Kas ir Latvijas Mūzikas informācijas centrs jeb LMIC?
Ar ko Centrs nodarbojas?
Kur atrodas LMIC?
LMIC mājvietas – Pirmā pilsētas teātra vēsture
LMIC darbinieki un adrese


Kas ir Latvijas Mūzikas informācijas centrs jeb LMIC?

Biedrību „Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs” 2002.gada 19.jūlijā dibināja
  • Latvijas Komponistu savienība,
  • J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija,
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka,
  • Latvijas Koncertdirekcija,
  • Latvijas Jaunās mūzikas asociācija.
    2003.gadā par Centra biedru kļuva arī izdevniecība Musica Baltica.

    LMIC uzmanības degpunktā ir latviešu klasiskā un laikmetīgā mūzika, tās autori, interpreti, koncertdzīves organizatori un atbalstītāji.

    Centra darbības mērķis ir
  • popularizēt latviešu mūziku,
  • apkopot un sniegt informāciju par to Latvijā un pasaulē,
  • koordinēt mūzikas norises Latvijā starp nozarē iesaistītajām institūcijām,
  • sekmēt Latvijas iekļaušanos starptautiskās sadarbības procesos,
  • veicināt latviešu mūzikas atskaņošanu un izdošanu.

    Kultūras ministrija Centram deleģējusi valsts funkcijas izpildi mūzikas informācijas nozarē un finansē tā darbību.


    Ar ko Centrs nodarbojas?

    LMIC apkopo, sistematizē un sniedz informāciju par latviešu komponistiem un viņu daiļradi, par norisēm latviešu mūzikā - koncertiem, festivāliem, konkursiem, mūzikas iestādēm. Centrs sekmē ieinteresētu ārvalstu personu un organizāciju kontaktu nodibināšanu ar latviešu komponistiem un izpildītājmāksliniekiem, ar koncertorganizācijām, nošu izdevniecībām un plašsaziņas līdzekļiem.

    LMIC gādā par Latvijas pārstāvniecību starptautiskās mūzikas izstādēs un gadatirgos, izdod CD un informatīvus materiālus.

    Centrs sadarbojas ar mūzikas portālu Mūzika Latvijā, gan izmantojot, gan papildinot tā datu bāzi.



    Kur atrodas LMIC?

    Lai gan ielas nosaukums laika gaitā mainījies (sākotnēji tā bija Lielā Ķēniņu, tad Komunālā iela), interesenti Latvijas Mūzikas informācijas centru atradīs Vecrīgā, Riharda Vāgnera ielā 4, tai pašā namā, kur Vāgnera zāle - iecienīta kamermūzikas koncertu norises vieta.






    LMIC mājvietas – Pirmā pilsētas teātra vēsture

    Šis klasicisma stila nams – pirmais pastāvīgais teātris Rīgā – celts 1781.-1782.gadā pēc vācbaltu barona, valsts padomnieka Baltijas guberņā, mākslu mecenāta Oto Hermaņa fon Fītinghofa ierosmes un ar viņa materiālo atbalstu (par nama projekta autoru uzskata vācbaltu arhitektu Kristofu Hāberlandu).

    Līdz 1863. gadam, kad teātra trupa pārgāja uz krietni lielākām un greznākām telpām jaunuzceltajā Pilsētas teātra ēkā (tagadējā Latvijas Nacionālajā operā), tieši šeit risinājās Rīgas kultūras vēsturē svarīgi notikumi gan teātra, gan mūzikas mākslas jomās.

    Neraugoties uz šaurību (zāles platums bija ap 13,5 m, garums l8 m, augstums 8 m) un iekārtojuma vienkāršību, teātrī draudzīgi sadzīvoja dramatiskas un muzikālas izrādes. Jau trešajā dienā pēc tā atklāšanas tika izrādīta Monsiņī opera Skaistā Arsēne, kam septiņos gadu desmitos sekoja garum gara virkne tiklab visas Eiropas slavu ieguvušu, kā arī ar krietni pieticīgāku talantu apveltītu vietējo komponistu operu, baletu un dziesmuspēļu izrādes. Neapšaubāmi sasniegumi bija četru Mocarta operu - Bēgšana no seraja, Tā dara visas, Burvju flauta, Dons Žuāns - iestudējumi l8.gs. nogalē (attiecīgi 1785., 1796., 1797. un 1799. gadā). Par 19. gs. pirmā ceturkšņa spilgtākajām virsotnēm var uzlūkot Bēthovena Fidelio un Vēbera Burvju strēlnieka uzvedumus (attiecīgi 1818. un 1822. gadā).

    Tomēr sevišķi spožs posms teātra vēsturē bija tā sauktais Vāgnera Rīgas periods (1837-1839). Jaunais, tikko 24 gadu slieksni pārkāpušais Rihards Vāgners ieradās Rīgā, lai divas sezonas diriģētu Pilsētas teātra orķestri un sagatavotu lomām arī dziedātājus. Rīgā viņš sāka komponēt savu pirmo nozīmīgāko operu Rienci. Iespējams, arī Klīstošā holandieša iecere daļēji dzimusi Rīgā, vismaz no šejienes prombraucot. Tas zināmā mērā izskaidro faktu, ka Rīgas teātra repertuārā Klīstošais holandietis parādījās jau piecus mēnešus pēc pirmuzveduma Drēzdenē 1843. gadā.

    Un ne jau tikai Vāgners kaldināja šī nama slavu. 19. gs. pirmajā pusē pa ceļam no Eiropas uz Krieviju te muzicēja gan par Ziemeļu Paganīni dēvētais Ūle Bulls, gan Ferencs Lists, arī Klāra Vīka-Šūmane, Antons Rubinšteins, Vilhelmīne Šrēdere-Devriāna un daudzi, daudzi citi...

    Nams Vāgnera ielā 4 bija senās Rīgas vācbaltu sabiedriskās dzīves centrs. No 1787. gada tajā darbojās arī saviesīga biedrība Muse (vācu val. Musse - brīva laika pavadīšana). No Muses daudzajiem un dažādajiem apartamentiem (lasītavas, rakstāmistabas, biljarda zāles, ēdamzāles) līdz mūsu dienām gandrīz pirmatnējā izskatā saglabājusies vienīgi deju zāle, un tā ir jau minētā Vāgnera zāle, kurā kopš 1988. gada notiek kamermūzikas koncerti.

    Bijušo godību atgādina čuguna kāpnes, vēl viena otra oriģināla interjera detaļa, taču agrākās Teātra zāles vairs nav. Tās uzbūves principus - sēdvietu iekārtojumu amfiteātra veidā un padziļināto orķestra bedri - savulaik uzteica Rihards Vāgners, vēlāk izmantodams kā paraugu sava Baireitas teātra celtniecībā.

    Dibināts ar visnotaļ laikmetīgu mērķi - iekļauties globālajā informācijas uzkrāšanas, apstrādes un izplatīšanas procesā, Latvijas Mūzikas informācijas centrs lepojas ar iespēju būt notikumiem un tradīcijām tik bagāta nama iemītniekam.


    LMIC darbinieki un adrese

    Ināra Jakubone, direktore
    Mārīte Dombrovska, projektu vadītāja
    Inese Oša, informācijas speciāliste
    Zanda Strumpe, grāmatvede



    Tel. +371 7 226797
    Fakss: +371 7 226798
    Email
    Adrese: R.Vāgnera 4, Rīga, LV-1050, Latvija

  •