Inga Kalna

Inga Kalna ir Eiropā pieprasīta baroka, klasicisma un pēdējos gados arī romantisma repertuāra spilgta interprete. Viņas soprāns ir piesātināts un krāsām bagāts, koloratūrtehnika - apbrīnojama, stila izjūta - precīza un kompetenta. 

Viņas repertuārā ir gandrīz visu ievērojamāko Rietumeiropas komponistu operu liriskā soprāna partijas, kamermūzika un izvērstas formas darbi, toskait Mocarta, Baha, Bēthovena, Brāmsa, Berlioza, Verdi sakrālie opusi, Mālera Ceturtā simfonija. Pasaules opernamos un koncertzālēs viņa ir dziedājusi pilnīgi visu vācu baroka lielmeistara Georga Frīdriha Hendeļa oratoriju atskaņojumos. 

Dziedājusi titullomu Artura Maskata operas “Valentīna” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā (2014), kā arī Ilzes lomu Romualda Kalsona “Pazudušajā dēlā” (1996). 2011. gadā viņas sniegums, pirmatskaņojot Artura Maskata “Venēcijas rindas”, nodrošināja autoram Lielo Mūzikas balvu kategorijā “Gada jaundarbs”.

Inga Kalna ir sadarbojusies ar visiem Latvijas profesionālajiem koriem un orķestriem – Latvijas Radio kori, Valsts kori “Latvija”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, “Kremerata Baltica” un “Sinfonietta Rīga”. 

Inga Kalna ir pieckārtēja Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002, 2014, 2016), kā arī “Goldberg Operatic Prize” (Lielbritānija, 1997) ieguvēja un “Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award” konkursa  uzvarētāja(Lielbritānija, 1999).

Kopš 1995. gada Inga Kalna bija Latvijas Nacionālās operas soliste. Viņas repertuārā bija Pamina Mocarta “Burvju flautā”, Mimī Pučīni “Bohēmā”, Džilda Verdi “Rigoleto”, titullomas Doniceti “Lucia di Lammermoor” un Hendeļa “Alčīnā”. 

1999. gadā I. Kalna pievienojās Hamburgas Valsts operas Starptautiskajai operstudijai. No 2001. līdz 2007. gadam bija Hamburgas Valsts operas soliste, kur viņas radītā Violeta tika novērtēta kā “satriecoša”, un kur viņa piedalījās arī mūsdienu komponistu Hansa Vernera Hences un Reinharda Kaizera operu iestudējumos, kā arī dziedāja Frānsisa Pulenka “Karmelīšu dialogos”. Inga Kalna ir īpaši spilgta “bel canto” repertuārā – viņas Bellīni, Rosīni un Doniceti repertuārs ir ļoti plašs.

Inga Kalna ir dziedājusi arī Milānas “La Scala”, Vīnes Valsts operā, Nīderlandes operā, Flāmu operā, Parīzes Nacionālajā operā, Madrides, Tamperes, Lozannas un Tulūzas opernamos, Maskavas Lielajā teātrī, Drēzdenes Zemperoperā, Berlīnes Valsts operā, Versaļas teātrī, Toronto “Opera Atelier” u.c. 2006. gadā viņa debitēja Zalcburgas Mocarta nedēļas festivālā ar Pirmās dāmas lomu Mocarta “Burvju flautā”, viņa ir dziedājusi arī Drēzdenes mūzikas festivālā, Insbrukas Senās mūzikas festivālā un Eksanprovansas festivālā. 

Pie spožākajiem panākumiem jāmin sadarbība ar diriģentiem Renē Jakobsu un Marku Minkovski Hendeļa un Mocarta operu iestudējumos. Inga Kalna koncertējusi un veikusi ierakstus arī ar diriģentiem Simoni Jangu, Kolinu Deivisu, Ingo Mecmaheru, Marku Sutro. 

Līdzās dziedāšanai uz operskatuves un oratoriālu darbu atskaņošanai Inga Kalna reti, bet labprāt pievēršas kamermuzicēšanai un dziedāšanai ar ērģelēm. Viņas sadarbība ar pianisti Diānu Ketleri 2016. gadā tika novērtēta ar Lielo Mūzikas balvu par izcilu sniegumu kamermūzikā. Nacionālajā ierakstu izdevniecībā “Skani” ir tapis Ingas Kalnas un Diānas Ketleres albums ar Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa un Riharda Štrausa dziesmu ieskaņojumiem.

Inga Kalna ir absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas (1994) un Vokālās mākslas (1997) nodaļu, kā arī Lielbritānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas operas fakultāti (1999). Slīpēt vokālo meistarību viņai līdzējušas Ludmila Brauna (Rīga, Vankūvera), Irina Gavrilovici (Vīne) un Džoja Mammena (Londona).​ Būtisku ieguldījumu Ingas Kalnas mākslinieciskajā tapšanā ir devušas arī muzikoloģijas studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 

LMIC 2020