Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” ir universāls kolektīvs, lielākais profesionālais koris ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uz sadarbību aicina pasaules izcilākie orķestri un diriģenti.
Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais. Viņa vadībā koris ir izkopis savu īpašo, silti niansēto skaņu un perfekto vokālo meistarību. Kora plašā repertuāra stūrakmens ir lielformāta vokāli simfoniskie darbi amplitūdā no baroka laika oratorijām un mesām līdz 20. gadsimta simfonijām, rekviēmiem un pat operām. Vienlīdz pārliecinošs un niansēts koris “Latvija” ir arī “a cappella” programmās. Kora repertuārs nemitīgi tiek papildināts ar novatoriskiem skaņdarbiem, toskait džeza un populārās mūzikas žanros (piemēram, sadarbība ar Džo Zavinulu un “Sigur Rós”).
Koris “Latvija” ir pirmatskaņojis daudzu latviešu komponistu darbus. Īpaši vērienīgs bija kora organizētais četru koncertu cikls “Latvijas komponisti valsts simtgadei”, kura laikā – divarpus gados – tika pirmatskaņotas vairāk nekā 60 komponistu “a cappella” kompozīcijas, un kas kulminēja īpašā svētku koncertā 2018. gada 4. maijā. Latviešu mūzikas pirmatskaņojumi ir arī kora “Latvija” rīkotā ikgadējā Garīgās mūzikas festivāla neatņemama sastāvdaļa. Īpaši cieša sadarbība kori saista ar komponistiem Ēriku Ešenvaldu, Rihardu Dubru, Pēteri Vasku, Jēkabu Jančevski, kā arī citiem.
Valsts kora “Latvija” lolotā Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla aizsākumi meklējami 1998. gadā, bet šodien tas ir kļuvis par vienu no vasaras gaidītākajiem klasiskās mūzikas festivāliem Latvijā, kurā ik gadu piedalās pasaulslaveni mūziķi un arī komponisti.
Koris vairākkārt saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1998, 2000, 2002, 2009, 2010, 2011, 2015), tas ir arī Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts (2003) un Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts (2007).
Pēdējās desmitgadēs koris “Latvija” ir sadarbojies ar pasaules klases simfoniskajiem orķestriem – Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Gustava Mālera kamerorķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri, kā arī ar Somijas, Singapūras, Vācijas, ASV, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem. Uz sadarbību kori ir aicinājuši diriģenti Mariss Jansons, Zubins Meta, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimirs Aškenazi, Deivids Zinmans, Valērijs Gergijevs, Simone Janga, Stīvens Leitons, Andris Nelsons, Vladimirs Fedosejevs un citi. Koris “Latvija” ir dziedājis pasaules slavenākajās koncertzālēs - Amsterdamas “Concertgebow”, Hamburgas “Laeiszhalle”, Lucernas Kultūras un kongresu centrā, Montrē Igora Stravinska koncertzālē, Minhenes “Gasteig” zālē, Maskavas Pētera Čaikovska koncertzālē, Sanktpēterburgas filharmonijā, Linkolna centrā Ņujorkā u.c.
Kā vienu no saviem augstākajiem sasniegumiem koris “Latvija” min sadarbību ar Amsterdamas Karalisko “Concertgebouw” orķestri un diriģentu Marisu Jansonu orķestra 125. jubilejas gada pasaules turnejas ietvaros.
Kora “Latvija” diskogrāfijā ir gan latviešu mūzikas klasiķu (Jurjāns, Dārziņš, Garūta u.c.) albumi, gan mūsdienu komponistu darbu ieraksti (Vasks, Ešenvalds, Dubra u.c.). Albumi tapuši sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri un Gintaru Rinkēviču, Ziemeļvalstu orķestri un Anu Tali, Karalisko “Concertgebouw” orķestri un Marisu Jansonu, Helsinku filharmonisko orķestri un Vladimiru Aškenazi, Hamburgas filharmonisko orķestri un Simoni Jangu u.c., ierakstu kompānijās “Wergo”, “Ondine”, “Harmonia Mundi”, “Hyperion”, “Naxos” u.c.
Koris “Latvija” uzsāka darbu 1942. gadā diriģenta Jāņa Ozoliņa vadībā. Pēc tam kora “Latvija” diriģenti ir bijuši Jānis Dūmiņš un Daumants Gailis, bet kopš 1969. gada gandrīz ceturtdaļgadsimtu kora skanējumu un meistarību slīpēja Imants Cepītis un Ausma Derkēvica.
LMIC 2020