Ielūkošanās latviešu mūzikas vēstures dokumentos ļauj noskaidrot, kā komponists Romualds Jermaks 2011. gadā svinējis astoņdesmito jubileju. Rīgas Domā notiek autorkoncerts, muzicē ērģelnieki Atis Stepiņš un Kristīne Adamaite, trompetists Pēteris Kaldre un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā, skan divas tokātas, jaunradītas korāļu apdares trompetei un ērģelēm, pirmatskaņojumu piedzīvo arī Missa paschalis. Desmit gadus agrāk Rīgas Domā norit Romualda Jermaka septiņdesmit gadu jubilejas autorkoncerts – arī šoreiz dzirdamas ērģeles, arī šoreiz programmā vokālā mūzika, tikai 2001. gadā uzstājas ērģelniece Lilita Ozola un jauniešu koris “Balsis”. Vēl desmit gadus iepriekš Romualds Jermaks sagaidījis sešdesmitgadi. Tāpat kā vēlākajos jubilejas gados, arī 1991. gadā viņa mūzika skan ne tikai Latvijas centrālajā katedrālē – tā, piemēram, Mūzikas akadēmijā Māras Vanagas vadītais kokļu trio “Rāmava” pirmatskaņo desmit latviešu tautasdziesmu apdaru ciklu “Ko tās kokles gauži raud”. Taču oktobrī neizbēgami pienāk kārta Rīgas Domam, kur publika pirmoreiz dzird oratoriju “Es tēvu zemei noliecos”. Dzied koris Gaudeamus, Antra Bigača un Aleksandrs Lukašūns, spēlē ērģelnieks Tālivaldis Deksnis, koklētāja Teiksma Jansone un sitaminstrumentālists Vigo Račevskis. Ja vien šīgada jūnijā koncertzāles jau būtu atkal atvērtas klausītājiem, Romualda Jermaka mūziku noteikti atskaņotu kokļu ansambļi, ērģelnieki un amatieru kori, viņa skaņdarbus repertuārā iekļautu orķestri un profesionālie kori. Tomēr šādas izdevības vēl nav, un tā nu komponists kopā ar visiem citiem gaida rudens sezonas sākumu. 2021. gada 10. jūnijā Romualds Jermaks svin deviņdesmito jubileju. Viņš joprojām raksta mūziku un joprojām ir klātesošs Latvijas kultūrā. Šī nozīmīgā gadskārta ir pašsaprotams iemesls, lai atgādinātu par komponista radītajām partitūrām un par viņu pašu.
Armands Znotiņš, "Mūzikas Saule" Nr. 2/2021