Rakstā tiek aplūkota latviešu brāļu draudžu muzikālā darbība 18. gadsimtā, kā arī atspoguļoti pirmie hernhūtiešu mūzikas mantojuma pētniecības rezultāti muzikoloģijā. Tiek aplūkota brāļu draudžu tradīcijas pārtvere latviešu vidē, aizsākoties pirmajām misijām Vidzemē 1729. gadā. Par nozīmīgu muzikālās izglītības centru kļūst Valmiermuižas skolotāju seminārs (1738–1749) vācbrāļa Magnusa Frīdriha Buntebarta (Magnus Friedrich Buntebarth, 1717–1750) vadībā. Seminārā tiek sagatavoti skolotāji no latviešu zemnieku vides, ievadot viņus arī mūzikas mācībā, nošu raksta apguvē un dziedāšanā. Paralēli Valmiermuižā notiek pat vairāku tūkstošu cilvēku lielas reliģiskās sanāksmes ar dziedāšanu, pulcējot vietējos iedzīvotājus no tuvākas un tālākas apkārtnes. Nošu raksta apguve un dziedāšana pēc notīm radikāli ietekmē latviešu dziedāšanas prasmes, ko pārliecinoši demonstrē baznīcu vizitāciju dokumenti periodā pirms un pēc tam, kad attiecīgajā draudzē sākuši darboties Jērakalnā sagatavotie skolotāji. Brāļu draudzes veicinājušas arī instrumentu spēli – Jērakalna kompleksā bijušas pieejamas ērģeles, apgūta vijoļspēle un pūšamisnstrumentu spēles prasmes. Hernhūtiešu centros noturētās tā dēvētās “dziedāšanas stundas”, “dziedāšanas kori” (kordziedāšana), Collegium musicum prakse, mūzikas nodarbības skolā, draudzē un mājas apstākļos demonstrē visai plašu mūzikas žanrisko spektru. Līdz ar izglītības un pašizglītības veicināšanu no hernhūtiešu vides izaug muzikāli izglītotas personības, kā, piemēram, Miķelis Gailis (1749–1827). Liela nozīme repertuāra veidošanā ir Johana Anastāzija Freilinghauzena (Freylinghausen, Johann Anastasius, 1670–1739) sastādītajai “Garīgu dziesmu grāmatai”(Halle, I sējums –1704, II – 1714). No 1739. gada uzsākta latviešu brāļu draudžu dziesmu grāmatu izdošana – 18. gs. iznāk astoņas dziesmu grāmatas latviešu valodā, no kurām pazīstamākās ir “Kādas izlasītas garīgas dziesmas” (Kēnigsbergā, 1739), t. s. “Orta grāmata” (“Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas”, 1742), kā arī “Common Preyer” jeb t. s. “Cērpulis” (1747). 18. gs. beigās dienasgaismu ierauga Kurzemē dzimušā hernhūtiešu līdera, teologa un ārsta, Vidzemes hernhūtiešu priekšnieka palīga Georga Heinriha Loskīla (Georg Heinrich Loskiel, 1740–1814) grāmatas (1790, 1797). Tūkstošiem dziesmu, galvenokārt dziesmu tekstu, uzglabātas rokrakstos. Hernhūtiešu mācība kļūst pievilcīga latviešu vidē, lielā mērā pateicoties jaunajai, laikmetīgajai, ar sentimentālismu saistītajai priekšklasicisma mūzikas valodai. Tās adaptācija nozīmē Rietumu mūzikas valodas pārnesi latviešu sabiedrībā.
Atslēgvārdi: mūzikas vēsture, Morāvijas brāļi, hernhūtieši, priekšklasicisms, dziesmu grāmata
Ilze Liepiņa-Šarkovska (2022). Contribution of the Latvian Brethren Congregations to the Musical Culture of the 18th Century: Preliminary Research Results, Basic Research Directions and Perspectives. Letonica, Nr. 46. LU LFMI, 102–119
Lasīt rakstu ŠEIT
Par žurnālu "Letonica" ŠEIT