Arvīds Žilinskis

"No mazas dziesmas var izaugt liela doma, izaugt mūzikas lielās formas darbi. Dziesmu var salīdzināt ar krāšņu ziedu, kura smarža pilda un iepriecina cilvēku sirdis darba, atpūtas, prieka un skumju brīžos. Tā piepilda arī visu manu mūžu."

Arvīds Žilinskis

Komponists Arvīds Žilinskis dzimis 1905. gada 31. martā Saukas pagastā, Zemgalē, lauksaimnieka ģimenē. Aizsaulē devies 1993. gada 31. oktobrī. Muzikālo izglītību ieguvis Harkovas konservatorijā (1917–1919), un Latvijas Valsts konservatorijā (mūsdienās – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur studējis klavierspēli pie B. Roges (1920–1927), kompozīciju un teoriju pie Jāzepa Vītola (1928–1933). Bijis Rīgas Tautas konservatorijas pedagogs (1927–1937). Kopš 1937. gada pasniedzis klavierspēli LVK, kopš 1952. gada vadījis obligāto klavieru katedru, kopš 1967. gada – profesors. Audzēkņu vidū galvenokārt bijuši muzikologi un komponisti.

Būdams pianists, Arvīds Žilinskis bieži uzstājies kā solists un koncertmeistars. Skatuves gaitas sācis jau 30. gados, spēlējot Rietumeiropas klasiķu, latviešu un krievu komponistu darbus, bet kopš 50. gadiem atskaņojis galvenokārt savu mūziku. Pievērsies mūzikas propagandai, labprāt apmeklējot skolas un tiekoties ar bērniem gan Latvijā, gan arī citās bijušās Padomju Savienības valstīs. Presē publicētas A. Žilinska recenzijas un raksti par mūziku.

Savā mūzikā A. Žilinskis nav vairījies no lirisma pārmērības, demokrātiskas ievirzes skaņdarbiem, tādējādi tuvinot mūzikai visplašāko aprindu cilvēkus. Centrālās tēmas viņa mūzikā ir daba, mīlestība un padomju iekārtas cildinājums. A. Žilinskis ir viens no tiem komponistiem, kura mūzikas stils laika ritējumā palicis nemainīgs, vien pilnveidojusies tehniskā meistarība. Viņa mūzika izceļas ar viegli uztveramām melodijām, balstīšanos uz tradicionālo funkcionalitāti, kvadrātiskumu, emocionālo skaidrību, vienkāršību un nepretenciozitāti. Iecienīti bijuši trijdaļu metri un bemolu tonalitātes.

Teju vai visu A. Žilinska daiļradi caurstrāvo dziesma. Viņa muzikālajā mantojumā ir vairāk nekā 200 solodziesmu, vairāk nekā 80 kordziesmu un vairāk nekā 300 bērnu un jauniešu dziesmu. Kā atzinis komponists, rakstot solodziesmas, viņš centies rast izvēlētajam dzejas tēlam tādu melodiju, kuru klausītāju lielākā daļa pieņemtu kā senu, mīļu paziņu. Melodijām galvenokārt raksturīga plaša attīstības līkne ar spožu kulmināciju, tās balstās uz dabiskām runas intonācijām un diatoniku. Šai ziņā A. Žilinski mēdz dēvēt par Emīla Dārziņa, Mihaila Gļinkas un Pētera Čaikovska vokālās mākslas tradīciju turpinātāju. Klavierpavadījumiem lielākoties ir atbalstoša funkcija, tie papildina un izteic raksturīgākās teksta detaļas gan noskaņā, gan arī ilustrācijās. 30. gadu vokālajai lirikai raksturīga sapņu pasaule, paustas ilgas pēc laimes un liega rezignācija, savukārt pēc 1945. gada rodas vēlme atainot padomju dzīvi – ieskanas aktīvas, dzīvi apliecinošas intonācijas, žanriskā konkrētība. 60. gadu dziesmās rodamas jaunas stila iezīmes – vokālā līnija kļūst deklamatoriskāka, harmonija – izsmalcinātāka, klavieru partija iegūst lielāku patstāvību. Sevišķi rūpīga bijusi dziesmu tekstu izvēle, A. Žilinskis komponējis dziesmas ar daudziem pirmskara Latvijas un padomju dzejnieku tekstiem, atsevišķas dziesmas – arī krievu valodā ar Puškina un padomju autoru dzeju.

Dziesmas iedaba rodama arī instrumentālajos darbos, kur dominē dziesminieka domāšana un iztēles paņēmieni, programmatisms. Arī te (tāpat kā vokālajā mūzikā) primārais mūzikas izteiksmes līdzeklis ir melodija, pārējie ir tai pakārtoti, dziesmas ietekmi pasvītro arī izteiksmes vienkāršība, noapaļotas kvadrātveida struktūras.

Nākamais solis komponista daiļradē ir skatuves mūzika – nozīmīgu vietu te ieņem operas, baleti, muzikālās komēdijas, operetes. Zilo ezeru zeme ir pirmā latviešu padomju muzikālā komēdija. Būtiska nozīme viņa darbu klāstā ir mūzikai bērniem. Tās ir gan dziesmas bērniem un jaunatnei, gan pedagoģiskais repertuārs jaunajiem instrumentālistiem (tostarp Klavierspēles skola), gan arī opera un baleti bērniem.

Plašākai sabiedrībai A. Žilinskis kļuvis pazīstams jau 30.gados, kad ievērību guvušas viņa pirmās solodziesmas. Ar īpašu izjūtu un neviltotu sirsnību laika gaitā tās atskaņojuši daudzi ievērojami Latvijas Nacionālās operas solisti, to vidū Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Žermēna Heine-Vāgnere, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, Edgars Plūksna, Artūrs Frīnbergs, u.c. Bērniem adresētās dziesmas ar azartisku izteiksmību daudzu gadu garumā dziedājusi aktrise Vera Singajevska. Tautā iemīļotas ir arī skatuves mūzikas melodijas. Popularitāti guvusi dziesma Mana dzimtene jaukā no muzikālās komēdijas Zilo ezeru zeme. Desmit gadu laikā komēdija piedzīvojusi 350 izrādes, tā iestudēta arī Ukrainā un Igaunijā. Operetei Dzintarkrasta puiši bijušas 250 izrādes. Opera Zelta zirgs izrādīta uz Latvijas Nacionālās operas skatuves 20 gadu garumā.

Par muzikālo komēdiju Sarkanā marmora noslēpums A. Žilinskis saņēmis Kultūras ministrijas godalgu, par skatuves darbu Dzintarkrasta puiši – toreizējās Vissavienības muzikālo teātru un izrāžu skates prēmiju. Par dziesmām un opereti Dzintarkrasta puiši ieguvis Latvijas [PSR] Valsts prēmiju (1967). Komponistam piešķirts Latvijas [PSR] Tautas mākslinieka goda nosaukums (1965) un toreizējās PSRS Tautas mākslinieka nosaukums (1983). A. Žilinska dzīves laikā regulāri notikuši viņa autorkoncerti, audzēkņu vakari, jubilejas sarīkojumi.

GALVENIE DARBI: SKATUVES MŪZIKA Operas 1958 Zelta zirgs ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Jāņa Raiņa lugas ● Pirmizrāde 10.06.1958. Televīzijas uzvedumā, 7.02.1965. Latvijas Nacionālajā operā ● Režisors Kārlis Liepa, diriģents Rihards Glāzups 150’ 1969 Pūt, vējiņi ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Jāņa Raiņa lugas ● Klavierizvilkums 1966–1969 150’ ▪ Leningrad: Muzyka, 1976 [fragmenti] 1980 Maija un Paija ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Annas Brigaderes lugas 120’ Muzikālais teātris 1953 Zilo ezeru zemē, muzikāla komēdija ● Librets – Elīna Zālīte ● Pirmizrāde 1.05.1954. Muzikālās komēdijas teātrī ● Režisors Boriss Roščins, diriģents Teodors Vējš 135’ ▪ Leningrad: Muzyka, 1965 [klavierizvilkums] 1956 Seši mazi bundzenieki, muzikāla komēdija ● Pirmizrāde 14.07.1955. Valmieras Drāmas teātrī ● Režisors Pēteris Lūcis 120’ 1957 Pauks un Šmauks, dziesmuspēle ● Librets V. Eglītis, Vera Singajevska pēc Enidas Blaitonas stāsta motīviem ● Pirmizrāde 14.05.1957. Jaunatnes teātrī 1963/1964 Dzintarkrasta puiši, operete ● Librets – Venta Vīgante ● Pirmizrāde 4.10.1964. Valsts Rīgas Operetes teātrī ● Režisors Alfrēds Jaunušans, diriģents Gunārs Ordelovskis 120’ 1955 / 1969 Sarkanā marmora noslēpums, muzikāla komēdija ● Librets – Alfrēds Krūklis ● Instrumentācijas līdzautors – G. Kļaviņš 90’ 1977 Tikai rozes, muzikāla komēdija ● Librets – Alfrēds Krūklis 120’ Baleti 1940 / 1641 Mārīte ● Librets – Valdis Grēviņš [neuzvests] 1976 Sprīdītis ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Annas Brigaderes lugas ● Viencēliena baleta pirmizrāde medicīnas darbinieku nama bērnu deju pulciņa atskaites koncertā 2.05.1957. ● Trīscēlienu baleta pirmizrāde 5.01.1968. Latvijas Nacionālajā operā, horeogrāfs Aleksandrs Lembergs, diriģents Jānis Hunhens 90’ 1970 Čipolīno ● Librets – A. Līventāle, pēc Džanni Rodarī stāsta 90’ 1974 Lolitas brīnumputns ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Annas Brigaderes lugas 90’ 1987 Kaķīša dzirnaviņas ● Librets – Arvīds Žilinskis, pēc Kārļa Skalbes pasakas ● Veltījums Kārļa Skalbes atcerei 100’ Vēl: mūzika teātra izrādēm, radio lugām, melodeklamācijas KLAVIERMŪZIKA 1931 Variācijas par tēmu dodiēz minorā 1931 Prelūdija Skumja la minorā, veltījums Lūcijai Garūtai 1932 Teika ▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948; Krājumā Padomju komponistu skaņdarbi klavierēm. Sast. I. Zāne, V. Zosts. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957 1933 Sonāte re minorā 1934 Prelūdija Pavasaris nāk Mi mažorā ▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948 1936 Dramatiska novele ▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948 1939 Dzimtenes ainavas, cikls ▪ Rīga: Neldners, 1939; Skaņdarbi Pļāvēji norā; Rīts; Rudens laukos; Labrenča tirgū // Krājumā Arvīds Žilinskis. Skaņdarbi klavierēm. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1948 15’ 1943 Trillera etīde, veltījums Jāzepam Lindbergam 1943/1944 Balāde fadiēz minorā 1947 Skerco dodiēz minorā, veltījums Ž. Valtam 1948 Sonatīnes Re mažorā; Nr. 1 Sol mažorā; Nr. 2 Sol mažorā 1951 Komponista piemiņai (2. redakcija – Pieminot, 1959), Alfrēda Kalniņa piemiņai 1952 Sonāte Nr. 2. Mi mažorā 1954 Ainava, veltījums Ž. Valtam ▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959 1954 Daina Re mažorā 1954 Etīde glezna 1955 Ekspromts mi minorā ▪ Krājumā Padomju komponistu skaņdarbi klavierēm. Sast. I. Zāne, V. Zosts. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957 1956 Sonatīnes Sol mažorā; Fa mažorā; sol minorā 1956 Dainas Sibemol mažorā; Mibemol mažorā 1956 Elēģija Rudenī 1959 Poēma 1962 Sonatīnes Re mažorā; La mažorā; Fa mažorā 1952 Bērnu ainavas, cikls 10’ 1955/1956 Sonatīne mi minorā 1965 Etīde oktāvās fadiēz minorā Vēl: miniatūras, skaņdarbi bērniem, instruktīvi sacerējumi (arī versijās akordeonam, bajānam, ģitārai), mūzika pašdarbības uzvedumiem, citu autoru pārlikumi Publicēti autorkrājumi Klavierspēles skola. – Rīga: autora izdevums, 1935, 1938; Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1947 Viegli klaviergabali, iekārtoti pakāpeniskā grūtumā. V krājumi. – Rīga: ap 1935–1947 Skaņdarbi klavierēm. Sast. V. Zosts, I. Zāne. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948 Svētku prieks. Sast. V. Lubgina. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951 Klavieru skaņdarbi bērniem, četrpadsmit muzikālas ainavas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1952 Klavieru spēles skola. Sast. V. Zosts, I. Zāne, I. Kalniņš. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1953 Jautrie brīži. Sast. V. Lubgina. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960 Līksmo līdz! Sast. R. Broka. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962 Skaņdarbi klavierēm. Sast. I. Zāne. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1962 Klavieru skaņdarbi iesācējiem. Sast. E. Eglīte, O. Kleine. – Rīga: Liesma, 1965 Bērnu dienu ainiņas. – Rīga: Musica Baltica, 2005 INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA 1950 Intermeco vijolei un klavierēm ▪ Rīga: Musica Baltica, 2010 1965 Sonatīne mežragam un klavierēm ▪ Leningrad: Sovetskij Kompozitor, 1988 13’ 1981 Svīta flautai un klavierēm 25’ 1982 Elēģija čellam un klavierēm, akadēmiķa Paula Stradiņa piemiņai 7’ 1983 Melodija četriem mežragiem un klavierēm 5’ 1983 Darba ritmi, fantāzija divām klavierēm 10’ 1984 Svīta obojai un klavierēm 15’ 1985 Svīta fagotam un klavierēm 15’ b.g. Ainava čellam un klavierēm ▪ Rīga: Musica Baltica, 2010 Vēl: skaņdarbi vijolei, čellam, obojai, angļu radziņam, klarnetei, fagotam, trompetei, mežragam, trombonam ar klavieru pavadījumu; vijolei, čellam un klavierēm; flautai ar klavierēm un solobalsij; ērģelēm; akordeonam; bajānam; 7 stīgu ģitārai VOKĀLĀ KAMERMŪZIKA Vairāk nekā 200 dziesmu balsij un klavierēm dažādiem balss tipiem Vokālie cikli 1960/1961 Vakara stāsti ciematā, cikls balsij un klavierēm ● Teksts – Jānis Grots ▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964 10’ 1962/1963 Zelta loks, cikls balsij un klavierēm ● Teksts – Ziedonis Purvs ▪ Rīga: Liesma, 1965 15’ 1968 Vējš dzied ezera vītolos, cikls balsij un klavierēm, veltījums Artūram Frīnbergam ● Teksts – Arvīds Grigulis 1969 Ja tu esi, četru miniatūru cikls ● Teksts – Alfrēds Krūklis Publicētas dziesmas balsij ar klavieru pavadījumu ▪ 30. gadu autorizdevumos: 1931 Mājās ● Teksts – Paulīna Bārda 1931 Raud novakars ● Teksts – Fricis Bārda 1932 Jasmīni tvan (arī ar orķestra pavadījumu vai klavieru un čella pavadījumu, arī ar ērģelēm un čellu), veltījums Ernai Traviņai ● Teksts – A. Borincs ▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960 1933 Ziediņš ● Teksts – Fricis Bārda ▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960 1933 Meitenīts ar launagu ● Teksts – Fricis Bārda ap 1934 Uz tilta (arī ar orķestra pavadījumu) ● Teksts – Jānis Ziemeļnieks ▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960 1934 Saule un sirds ● Teksts – Vilis Plūdonis ap 1935 Vasarā ● Teksts – Elīna Zālīte ap 1936 Agrā pavasarī, veltījums dzejniecei ● Teksts – Elīna Zālīte ▪ Arī krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960 1937 Memento mori (Atceries nāvi) ● Teksts – Vilis Plūdonis 1937 Māksliniekam ● Teksts – Vilis Plūdonis 1938 Zilie sapņi kalni ● Teksts – Kārlis Ieviņš 1938 Ziemā ● Teksts – Līgotņu Jēkabs ▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960: 1941 Cimdu pāris ● Teksts – Jānis Grots Vēl: autorizdevums, 1943; Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955 ap 1944/1956 Ievainots gulbis ● Teksts – Fricis Bārda 1947 Vienīgā zvaigzne ● Teksts – Jānis Rainis 1948 Audējas dziesma ● Teksts – Alfrēds Krūklis 1952 Maija valsis ● Teksts – Andrejs Balodis 1953 Gaisma ● Teksts – Jānis Plaudis 1953 Rokas, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – Jānis Grots 1956 Maza dziesma, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – Jānis Grots 1956 Mūžīgais strauts ● Teksts – Andris Vējāns 1959 Cīrulis ● Teksts – Pēteris Sils 1958 Vasara ● Teksts – Elīna Zālīte ▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Dziesmas balsij ar klavieru pavadījumu. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948: 1945 Līgavai ● Teksts – Leons Paegle 1945 Zvejnieku dziesma ● Teksts – Jūlijs Vanags 1946 Plostnieka meitene ● Teksts – Valdis Grēviņš 1947 Dziesma ● Teksts – Valdis Lukss ▪ Krājumā Arvīds Žilinskis. Zeltains maigums. – Rīga: Liesma, 1965: 1953 Baltijas jūra ● Teksts – K. Semenovskis [krievu val.] ●Tulkojums Laimons Pēlmanis 1953 Zem zvaigznēm, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – O. Roja 1956 Zeltains maigums ● Teksts – Mirdza Ķempe 1957 Ziemas valsis ● Teksts – Andris Vējāns 1958 Pureņu laikā, veltījums Mildai Žilinskai ● Teksts – Alfrēds Krūklis 1962 Šūpļa dziesma ● Teksts – Skaidrīte Kaldupe 1962 Zied ābeles ● Teksts – Ojārs Vācietis 1963 Vakara dziesma ● Teksts – Skaidrīte Kaldupe ▪ Krājumā Latviešu padomju komponistu dziesmas. Sast. O. Petrovskis. – Rīga: 1964: 1950 Miera valsts ● Teksts – Jānis Sudrabkalns 1957 Komponistam, Mocarta piemiņai ● Teksts – Mirdza Ķempe 1961 Vaicājums ● Teksts – Skaidrīte Kaldupe 1961 Aktiera mūžā ● Teksts – Alfrēds Krūklis 1961 Rudens pie ezera ● Teksts – A. Brodele ▪ Krājumā Četras dziesmas balsij ar klavierēm. – Rīga: Liesma, 1968: 1965 Kamenes dziesma ● Teksts – Ziedonis Purvs 1966 Zvejniekpuiša dziesma ● Teksts – Andrejs Balodis 1966 Putni pārnāk ● Teksts – Imants Auziņš Citos izdevumos: 1947 Meklētāji ● Teksts – Leons Paegle ▪ Rīga: VAPP, 1946 1953 Roze ● Teksts – Jānis Plaudis ▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956 1956 Ceriņu smarža ● Teksts – Ziedonis Purvs ▪ Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1957 1959 Apklusušos mūžu dārzos (arī versijā jauktajam korim ar pavadījumu) ● Teksts – A. Kirškalne ▪ Krājumā Sadzīves dziesmas. Sast. O. Grāvītis. – Rīga: EMTMC, 1962 Autordziesmu krājumi Dziesmas. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960 Dziesmas balsij ar klavieru pavadījumu. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1948 Četras dziesmas balsij ar klavierēm. – Rīga: Liesma, 1968 Bērza līksme. Dziesmu krājums balsij un klavierēm. – Rīga: Liesma, 1974 Dziesmas balsij un klavierēm. – Rīga: Liesma, 1980 Vēl: dueti ar klavieru pavadījumu Kormūzika Vairāk nekā 80 dziesmu jauktajam, vīru korim, sieviešu korim, dubultkorim a cappella, jauktajam korim ar pavadījumu, vīru korim vai četrbalsīgam ansamblim ar pavadījumu, sieviešu korim vai ansamblim ar pavadījumu Savu solodziesmu, duetu, skatuves darbu fragmentu aranžējumi dažāda sastāva koriem un ansambļiem Citu autoru skaņdarbu aranžējumi koriem Viendaļīgas kantātes jauktajam korim ar klavieru vai orķestra pavadījumu Citi Dziesmas bērniem un jaunatnei Vienbalsīgas, divbalsīgas, trīsbalsīgas, četrbalsīgas ar klavieru pavadījumu Trīsbalsīgas, četrbalsīgas a cappella Publicēti krājumi Dziesmu krājums bērniem ar Dzidras Rinkules-Zemzares vārdiem: Vasariņa klāt!– Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958 Baltā ziema. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960; Rīga : Zvaigzne ABC, 2001 Dzeņa kalve. – Rīga: Liesma, 1966 Kurš darbiņš labāks? – Rīga: Liesma, 1974 Dziesmu krājums bērniem ar latviešu dzejnieku vārdiem: Ar dziesmiņu ciemos eju. – Rīga: Liesma, 1985 Vēl: savu skatuves darbu fragmentu vai solodziesmu aranžējumi bērnu koriem, savu solodziesmu, duetu, skatuves darbu fragmentu aranžējumi dažāda sastāva koriem un ansambļiem Tautasdziesmu un deju apdares: solobalsij, duetam, tercetam ar klavieru pavadījumu divbalsīgam bērnu korim a cappella divbalsīgam, trīsbalsīgam bērnu korim ar klavieru pavadījumu vokāliem ansambļiem ar klavieru pavadījumu jauktajam, vīru, sieviešu korim a cappella jauktajam, sieviešu korim ar klavieru pavadījumu, klavierēm.

Mārīte Dombrovska © LMIC, 2011