Andrejs Selickis
(13.02.1960 )
"Kas nav pazinis patiesas lūgšanas saldmi, Tas nav dzirdējis eņģeļus dziedam. Viņu mūziku nevar saklausīt tieši, Bet kā nepieejamās Dievišķās Gaismas netveramā melodija Tā atskan – bez skaņas – vienīgi šķīstajā sirdī."
[No grāmatas Žizneopisanije ieromonaha Vasilija (Rosljakova), 2001, par laikabiedru (1960–1993) – hieromūku un mocekli, bet arī īsteno K o m p o n i s t u, jo viņš savu mūžu radīja un piepildīja līdz galam – līdz mūžīgai Dzīvei, kopā ar Dievu un Eņģeļiem.]
Andrejs Selickis dzimis 1960. gada 13. februārī Daugavpilī. Sešu gadu vecumā sācis mācīties vijoļspēli Ogres mūzikas skolā pie Lilitas Ronkas. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā turpinājis mācības Jāzepa Mediņa BMS (t. sk. solfedžo – pie Valdas Kazākas). 1975–1979 studējis JMMV, kur beidzis mūzikas teorijas nodaļu (teorija – pie Maijas Kurmes, kompozīcija – pie Tamāras Kalnas). 70. gadu beigās notika liktenīgās tikšanās ar Arvo Pertu līdz pat viņa aizbraukšanai no PSRS 1980. gadā. 1979. gadā iepazinies ar Artūru Grīnupu un saticies ar komponistu līdz pat viņa nāvei 1989. gadā. 1979–1986 studējis LVK kompozīcijas nodaļā Pētera Plakida klasē un absolvējis to. Kopš augstskolas beigšanas Andrejs Selickis ir brīvmākslinieks. Kalpo Latvijas Pareizticīgo baznīcā (reģents, psalmotājs dažādās draudzēs). 2004–2006 bijis Latvijas Kristīgās akadēmijas liturgs. Teoloģijas maģistrs (Mag. Theol). Saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2015. RAKSTI Vēl viens viedoklis par Kamermūzikas jaunumiem [par komponisti Maiju Einfeldi] // Literatūra un Māksla, 1989, 30. sept., 7 • Artūra Grīnupa piemiņai // Mūzikas Saule, 2001, 7/8. nr., 18-19
Andrejs Selickis, Mārīte Dombrovska © LMIC
publicitātes foto: Kaspars Balamovskis