LMIC radio

Indra Riše

(11.06.1961 )

Mūzika ir dvēseles svētki. Tā uzrunā, aicina, vēsta, saviļņo... Tā māca dvēseļu valodu. Es varētu būt mēma kā zivs un nerunāt, bet mūzikā vienalga izpaustos viss, ko es vēlētos pateikt.

 

Indras Rišes dzimtā puse ir Dobele. Beigusi Latvijas Valsts konservatoriju kā pianiste (1985), Riše sāk pievērsties kompozīcijai un noslēdz savu otro studiju loku Pētera Plakida kompozīcijas klasē (1990). 1993. gadā iegūst Dānijas Kultūras ministrijas stipendiju studijām Kopenhāgenā, kur Karaliskajā Dānijas Mūzikas akadēmijā trīs gadus turpina pilnveidoties kompozīcijā pie Nilsa Rosinga-Skova (Niels Rosing-Schow) un elektroakustiskajā kompozīcijā pie Ivara Frounberga (Ivar Frounberg), kļūdama par pirmo sievieti Dānijā, kura beigusi pilnu kompozīcijas kursu. Viņas izglītībā būtiska loma ir:

  • elektroniskās un kompjūtermūzikas kursiem Kalifornijas Universitātē Berklijā – CNMAT Summer Workshop in New Technologies for Music Performance and Composition, University of California, U.S.A. (1995);
  • dalībai IRCAM Vasaras akadēmijā Parīzē, Summer Academy (1999);
  • dalībai Operas akadēmijā Oslo (2001);
  • jaunāko elektroniskās mūzikas tehnoloģiju apguvei Starptautiskajā Komponistu centrā Visbijā (Gotlande, Zviedrija, 2004).

Riše uzturas Dānijā līdz 2002. gadam, komponējot pasūtījuma darbus un periodiski strādājot kā nošu pārrakstītāja un aranžētāja Kopenhāgenas Karaliskajā operā, Valsts nošu izdevniecībā Samfundet un Dānijas Radio. Rakstījusi arī dāņu komponistu lielformas darbu klavierizvilkumus (Ib Norholm, Erik Norby). Kopš 2002. gada Riše dzīvo Latvijā un ir aktīva kā komponiste, izmantojot savu Latvijā un ārzemēs spodrināto talantu visdažādākajos žanros, sākot ar kordziesmām, kamermūziku un darbiem elektronikai līdz simfoniskajām un vokāli simfoniskajām partitūrām.

Klajā laisti trīs Rišes autordiski (1998, 2000, 2013). Vairāki darbi iekļauti arī citos CD albumos. Rišes kompozīcijas ir atskaņotas starptautiskos festivālos un koncertos Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Austrijā, Lielbritānijā, Itālijā, Krievijā, ASV, Ķīnā u. c., tostarp ISCM (International Society of Contemporary Music) rīkotajos festivālos Zviedrijā ("Uguns rituāls" ērģelēm, "Vējš, Zeme un Smaržas" stīgu orķestrim, 2009) un Horvātijā ("Piecas dziesmas no Alvas zaldātiņa repertuāra" diviem sitaminstrumentālistiem, 2011). Kopš 2004. gada Riše ir sabiedriski aktīva, būdama Latvijas Komponistu Savienības padomē un vadīdama Latvijas ISCM (Laikmetīgās mūzikas asociācija) sekciju. Bijusi LKS valdes priekšsēdētāja (2015–2017).

Ilze Šarkovska-Liepiņa © LMIC

 

"Piecdaļīgā, tikai jauktajam korim un nelielam simfoniskam orķestrim uzrakstītā oratorija raisās neoromantisma stilistikā. Mūzikas valoda – tīkami vienkārša, demokrātiska, bez banalitātēm /../. Forma – groda, viegli uztverama. Instrumentācija – dzidra, uz tīriem tembriem un to labskanīgām kombinācijām balstīta." Guntars Pupa, muzikologs, "Mūzikas Saule", 2004, Nr. 5 (25)

 

"/../ Simfoniskā skaņdarba Zaļā vīzija mūzika uzrunāja pati: dzīvā, tēlainā un kontrastiem bagātā procesā, kurā brīžiem šņāca /../ vēja mašīna, kauca sirēna un no skārda rupora atskanēja klepus, kurš pasakā nāk no pilsētas putekļainā radio. Pat neatceroties I. Ziedoņa paradoksālās fantāzijas par to, kā pilsētas smakas un trokšņi bēg, bet zaļais mežs nāk, mūzikas stāsts izdevies izteiksmīgs. Vislabākajā nozīmē programmatiska mūzika. Starp vēstures un šodienas autoritātēm I. Rišes Zaļā vīzija izrādījās visspilgtākais koncerta iespaids. Tā ir vērtīgs pienesums latviešu mūzikai, jo atrodas ārpus mums (latviešiem. – Red.) tipiskā lirisma vai patētikas." Inese Lūsiņa, muzikoloģe, "Diena", 2003. gada 15. oktobrī

 

"Indras Rišes mūzikā var mesties kā atvarā – kā tādā mežonīgā, nekontrolējamā, bet arī labi organizētā straumē." Ligita Sneibe, ērģelniece, "Neatkarīgā Avīze", 2001. gada 24. augustā

 

"Atraisītā komponēšanas tehnika nav pašmērķīga, caur to spraucas kādas ilgas, skumjas, vīzijas, kaut kas līdz galam nepateikts ("Ainava miglā"). Tas sajūtams pat Mūzikā priekam. Daba – savās brīžiem neizskaidrojamās pretišķībās..." Imants Zemzaris, komponists

 

"Ainavisms, ilustratīvisms, saikne ar dabu. /.../ Vienojošie elementi – asociācija, ilustrācija, nepārprotams programmatisms, ko pauž tēlojošā teksta rindas. Un, protams, nacionāli ainaviskā nosacītība, kas neskopojas ar mājieniem. Izteiksmes līdzekļu valoda – moderni tradicionāla, tāpat kā instrumentārijs..." Ieviņa Liepiņa, muzikoloģe, "Neatkarīgā Rīta Avīze", 2000. gada 2. maijā