Andrejs Jansons

Latviešu mūziku – latviešiem un pasaulei!

Komponists, diriģents, mūzikas pedagogs, muzikāli sabiedriskais darbinieks Andrejs Jansons dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrējis uz ASV. Pirmo muzikālo izglītību Andrejs Jansons ieguvis Virdžīnijas štata Norfolkas pilsētas vidusskolā, apgūstot obojas spēli. Šim mūzikas instrumentam viņš palicis uzticīgs daudzus turpmākos gadus. Izglītību obojas spēlē turpinājis Džuljarda mūzikas skolā (1960, bakalaurs), diriģēšanu apguvis Menhetenas mūzikas skolā (1973, maģistrs), bet Ratgersas (Rutgers) Universitātē Ņūdžersijā radošajās mākslās (Creative Arts – composition) – kompozīciju, kur 1986. gadā aizstāvējis doktora grādu. Kā Itālijas valdības stipendiāts obojas spēlē papildinājies Venēcijā, Itālijas Valsts konservatorijā.

No 1960. gada spēlējis oboju un angļu ragu Pitsburgas, Baltimoras, American Symphony orķestros, Metropolitena operā, Ņujorkas Pilsētas operā, American Ballet Theater un Džefrija baleta orķestrī, Fēniksa (Phoenix) pūšaminstrumentu kvintetā, koncertējis arī kā solists. Bijis mācībspēks Ratgersas Universitātē, Kalifornijas Valsts universitātē un Fordhemas (Fordham) universitātē. Bijis viesdiriģents Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā, Liepājas un Rīgas Latviešu biedrības Leonīda Vīgnera Vecmeistaru simfoniskajā orķestrī. Arī Lietuvas filharmonijas, Nirnbergas, Philharmonia Hungarica, Milvoku, Maskavas filharmonijas, Tallinas kamerorķestrī, Jaunanglijas kamerorķestrī un citos ASV, Kanādas un Eiropas orķestros, koros un ansambļos. Kopš 1987. gada angažēts kā Bronx Arts orķestra galvenais viesdiriģents. Vadījis Ņujorkas Igauņu sieviešu un amerikāņu Bergen Chorale kori, kuri galvenokārt iestudē vokāli instrumentālos lieldarbus. Kopš 1975. gada ir Ņujorkas Latviešu kora muzikālais vadītājs un galvenais diriģents.

Sākot ar 1989. gadu ar šo kori Andrejs Jansons vairākkārt viesojies un koncertējis Latvijā, kopā ar Latvijas profesionālajiem un amatieru koriem, kā arī orķestriem piedalījies dažādos kopprojektos. Kaismīgs latviešu klasiskās mūzikas vērtību un mūsdienas trimdas komponistu vokāli instrumentālo lieldarbu popularizētājs, arī jaunu sacerējumu pasūtītājs un interprets. Ar Latvijas Radio kori un Ņujorkas Latviešu kori iestudējis un vadījis latviešu opermūzikas koncertus Ņujorkā un Toronto (1991). Kopš 1980. gada kopā ar Ņujorkas Latviešu kori pasūtinājis un ikgadējos Adventa koncertos Ņujorkā atskaņojis ap 20 latviešu autoru Ziemassvētku kantātes, daļa no tām ierakstītas CD. No 1987. gada arī Fordhemas universitātes kora diriģents.

Plašs un daudzveidīgs ir Andreja Jansona kompozīciju klāsts: mūzikli un mūzika lugām, vokālā un instrumentālā kamermūzika, kora dziesmas un tautasdziesmu apdares, skaņdarbi koklēm, aranžējumi un instrumentācijas, mūzika lugām. Sarakstījis kokles spēles mācību grāmatu "Koklēšana" (1965, 1971, 1977), sastādījis un rediģējis krājumu ar repertuāru kokļu ansambļiem "Koklēšana II" (1978), rakstījis apceres un lasījis lekcijas par koklēšanu, latviešu mūziku un folkloru etnomuzkoloģijas periodikā, College Music Society un International Folk Music Council konferencēs; doktora disertācija par latviešu tautas mūzikas klasifikācijas problēmām (1986). Kopš 1968. gada mācījis koklēšanu, vadījis korus un orķestrus latviešu bērnu vasaras nometnēs Ņujorkā, Toronto, Garezerā.

Diriģējis Alfrēda Kalniņa operu "Baņuta" un "Salenieki" koncertatskaņojumus ASV un Vācijā, Bruno Skultes operas "Vilkaču mantiniece" koncertuzvedumu Rīgā un Liepājā, iestudējis Džana Karlo Menoti operas "Amāls un nakts viesi", "Mēdijs", Ričarda Rodžera mūziklu "Mūzikas skaņas", paša komponēto mūziklu "Princese Gundega", Hektora Berlioza Messe Solennelle. Vadījis Ņujorkas koklētāju un dziedātāju ansambli, popularizējis latviešu tautas mūziku ASV, Kanādā un Eiropā. Dedzīgi darbojies latviešu jaunatnes muzikālās izglītības laukā, piedaloties mūzikas nometnēs, kursos un vasaras nometnēs. Organizējis vairāk nekā desmit koncertceļojumus ASV un Kanādā Latvijas koriem un solistiem.

Ieraksti Latvijas Radio (tostarp 15 ārpus Latvijas komponētās latviešu autoru kantātes, 1992–1994), Latvijas Televīzijā, CD un 4 skaņuplatēs (1965–1974). Virsdiriģents vairākos jaunatnes Dziesmu svētkos Amerikā, Pasaules Brīvo latviešu I dziesmu dienās Gotlandē (1979), ASV Rietumkrasta VIII (1979) un XII (1992), Kanādas IX (1991), ASV X (1997) Dziesmu svētkos, kā arī XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā (1990). Apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni (1996). Krišjāņa Barona prēmijas laureāts (1967, 1976), Kārļa Gopera fonda balvas īpašnieks (1972, 1974).

Arvīds Bomiks © LMIC