“Man divreiz mūžā bijusi sajūta, ka it kā lecu no augsta šķēršļa dziļā, aukstā ūdenī. Aiztaisu acis, un viss – kas būs, būs. Kādu nakti padomāju, padiskutēju ar sevi. Un aizgāju no operas. Biju nodziedājusi tur vairāk nekā desmit gadu un 1984. gadā pabeidzu savu operas karjeru ar “Karmenu”. Man, protams, ļoti patika operā, taču kamerdziedāšana ir galvenā mīlestība. Jutu, ka tur varu vairāk pateikt nekā operā. Tas būtībā ir tāpat, kā spēlēt vijoli. Un tur bija un ir Pēteris." - Maija Krīgena
Gunda Miķelsone, "Mūzikas Saule" Nr. 1/2019
LASĪT