Abi Eiropas 20. gadsimta pirmās puses totalitārie režīmi ne tikai savstarpēji dalīja zemes un valstis, bet sašķēla pašas tautas. Polijas un Baltijas tautas tam ir uzskatāms piemērs. PSRS un nacistu Vācijas kara sākums aizrāva no Latvijas uz Sarkanarmijas aizmuguri ap 53 000 iedzīvotāju, no kuriem ap 25% bija latvieši. Tie bija ne tikai sovjetiskās okupācijas varas pārstāvji, viņu līdzskrējēji un militārpersonas. Gan piespiedu kārtā, gan nejaušības dēļ frontes Krievijas pusē nonāca arī iestāžu darbinieki, dzelzceļnieki, šoferi, skolnieki no pionieru nometnēm. Evakuējās tie kultūras darbinieki, kas sevi apzinājās kļuvušus par okupantu ideoloģijas paudējiem. Nacistu draudus izjuta kreisu politisko uzskatu cilvēki, bet ebrejiem bēgšana bija dzīvības vai nāves jautājums.
Atslēgvārdi: Otrais pasaules karš, latviešu mūzika, latviešu divīzija, karavīru dziesmas, mūzika frontē.
Arnolds Klotiņš. Latviešu mūzika un mūziķi kara gados Krievijā: 1941–1944. Letonica, Nr.31 LU LFMI, 20–58
Rakstu lasīt ŠEIT
Par žurnālu "Letonica" ŠEIT