Aldonis Kalniņš

(26.02.1928 )

Kas man ir tautasdziesma?… Tie bija dziļi padomju gadi, es dzīvoju savā pusē, ne sevišķi domāju par to, bet ar folkloras ekspedīcijām viss sākās. Man iepatikās tie cilvēki, pati tā dziesma. Dažreiz nolieku sev to priekšā, man liekas, tā meldija smej man acīs un saka – nu, ko tu ar mani iesāksi? Bet es biju šai darbā gandarīts. Es apzinos, ka esmu no savas tautas, un gribu paust attieksmi pret šo tautu, šo zemi, un ja varu likt tautasdziesmai iemirdzēties, tas ir gods un gandarījums.

Aldonis Kalniņš dzimis 1928. gada 26. februārī Ventspils apriņķa Užavas "Brakos". Kompozīciju mācījies sākotnēji pie Pētera Barisona, 1954. gadā absolvējis Valentīna Utkina kompozīcijas klasi Latvijas Valsts konservatorijā. Strādājis par pedagogu Jelgavas mūzikas vidusskolā (1954–1957) un LVK, kur pārņēmis profesores Lūcijas Garūtas harmonijas kursu neklātienes kordiriģentiem (līdz 1965). Ilgus gadus (1959–1990) bijis izdevniecības "Liesma" mūzikas redaktors.

Par savu nozīmīgo darbu īpaši latviešu kora mūzikas laukā saņēmis vairākus apbalvojumus, viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums (1972), un jau neatkarīgās valsts laikā – Triju Zvaigžņu ordenis (2002).

Aldoņa Kalniņa daiļrade ir cieši saistīta ar tautasdziesmu, tās vākšanu un radošu pārtveri. Lirisms, reizē sirsnīgs un rāms vērojums, ko bagātina žanra elementi, ar smalku kora pazinēja roku izstrādāts – tās ir īpašības, kas saistās ar komponistu pirmām kārtām. Latviešu tautasdziesmu apdares ieņem nozīmīgu vietu viņa daiļradē, no tām veidotas gan gleznas, pastorālas noskaņu kompozīcijas, gan raksturā jestrākas sadzīves ainiņas, bet tās visas vieno saikne ar melngailisko tradīciju un reizē jauno folkloras vilni latviešu mūzikā 20. gadsimta 60. gados.

Aldoņa Kalniņa kora dziesmas kopš 1960. gada skanējušas vairākos latviešu Dziesmu svētkos, īpaši daudz atskaņota dziesma "Latgalē" (sieviešu korim) ar dzejnieces Skaidrītes Kaldupes tekstu. Komponistam nav sveša arī dramatiska izteiksme, tā vairāk atklājas viņa oratoriālajos sacerējumos. Savukārt simfoniskajos darbos latviešu mūzikas pētnieki jau atzīmējuši saikni ar Alfrēda Kalniņa un Pētera Barisona simfoniskajām partitūrām (L. Kārkliņš). Līdzās pieminētajam kora mūzikas laukam, kurā komponists joprojām strādā, Aldonis Kalniņš radījis daudz bērnu dziesmu.