Egils Siliņš

Lai arī Egila Siliņa atveidoto lomu klāsts ir plašs – no Eskamiljo līdz Edipam, no Votāna līdz Dēmonam (viņu mēdzot dēvēt par operpasaules Dievu un Dēmonu), un kopskaitā viņš ir dziedājis vairāk nekā 70 operlomu, pēdējo gadu laikā viņu daudzviet pasaulē gaida tieši kā izcilu Vāgnera  varoņu interpretu. Viņa repertuārā ir gan Holandietis (“Klīstošais holandietis”), gan Votāns (“Reinas zelts”, “Valkīra”), Ceļinieks (“Zigfrīds”), Amfortass-Klingzors (“Parsifāls”), Telramunds (“Loengrīns”), Kurvenāls (“Tristāns un Izolde”). Riharda Štrausa operās viņš ir dziedājis Johanānu (“Salome”), Baraku (“Sieviete bez ēnas”), Orestu (“Elektra”). Viņš dziedājis arī Mocarta, Verdi, Pučīni, Dargomižska, Musorgska, Sensānsa, Guno, Berlioza u.c. operās. 

Egils Siliņš ir dziedājis Milānas “La Scala”, Ņujorkas “Metropolitan Opera”, Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā, Parīzes Bastīlijas operā, Vīnes  Valsts operā un Vīnes Tautas operā, Barselonas, Minhenes, Cīrihes, Drēzdenes, Berlīnes, Hamburgas, Sanktpēterburgas, Tokijas, Čikāgas un daudzos citos opernamos.  Viņš uzstājies neskaitāmos festivālos Eiropā, Āzijā un Amerikā – Tenglvudā, Baireitā, Savonlinnā, Glaindbornā, Bregencā, Verbjē, Nomori u.c. Viņš ir piedalījies diriģentu Kristiana Tīlemaņa, Filipa Žordāna, Marisa Jansona, Andra Nelsona, Endrjū Deivisa, Kolina Deivisa, Danieles Gati, Nikolausa Arnonkūra, Vladimira Fedosejava, Nēmes Jervi, Zubina Metas, Rikardo Muti, Seidži Ozavas, kā arī daudzu citu vadītos iestudējumos. 

Egils Siliņš piedalījies arī Mocarta, Bēthovena, Mendelsona, Brāmsa, Dvoržāka, Šostakoviča oratoriālo un simfonisko opusu atskaņojumos. 

Egils Siliņš ir trīskārtējs Latvijas  Lielās mūzikas balvas ieguvējs (1996, 2002, 2014), Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Par Votāna lomu Latvijas Nacionālās operas „Nībelunga gredzena” tetraloģijas iestudējumā mākslinieks 2013. gadā saņēma „Latvijas gāzes” balvu kā gada labākais solists LNO. 

Egila Siliņa debija LNO notika 1988. gadā ar titullomu Arigo Boito operā “Mefistofelis”. ​

2019. gadā Egils Siliņš uzņēmās Latvijas Nacionālās operas vadību. Kā vienu no iemesliem, kāpēc kandidējis uz Latvijas Nacionālās operas valdes vadītāja amatu, dziedātājs intervijā Inesei Lūsiņai („Diena”) norādīja - gribējis Latvijai atdot parādu. „Par to, kas es esmu un kur es esmu. Savulaik taču izglītību saņēmu par brīvu…” 

Nacionālajā ierakstu kompānijā “Skani” 2015. gadā klajā nāca kopā ar ilggadīgo sadarbības partneri pianistu Māri Skuju ieskaņotais albums “Latvijas dziesmas” – ar Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa, Emiļa Melngaiļa, Jāņa Kalniņa, Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Tālivalža Ķeniņa un Bruno Skultes mūziku. Sadarbībā ar Māri Skuju Egils Siliņš ir ieskaņojis arī Čaikovska, Rahmaņinova un Musorgska dziesmu albumu. Viņa sniegumu var redzēt vairākos DVD ierakstos, kuru vidū minami Marka Eldera diriģētā “Valkīra”, Vladimira Fedosejeva diriģētie “Aļeko” un “Dēmons”, „Samsons un Dalila” (Kolins Deiviss), „Kāziņas” (Vladimirs Aškenazi). „Sony Classical” ar viņa piedalīšanos izdevis CD „Vāgners Šveicē” (Cīrihes Tonhalles orķestris, diriģents Deivids Zinmans).

Egils Siliņš studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā profesoru Gurija Antipova un Leonīda Vīgnera klasēs. 

LMIC 2020