Arturs Maskats

Katra izrāde, katrs jauns mākslas darbs, radoša izpausme ir lēciens nezināmajā. Ja tas tā nav, sākas rutīna un sevis tiražēšana. Nedomāju, ka kaut kas krīt no gaisa, un komponists to tikai satver. Ja strādāju pie konkrēta darba, esmu iekšēji tam nobriedis. Tad arī paveras ceļš uz atskārsmi, kā rīkoties.

 

Arturs Maskats dzimis 1957. gada 20. decembrī Valmierā. Mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kur viņa pedagogu vidū ir Jānis Līcītis (harmonija) un Marija Mediņa (formas mācība, instrumentācija) – ievērojamās latviešu komponistu dzimtas pārstāve – , Artura Maskata turpmāko gaitu garīgā rosinātāja. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasi pie Valentīna Utkina (1982), studiju gados ieguvis laureāta balvu Vissavienības jauno komponistu festivālā (1981) Erevānā, Armēnijā. 2006. gadā JVLMA ieguvis maģistra grādu kompozīcijā.

Komponista radošās dzīves degpunkts ir teātris. Kā Jāņa Raiņa Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs (1982–1997) viņš sacerējis oriģinālmūziku tuvu pie simts uzvedumiem, to skaitā tādam Atmodas laikmeta izcilam iestudējumam kā Aleksandra Čaka "Mūžības skartie" (1987), kuru dzejnieks Jānis Peters nosaucis par tā laika šķīstīšanos. Maskats komponējis arī citu teātru dramatiskajiem iestudējumiem.

Bijis Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs (1993–1996) un Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs (1996–2013). Pasniedz kompozīciju un instrumentāciju JVLMA. Ir viens no Cēsu mākslas festivāla veidotājiem. Kopš 2013. gada novembra ir VSIA "Latvijas Koncerti" programmu direktors.

Arturs Maskats ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs (1996, 2001, 2002, 2011). Viņa skaņdarbs "Tango" atskaņots 3. starptautiskā simfonisko kompozīciju konkursa Masterprize 2003 finālā Londonā. Komponists saņēmis Latvijas teātru gada balvu par labāko mūziku dramatiskajos teātros 2003./2004. gada sezonā (par mūziku Dailes teātra izrādēm "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts" un Horhes Luisa Borhesa "Tango", režisors Mihails Gruzdovs), balvu "Lielais Kristaps" par mūziku filmai "Tumšie brieži" (2007). Ieguvis pirmo vietu Latviešu oriģināloperu konkursā (par ideju operai "Valentīna", 2008).

Artura Maskata skaņdarbus raksturo intensīva muzikālā domāšana, domas ekspresivitāte, kas prasījusi arī attiecīgu izteiksmes līdzekļu izvēli. Šīs mūzikas radošie impulsi nereti smelti īpaša jūtīguma (Ojārs Vācietis) vai dzejiskās nobleses līmeņa vārdā, no jaunības aizraujoties ar franču dzeju un latīnisko kultūru (Pols Verlēns, Mikelandželo, Pjērs Paolo Pazolīni), jebšu tie nāk no dejas pasaules. Viņa skaņdarbā Salve Regina spriega muzikālā teksta iezīme ir čella ekspresīvais skaņas liegums. Tajā pat laikā mūzika ir pārdomāti organizēta, viņa Concerto grosso var ievērot kompozīcijas formas zelta griezuma izjūtu, kas risinās koncerta sakāpinātajā emocionālajā telpā. Viens no komponista populārākajiem skaņdarbiem – "Tango" simfoniskajam orķestrim – it kā vibrē uz karstas kārts, un jo īpaši dramaturģijas plāksnē Maskata mūzika ļauj runāt par laikmetīgu romantisko lasījumu.

Lolita Fūrmane © LMIC, 2004