.jpg)
Pēdējos divdesmit gados uz Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāli ir veduši vairāku Latvijas senās mūzikas pētnieku un atskaņotāju ceļi. Izrādītās intereses rezultātā jau publiskotas ziņas par bijušā Liepājas kantorāta (Libauer Cantorat) vadītājiem un viņu ieguldījumu kantorāta bibliotēkas izveidošanā. Te visupirms jānosauc ērģelnieka Aivara Kalēja, muzikoloģes Zanes Gailītes, ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa un diriģenta Māra Kupča iniciatīvas pilnie meklējumi, kuru rezultātā dažas mūzikas vēsturei atgūtās kompozīcijas guvušas jaunu atskaņojumu vai ierakstu. 2010. gadā uz Liepājas kantorāta vēsturiskās nošu rokrakstu bāzes savu pētījumu par 18. gs. vidusvācu kultūras transmisijas izpausmēm izstrādāja Marburgas Filipa universitātes maģistrante Katerīna Lobenšteina (Caterina Lobenstein). Svarīgi, ka krājums pievērsis arī jauno latviešu mūziķu uzmanību. Līdz ar to aktualizējies jautājums: kas tad ir kādreizējā Liepājas kantorāta bibliotēka un kāda ir tās vērtība — gadījuma pēc Lejaskurzemē nonākušu skaņdarbu kolekcija (lielākoties norakstu veidā) vai arī maza, noteiktās kultūras tradīcijās kopta “mākslas kamera”? 2011. gada vasarā Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē tika īstenots starptautisks vairāku akadēmisko un zinātnisko institūciju (Latvijas Mūzikas akadēmija, Leipcigas Universitātes Muzikoloģijas institūts, Leipcigas Baha arhīvs u. c.) katedrāles senmūzikas bibliotēkas apguves projekts — nošu krājuma inventarizācija un tā vērtīgākās daļas, 18. gs. mūzikas rokrakstu, kataloģizācija. Projektu ievadīja vismaz gadu ilga sarakste Rīgas un Leipcigas kolēģu vidū. Baha arhīva līdzstrādnieka Dr. Ūves Volfa (Uwe Wolf) iepazīšanās ar Liepājas krājumu 2010. gadā ļāva uzsākt sagatavošanās darbus, to skaitā veidot studentu un jauno zinātnieku grupu, kas spētu lietpratīgi iesaistīties avotu kataloģizācijas procesā.2 Datu bāzes izstrādei tika izmantoti starptautiskajā mūzikas avotu leksikonā Répertoire International des Sources Musicales (saīsināti RISM) 3 aprobētie skaņdarbu kataloģizācijas principi, saskaņā ar tiem disciplinēts pats avotu aprakstīšanas process. Šis leksikons gadiem ilgi ir vērtīga dokumentācijas bāze un savā ziņā kalpo par indikatoru pasaules mūzikas pētniekiem un atskaņotājiem; īpaši neaizstājams tas ir attiecībā uz skaņdarbiem, kuri sacerēti līdz 1800. gadam.
Atslēgas vārdi: Liepājas kantorāts, mūzikas transmisija, parodija un kontrfaktūra, papīra ūdenszīmes, seniespiedumi
Lolita Fūrmane (2012). 18. gs. mūzikas avoti Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Letonica, Nr. 23 LU LFMI, 67–85
Rakstu lasīt ŠEIT
Par žurnālu "Letonica" ŠEIT