Ilona Breģe

Mani saista radošais tapšanas mirklis – pats mūzikas sacerēšanas process. Tā es atgūstu līdzsvaru un skaidras domas, līdz ārpasaulē pārdzīvotais ir nogūlies mūzikā, un atkal jūtos stipra. Manas mājas ir absolūti tīras, lai, tur ieejot, es sakārtotu sevi un vidi ap sevi. Es gribētu rakstīt tik daudz labas mūzikas, cik Dievs man to ļautu. Tomēr vienmēr iznāk tā, ka es tieku virzīta tur, kur sabiedrībai vajadzīgs mans darbs un prāts. Tā ir it kā dubulta dzīve: viena rit pie klavierēm un rakstāmgalda, bet otra – sabiedrībā.

Pianiste, komponiste, mākslas doktore. Šie jēdzieni Ilonas Breģes dzīvē jau krietnu laiku veido vienotu lietu kārtību, kurai visdrīzāk vairs nav iespējams nepakļauties, jo tie inspirē daudzas viņas domas un emocijas.

Ilona Breģe dzimusi 1959. gada 20. maijā Rīgā (tēvs – kordiriģents Valdis Breģis). Absolvējusi Latvijas Valsts konservatoriju klavierspēlē pie Ellas Strazdiņas (1983) un kompozīcijā pie Paula Dambja (1986). Bijusi Latvijas filharmonijas soliste (1983–1992), ieguvusi laureātes balvu Latvijas jauno pianistu konkursā (1980). Ilonas Breģes jaunrade tver dažādas tēmas – gan garīgi uzrunājošas, gan stilistiski spēlēties gribošas un sirsnīgas; šajā jaunradē tomēr ir savas kāpnes, daži darbi veiksmīgi novērtēti konkursos. Viņas "Muzikālas anekdotes pēc latviešu folkloras motīviem" stīgu kvartetam un poēma "Basām kājām dvēselīte…", kas komponēta vijolei un sitaminstrumentiem, godalgotas Jāzepa Vītola 125. dzimšanas dienai veltītajā kamermūzikas darbu konkursā (1988), savukārt "Dziesmuvaras" Latviešu mūzikas fonda rīkotajā kora dziesmu sacensībā 1997. gadā godalgota latviešu tautasdziesmas "Velc, pelīte, saldu miegu apdare". 2008. gadā komponiste iekļuvusi Latviešu oriģināloperu konkursa finālā (ideja par operu "Gēsta Berlings").

Ilona Breģe ir Latvijas Komponistu savienības biedre kopš 1986. gada, kā arī nodibinājuma ”Skaņu mākslas fonds” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja no 2013. gada.

2009. gadā saņēmusi Rīgas domes Gada balvu kultūrā „Baltais zvirbulis” par Profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” koncertdarbību 2008. gadā. 
2010. gadā saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2009 par Koncertu vijolei un orķestrim. 
2019. gadā I. Breģei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem kultūrā un radošo ieguldījumu Latvijas mūzikā.

Komponiste ir aizstāvējusi mākslas doktores disertāciju "Rīgas Pilsētas teātris 1782–1863" (1993), uz tās pamata ar Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendijas atbalstu izstrādāta un izdota grāmata "Teātris senajā Rīgā" (1997). Ar šo Vācu teātra darbības laiku Rīgā, tā nošu un programmu pētījumiem saistītas arī viņas publikācijas, uzstāšanās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs – Vācijā (Ķelnē 1992, Kemnicā 1995, Greifsvaldē 1995, Oldenburgā 1997), Somijā (Helsinkos 1994), Polijā (Gdaņskā 1997) un citur. Šajā pašā tematiskajā lokā būtiski vairāki pianistes sagatavoti vācbaltu mūzikas atskaņojumi, koncertu cikla "Atskaņas no Rīgas Vācu teātra laikiem" ideja, festivāli Musse-Fest un to ietvaros kopā ar citiem māksliniekiem realizētās Ferenca Lista, Klāras Šūmanes, dziedātājas Vilhelmīnes Šrēderes-Defrīntes vēsturisko (19. gadsimta 40. gados) Rīgas koncertprogrammu restaurējumi.

Ilona Breģe strādājusi par pētnieci Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1992–1998). Bijusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore (1997–2006, galvenie diriģenti Terje Mikelsens, Olari Eltss, Gints Glinka), starptautiskā komponistu konkursa Sinfonia Baltica iniciatore un menedžere, vieslektore Baltijas Starptautiskās akadēmijas Kultūras vadības nodaļā (2006–2007). No 2006. gada līdz 2020. gada jūnijam bijusi Rīgas domes Kultūras departamenta orķestra "Rīga" direktore. 

© LMIC