Koncerts klavierēm un orķestrim
Veltīts māsasmeitas Lailiņas piemiņai
I Lento pesante - Allegro sostenuto sempre ben marcato
II In memoriam. Grave - Quasi andantino
III Maestoso - Allegretto scherzando
Ierakstu albums "Lūcija Garūta. Klaviermūzika" ŠEIT
"Klavierkoncerts (1951, instrumentēts 1955. gadā; veltīts māsasmeitas Lailiņas piemiņai). 1950. gads komponistes dzīvē pārvelk melnu strīpu. Divpadsmit gadu vecumā ar sirds slimību mirst māsasmeita Laila Reinvalde – Lailiņa, kura Lūcijai Garūtai bija ļoti tuva. Jau 1950. gada 4. martā komponiste saņem Alfrēda Kalniņa vēstuli, kurā pausta visdziļākā līdzjūtība sakarā ar māsasmeitas nāvi. Tieši viņš mudina Garūtu radīt skaņdarbu Lailiņas piemiņai. Un 1950. gadā top Klavierkoncerta otrā daļa “In memoriam”. Savā ziņā zīmīgi, ka šajā gadā sacerēts vēl tikai viens skaņdarbs – dziesma “Apinītis”. Laikā, kad top Klavierkoncerts, daudz biežāk nekā iepriekš Garūta smeļas spēku un mierinājumu tautasdziesmās. 1951. gadā top arī Lailiņas piemiņai veltītās Variācijas par tautasdziesmas “Arājiņi, ecētāji” tēmu un Septiņas tautasdziesmas klavierēm. Viņas mūziku nu raksturo dziļums un vienkāršība, tomēr dramatisku kulmināciju brīžos vēl saklausāmas atbalsis no agrīno klavierdarbu aizrautīgi eksaltētās izteiksmes. Kad uzrakstīts viss Klavierkoncerta cikls, tas vispirms jāpiedāvā izvērtēšanai Latvijas Padomju komponistu savienības valdei. Sākotnēji valde pret Klavierkoncertu izturas noraidoši, jo tas kultivējot nevienam nevajadzīgas subjektīvi traģiskas izjūtas, tādēļ klausītājiem neesot vajadzīgs. Tomēr, neskatoties uz pārmetumiem, Garūta darbu turpina, strādājot pie instrumentācijas. Caurskatot Klavierkoncertu Komponistu savienībā otro reizi - 1955. gada 18. septembrī, saņemts atzinums, ka patiesībā šo darbu var uzskatīt par vienu no visveiksmīgāk uzrakstītajiem latviešu padomju klavierkoncertiem. Jau 1955. gada 29. septembrī Klavierkoncerts ar panākumiem tiek pirmatskaņots radio pārraidē – to spēlē pianists Hermanis Brauns un Radiokomitejas simfoniskais orķestris Arvīda Jansona vadībā. Koncerta pirmā daļa Lento, pesante. Allegro sostenuto ir dramatisma, izmisuma un reizē arī cīņasspara piepildīta. Gaišāku atblāzmu ienes blakuspartija – kā atmiņas par dzīvespriecīgo, maigo Lailiņas tēlu. Skumju cauraustā Otrā daļa In memoriam. Grave ir dubultvariācijas par latviešu bēru dziesmām “Kam, liepiņa, tu nolūzi” (trijdaļu formas malējie posmi) un “Jūdziet sirmus, jūdziet raudus” (vidusdaļa). Savukārt trešā daļa Maestoso. Allegretto, scherzando rakstīta rondo sonātes formā. Kaut arī solista kadencē atblāzmojas 1.daļas intonatīvais materiāls un traģika, tomēr kopumā Klavierkoncerta fināls apliecina dzīvotgribas un atmiņu spēku. Te valda mažorīga, rotaļīga noskaņa, un ieskanas pirms gadiem dzimis mūzikas materiāls, kas radies kādā gaišā brīdī, kad mazā Lailiņa atnesusi pirmos pavasara ziediņus." - Ināra Jaukobone, (© LMIC/SKANi 056, 2017)
Pirmatskaņojums Latvijas radio 29.09.1955. ● Hermanis Brauns, Latvijas Radio orķestris, diriģents Arvīds Jansons ● Pirmatskaņojums koncertzālē 1956. gada februārī Lielajā ģildē ● Hermanis Brauns, diriģents Leonīds Vīgners