"Baltaitiņa jūru pelda"

Dziesma par zveju (1958).
Melodiju Melngailim 1931 Rīgā teicis Ģederts Kārkliņš (dz. 1869) no Embūtes (Liepājas raj.), sk. LMFM, I, 228.lpp., 662.nr. Pirmizdevums - Lūcija Garūta, Latviešu tautas dziesmas jauktam korim, R., 1959, 2.lpp. Tur autores norāde, ka "ē" un "m" vietā var vokalizēt arī "ā".

Lūcijas Garūtas "Baltaitiņa" komponēta kā sava veida leģenda, balāde - noslēpumaina un elēģiska. Trauslumu un jūtīgumu dziesmā ievieš izvērstas kora vokalīzes (sākumā un beigās). Apdare bagātināta ar imitācveida polifoniju, "maziem piedziedājumiem"- a!, e!, jā!, nē! -, kas vairāk atbilst monoloģiskam stāstījumam.

1. Baltaitiņa jūru pelda, jūru pelda,
Sidrabiņa radziņiem, sidrabiņa radziņiem.
2. Rīgas kungi pretim nāca, pretim nāca, ai, ai,
Siekiem naudu mērīdam`! ai, ai!
3. Es nedošu baltaitiņu, baltaitiņu, nē, nē,
Man pašai vajadzēs, man pašai vajadzēs.
4. Pūrā cimdu, pūrā zeķu, jā, jā,
Pūrā baltu villainīš, pūrā baltu villainīš`, jā!
5. Baltaitiņa jūru pelda, jūru pelda
Sudrabiņa radziņiem, sudrabiņa radziņiem.