Skandinieki
"Ja tev ir viens ābols un man ir viens ābols, un mēs samaināmies ar āboliem, tad katram no mums ir viens ābols. Bet, ja tev ir dziesma un man ir dziesma, un mēs samijamies ar dziesmām, tad mums katram ir jau divas dziesmas. Dalīsimies un vairosimies!” Aicina Skandinieku dibinātāja Helmī Stalte. Kopš laika, kad kopa dibināta, nomainījušās vairākas paaudzes, bet ne darbības jēga. Koncertos “Skandinieki” rada ģimenisku atmosfēru un ļauj ar sevi kopā piedzīvot gan latviešu, gan lībiešu folkloras spēku. Vokāli instrumentālā sastāvā viņi izpilda abu Latvijas vēsturisko pamattautu dziesmu aranžijas. Grupas instrumentārijā ir kokles, bungas un vijole. Grupas teju piecdesmit gadu vēsturē tā skaniski mainījusies līdz nepazīšanai. Latvijas tradicionālās mūzikas skatuvē labi var atpazīt Skandiniekiem raksturīgo dziedāšanas stilu, kas pauž spēku un lepnumu.
Pašlaik folkloras kopas mākslinieciskā vadītāja ir Julgi Stalte, leģendāro folkloras kustības aizsācēju Helmī un Daiņa Stalta meita. Par ansambļa dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1976. un likumsakarīgi, ka šobrīd tajā muzicē jau pieauguši Staltu mazbērni.
Sākotnēji Skandinieki brauca pie teicējiem un koncertēja Latvijas pilsētās, tādējādi aktualizējot un gluži vienkārši iepazīstinot cilvēkus ar ārpusskatuvisko folkloru un tās potenciālu cilvēka ikdienā. Pēc viņu aicinājuma un parauga radušās daudzas folkloras kopas Latvijā un diasporā. Sākotnējie Skandinieku dalībnieki mūsdienās ir nozīmīgi tradicionālās kultūras speciālisti, pedagogi, mūziķi - etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, Velta Leja (“Dimzēns”), Ilga Reizniece no grupas "Iļģi", dziesmu un cīņu klubs “Vilkači” Ar Skandinieku līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”.
"Skandinieku" un to vadītāju veikums ir novērtēts pasaulē un saņēmis augstāko – Eiropas balvu Tautas mākslā, un augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus.
Lauma Bērza, 2022