vakaru, Par mākoņu stumšanu, Par peļu Jauno gadu • Teksts – Ojārs Vācietis; Pionieru vasara, Mans katamarans, Pie ugunskura, Vakars teltīs, Rīta rosme, Mums tālu iet, Mūsu skolai • Teksts – Alfrēds Krūklis / Zigda Martinsone, vokālais ansamblis Dzeguzīte Dailas Martinsones vadībā, Rīgas Pionieru pils bērnu koris Rīga Tālivalža Bērziņa vadībā, instrumentāls ansamblis E. Goldšteina vadībā // Dziesmas bērniem – Melodija, C50-10053-4

Trio flautai, vijolei un klavierēm / Juris Ābols, Jānis Bulavs, Edmunds Goldšteins, [1988. g. ieraksts] // Smilšu laiks – 1989, Melodija, C10 28817-8 007

Andrejs Jurjāns, kantāte Līgojat, līksmojat [E. Goldšteina restaurēta un rediģēta versija, anotācijā kļūdaini norādīts, ka E.Goldšteins rediģējis Latvju tautas brīvlaišanu] / Lilija Greidāne, Laima Andersone-Silāre, Kārlis Zariņš, Sergejs Martinovs, T. Kalniņa koris, Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra orķestris, D Leonīds Vīgners [1980. g. ieraksts] // Andrejs Jurjāns – 1988, Melodija, C10 26679-80 006)


Skaņuplates, kurās fiksēti E. Goldšteina savāktie
tautas mūzikas ieraksti

Latviešu folklora. Kurzemes čigāni / Elvīna Pauča [1981. g. ieraksts] – 1981, Melodija, M32-43361-2

Latviešu folklora. Alsunga / Alsungas etnogrāfiskais ansamblis Suitu sievas [1978. g. ieraksts] – [ap 1980], Melodija, M30-42327-8

Latviešu folklora. Bārta [ierakstu materiālus sakārtojis E. Goldšteins] / Bārtas etnogrāfiskais ansamblis Z. Rukuta vadībā [1979.-1980. g. ieraksti] – 1981, Melodija, M32-43393-4

Rikava. Latviešu folklora [ierakstus veidojuši E. Goldšteins, Viesturs Vītoliņš] / Rikavas ciema folkloras ansamblis Teklas Teicānes vadībā [1982. g. ieraksti] –1982, Melodija, M32-44793-4

Latviešu tautas instrumentālā mūzika. Jāzeps Orniks, cimbole, mandolīna [1982. g. ieraksts] – 1984, Melodija, M32 45535-6 001

Latviešu folklora. Briežuciems un Rekava / Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis Valentīnas Ozoliņas vadībā un Rekavas etnogrāfiskais ansamblis Margaritas Šakinas vadībā [1983. g. ieraksts] – 1984, Melodija, M30 46001-2 005

Latviešu folklora. Auleja [Sast. Benedikta Mežale un E. Goldšteins] / Aulejas ciema etnogrāfiskais ansamblis [1985. g. ieraksts] – 1986, Melodija, C30 24885-6 002

Lībiešu folklora / Irma Indriksone, Helga Grīva, Roberts Teteris, Emīlija Rulle, Teodors Skadiņš, Vilma Silanagla, Helmi Dzirniece, Katrīna Krasone, Pēteris Dambergs un vokālais ansamblis – [ap 1981], Melodija, M30 42905-6.

Audiokasete
Latgale. Latviešu folklora. Preiļu novads [sast. Benedikta Mežale un E. Goldšteins; 1986. g. ieraksts] – RiTonis


RAKSTS

Dažas atmiņas par Leonīdu Vīgneru // Mūzikas Saule, 2006, 5. nr., 6


LITERATŪRA

R. Afanasjeva, Edmunds Goldšteins // Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. Sast. O. Grāvītis. – Rīga: Liesma, 1965, 175–177 • A. Bomiks, Sveicinājums jubilāram // Brīvā Latvija, 2002, 12.–18. okt. • A. Engelmane, Jubileja komponistam, bijušajam liepājniekam Edmundam Goldšteinam // Kurzemes Vārds, 1997, 17. sept. • L. Fūrmane, Latviešu komponisti un muzikologi 1989. – Rīga: Latvijas Komponistu savienība, 1989; 46–48 • I. Lūsiņa, Nesamierināmajam spītniekam jubileja. Komponista Edmunda Goldšteina autorkoncerts Vāgnera zālē 14. IX // Diena, 1997, 12. sept. • E. Goldšteins, Edmunda Goldšteina bērnudienu prieki // Mūzikas Saule, 2011, 1. nr., 18–21


Baiba Jaunslaviete
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO