Gundaris Pone
(17.10.1932 - 15.03.1994 )
„Komponists ir visstiprākais tad, ja viņš meklē savas saknes. Latviešiem patlaban būtu ieteicams izmazgāt smadzenes no svešiem iespaidiem un vērst dziļu introspektīvu skatu sevī.”
Gundaris Pone
Gundaris Pone dzimis 1932. gada 17. oktobrī Rīgā, bērnību pavadījis Liepājā, īsu brīdi Saldū. Miris 1994. gada 15. martā Ņujorkā. Vecāki: tēvs ārsts, māte pianiste, Latvijas Konservatorijas absolvente. No piecu gadu vecuma apguvis vijoles spēli pie Liepājas operas orķestra koncertmeistara Pāvila Zariņa. Skolas gaitas uzsācis Liepājā un bēgļu gaitās Vācijā, kur beidzis Augsburgas latviešu ģimnāziju. 1950. gadā Pones ģimene ieceļo ASV. Minesotas Universitātē studējis vijoles spēli un kompozīciju (bakalaura grāds kompozīcijā un teorijā iegūts 1954. gadā, maģistra grāds – 1956. gadā, kopš 1962. gada – doktors).
Mūzikas teorijas un kompozīcijas profesors Ņujorkas valsts universitātes liberālo mākslu koledžā Ņūpalcā (State University College at New Palt, N.Y.) (1964–1994). Antona Vēberna starptautiskās mūziķu biedrības loceklis (1964–1989). 1966. gadā izstrādā divas jaunas kompozīcijas teorijas: Akcijas–reakcijas teoriju (Action-Reaction. Paralipomena to a Genesis of Graphics and Form in Music), kā arī univalences un polivalences teoriju (Concepts of univalent and polyvalent structures and his incorporation of statistical methods and probability theory into musical composition). 1966. gadā ar mūsdienu mūzikas programmu debitē kā diriģents Ņujorkas Carnegie Hall. Mūzikas festivāla Music in the Mountains mākslinieciskais vadītājs (1982–1994). Mūsdienu mūzikas ansambļa Pone Ensemble for New Music vadītājs (1982–1994). Vairāku starptautisku kompozīciju konkursu laureāts. To apliecina viņa septiņas pirmās prēmijas dažādos starptautiskos konkursos (Triestas, Vitneja, Hambatas, Dž. Enesku, Fridheima prēmijas).
Baiba Kurpniece