Latvijas Radio koris

Latvijas Radio kori kritiķi atzinuši par vienu no pasaules pašiem izcilākajiem koriem.  Tā ir profesionālu dziedātāju apvienība, kas vienlīdz pārliecinoši un iedvesmoti muzicē ļoti plašas amplitūdas repertuārā - no senās mūzikas līdz  vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām.

Īpaši nozīmīgs kora darbības aspekts ir latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas popularizēšana. Latvijas Radio koris  latviešu komponistiem nereti bijis kā radoša laboratorija, neatsverams palīgs jaunu tehnisku un akustisku risinājumu meklējumos. Arvien un arvien cenšoties dažādot un teju līdz bezgalībai paplašināt dziedātāju balsu iespējas, koris ir izkopis savu unikālo skanējumu. Mūsu kopmponistu sadarbība ar Latvijas Radio kori rezultējusies vairākos ļoti nozīmīgos starptautiskas atzinības apliecinājumos. Tā Maijas Einfeldes “Pie zemes tālās” jau deviņdesmito gadu vidū ieguva Bārlova balvu, savukārt UNESCO “Rostrum for Composers” uzvarētāju vidū – gan jauno komponistu, gan vispārējā kategorijā - ir bijuši Santas Ratnieces, Ērika Ešenvalda, Mārtiņa Viļuma, Kristapa Pētersona, Pētera Butāna tieši Radio korim komponētie darbi.  

Savu pirmo Latvijas Lielo Mūzikas balvu koris saņēma 1994. gadā, bet 2020. gadā Latvijas Radio korim to jau ir septiņas. Koris ir arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. 

Latvijas Radio koris ir piedalījies “Grammy” balvu ieguvušā Arvo Perta mūzikas albuma “Adam’s Lament” (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Savukārt Sergeja Rahmaņinova “Vesperes” ieskaņojumu (“Ondine”) žurnāls “Gramophone” 2013. gadā atzina par Mēneša labāko ierakstu, un Amerikas NPR radio to iekļāva 25 gada labāko albumu sarakstā.

Latvijas Radio kora ieraksti gan klasiskajā, gan mūsdienu repertuārā ir izdoti “Ondine”, “Hyperion Records”, “Deutsche Grammophon”, ECM, BIS un “Naïve” izdevniecībās. Tas regulāri sadarbojas ar Nacionālo skaņu ierakstu izdevniecību “Skani”, tieši Latvijas Radio kora albums “Klusuma auglis” bija pirmais “Skani” izdotais ieskaņojums. Kora albumi tapuši gan Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā, gan arī sadarbībā ar diriģentiem Heincu Holingeru, Rikardo Muti, Rikardo Šaijī, Gustavo Dudamelu, Larsu Ulriku Mortensenu, Esu-Peku Salonenu un Pīteru Filipsu. 

2003. gadā Latvijas Radio koris kopā ar trim citiem Eiropas labākajiem koriem dibināja Eiropas profesionālo kamerkoru tīklu TENSO - lai sekmētu jauna, inovatīva repertuāra rašanos un meklētu jaunus ceļus tā izpildīšanai.

Latvijas Radio koris ir sadarbojies ar Lucernas festivāla orķestri, “Ensemble Intercontemporain”, Losandželosas filharmonisko orķestri, “Camerata Salzburg” un “Concerto Copenhagen”.

Tas ir muzicējis pasaules slavenākajās koncertzālēs – Amsterdamas “Concertgebouw” un “Muziekgebouw”,, Hamburgas Elbas filharmonijā, Elizejas lauku teātrī un Parīzes filharmonijā, Ņujorkas Linkolna centrā, Vašingtonas Kenedija centrā, Losandželosas Volta Disneja koncertzālē, Berlīnes koncertnamā, Karalienes Elizabetes zālē Londonā un Drēzdenes Dievmātes baznīcā.

Koris ir uzstājos lielākajos un nozīmīgākajos pasaules festivālos – BBC Promenādes koncertos, Zalcburgas festivālā un Vīnes “Klangspuren” festivālā, Lucernas festivālā, Francijas radio festivālā Monpeljē, Baltijas jūras festivālā Zviedrijā, “Montekarlo mākslas pavasara” festivālā Monako, “White Light Festival” ASV, Drēzdenes “Musikfest Erzgebirge” un Dortmundes “Klangvokal”, “OzAsia Festival” Austrālijā un ”Soundstreams” Kanādā. 2019. gadā Latvijas Radio koris koncertēja Japānā un Ķīnā - divas īpaši veidotas koncertprogrammas oktobrī izskanēja Šanhajā, bet novembra vidū  pirmizrādes Honkongā piedzīvoja kora opera “Neoarctic”.

Latvijas Radio kori 1940. gadā dibināja leģendārais diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. Laika posmā no 1963. – 1986. gadam kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis, bet no 1987. – 1992.gadam - Juris Kļaviņš. Kopš 1992. gada kori vada tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava, kā arī diriģents Kaspars Putniņš.

LMIC 2020