jaunumi par mums kalendārs komponisti interpreti
muzikoloģija institūcijas katalogi projekti saites







Meklēt:
 


A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
Stepiņš, Atis (1958.19.05. - 2013.20.10.), komponists, ērģelnieks  

Daiļrade, Curriculum Vitae
 
Komponista uzskatus mākslā lielā mērā ir rosinājusi klavierspēle, kurā Atis Stepiņš ir ieguvis sākotnējo profesionālo izglītību. Bagāta tembru palete, dziedājums – šīs pianisma sfēras Atim Stepiņam nereti savienojas ar improvizāciju. Būtiska kļuvusi tieši ērģeļu improvizācija, kas ir saistoša viņa koncertu sastāvdaļa.

"Improvizācija un sacerēšana ir dziļi saistītas. Esmu baznīcas ērģelnieks un uzskatu, ka nevar nekur labāk iemācīties dziedāt uz instrumenta, kā muzicējot kopā ar draudzi. Parādot reizē iniciatīvu, reizē smalkjūtību. Tas ir attieksmes jautājums, kas ļauj liturģiskajā improvizācijā saskatīt radīšanu. Iedodiet cantus firmus uzdevumu, lieciet spēlēt to ar dažādām ritma formulām, gan tonāli, gan izjaucot tonālo pamatu, un jūs atraisīsiet spēlējošo cilvēku. Domāju, ka šai improvizācijai vēl nav ierādīta pienācīga vieta."

Atis Stepiņš


BIOGRĀFIJA

Atis Stepiņš dzimis 1958. gada 19. maijā Liepājā (viņa māsa ir čelliste Agne Stepiņa). Ieguvis diplomu LVK vairākās mūziķa specialitātēs 1977–1987: klavierspēlē (Konstantīns Blūmentāls), ērģeļspēlē (Pēteris Sīpolnieks, abas 1982), kompozīcijā (Ādolfs Skulte, 1987). Kopš 1989. gada ir LVK/LMA pedagogs vispārējā klavierspēlē un ērģeļspēles improvizācijā, bet kopš 1990. gada – arī Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcas ērģelnieks.

Ata Stepiņa kā koncertējoša ērģelnieka darbība iekļauj vairākas ievērojamas norises. Sev tuvās J. S. Baha, kā arī laikmetīgās mūzikas interpretācijā un ērģeļspēles improvizācijā viņš papildinājies pie holandiešu ērģelniekiem Pīta Keja (Piet Kee) un Jana Rāsa (Jan Raas), ungāru ērģelnieka Žigmonda Satmāri (Zsigmond Szathmáry), austrieša Hansa Hāzelbeka (Hans Haselböck), zviedru mūziķa Andeša Bundemana (Anders Bondeman). Piedalījies Hārlemas ērģelnieku vasaras akadēmijā Holandē (1990, 1992) un vairākos starptautiskos ērģelnieku konkursos: 1990. gadā diplomands Špeierē (Vācija), 1991. gadā Vinčenco Petrali ērģelnieku konkursa laureāts Raguzā (Itālija,Sicīlija). Atis Stepiņš atklājis Berlīnes Mākslu augstskolas (tagad – Mākslu universitātes) jaunās ērģeles (1993) un spēlējis Kazaņas ērģeļu atklāšanas festivālā (1997), bijis tur arī starptautiskā ērģelnieku konkursa žūrijā. 2002. gada rudenī piedalījies Latviešu ērģeļmūzikas nedēļā Otavā (Kanāda), kur daļu programmas atskaņojis kopā ar saksofonistu Arti Gāgu.


DISKOGRĀFIJA

CD

Improvizācija par komponista tēmu / Artis Gāga, saksofons, Atis Stepiņš, ērģeles (ieraksts Rīgas Domā) – 11'′22"″ // Es esmu – 1999, Mikrofona ieraksti Ltd, MRCD 101 [turpat arī J. S. Baha, Š. Vidora u. c. skaņdarbi Ata Stepiņa atskaņojumā]

Improvizācija par latviešu tautasdziesmu Rīga dimd / Atis Stepiņš, ērģeles (ieraksts Rīgas Sv. Pāvila baznīcā) – 9'′25"″ // Rīga ērģeļu balsīs skan – 2001, Rīgas Skaņu ierakstu studija, RS 033


Skaņuplates

Ostinato d moll / Atis Stepiņš, ērģeles – 3'′08"″ // Trikātas baznīcas ērģeles (no sērijas Latvijas vēsturiskās ērģeles), ier. 1986 – 1988 C10 27613 009, Maskava: Melodija

Simfoniska poēma Saules kaujas 750. gadadienai (versija ērģelēm) / Atis Stepiņš, ērģeles – 11'′19"″ // Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles (no sērijas Latvijas vēsturiskās ērģeles), ier. 1986 – 1991 Rīga: RiTonis C10 31927 000


LITERATŪRA

A. Kalējs, Jauno ērģelnieku panākumi un izredzes [par Vitu Kalnciemu un Ati Stepiņu] // LM, 1989, 21. okt. • I. Raiskuma, Dievišķais ar pasaulīgo cieši kopā [intervija] // Latvijas Jaunatne, 1990, 18. janv. • I. Andersone, Atkal skan Cesvaines ērģeles // Stars, 2002, 26. sept.• L. Sēle, Kurzemes ērģeļu mācībstundas // Ventas Balss, 2002, 28. sept.


Lolita Fūrmane
Foto - Edmunds Mickus
© LMIC

 

KNMC

 

 

 

 

      

 

 

  

 

Mūs atbalsta:

Latvijas Kultūras ministrijas LOGO