Aivars Kalējs

Rakstu mūziku, kas ir labāka par mani. Pierakstu to tikai tad, kad no skaņām netieku vaļā. Tas man ir kaut kas īpašs, tāpēc pret šo darbu jūtu bijību.

Komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs dzimis 1951. gada 22. aprīlī Rīgā mākslinieka ģimenē. Mācījies EDMV kora un speciālajā mūzikas teorijas klasē (1958–1969), apguvis kompozīciju pie Ģederta Ramaņa, no septiņu gadu vecuma līdz balss lūzumam dziedājis skolas zēnu korī. Astoņpadsmit gadu vecumā sācis spēlēt ērģeles. 1969. gadā iestājies Latvijas Valsts konservatorijā. Absolvējis Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1974) un Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi (1977). Studējot LVK, bijis viens no pēdējiem, kurš mācījies speciālo harmoniju un polifoniju pie Lūcijas Garūtas.

Piedalījies ērģelnieku Ēvalda Koimana un Leo Krēmera meistarklasēs. Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā. Piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Igaunijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā un ASV. 1998. gadā ar orķestri Kremerata Baltica koncertējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā. Muzicējis ar Kristīnu Stobeusu (Zviedrija), Līnu Mkrtčjanu (Krievija), Martinu Dēringu (Vācija), Inesi Galanti, Ingu Pētersonu, Ditu Krenbergu, Arvīdu Klišānu, Uldi Urbānu. Bijis Leonīda Vīgnera kamerkora un kora "Mūza" koncertmeistars, sadarbojies ar sieviešu kori "Dzintars", kamerkori Sacrum un Latvijas Radio kori. Ilgus gadus vadījis vokālo ansambli "Dardedze" (1971–1991). Strādājis Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padomē (1980–1985), pievēršoties Latvijas baznīcu ērģeļu izpētei un panākot 250 ērģeļu iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Mūzikas leksikonos un periodikā lasāmi Aivara Kalēja raksti par ērģeļu vēsturi. Spēlējis dievkalpojumus Rīgas Krusta draudzē. Ir viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma zēnu kora ērģelnieks. Darbi godalgoti konkursā Sinfonia Baltica (2004), kamerorķestra Kremerata Baltica jaundarbu konkursā (2003), ērģeļdarbu konkursā "Sibīrijas bērni" (2002), un dziesmu konkursā "Es dziedu par Latvijas mežiem" (2004). Saņēmis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu (2004).

Mārīte Dombrovska © LMIC