Jānis Cimze

Tautas dziesma ir visu dziesmu sakne. Ja nu skatās uz latviešu meldiņiem, tad jābrīnās, kur mūsu vectēvi ņēmuši tādu smalku mērauklu visu, kas pie tā piederīgs, izmērīt un noriktēt. Te ir likumi piepildīti, par ko biezas grāmatas mēdz sarakstīt.

Jānis Cimze

Jānis Cimze ir pirmais profesionāli izglītotais latviešu mūzikas darbinieks. Viņa devums sazarots plaši - ievērojams pedagogs, tautasdziesmu vācējs un apdarinātājs, koru kustības balstītājs un veicinātājs, kaismīgs publicists un muzikāli sabiedrisks darbinieks. Cimze izglītojies Vācijā: viņš mācījies (1836-1838) Veisenfelsas skolotāju seminārā un beidzis to ar ļoti labām sekmēm, bet vienu mācību gadu (no 1838. gada septembra līdz 1839. gada jūnijam) kā brīvklausītājs studējis Berlīnes universitātē. Īpaša nozīme Cimzes uzskatu un iemaņu tapšanā ir profesoram Ludvigam Erkam (Erk, 1807-1883), ievērojamam pedagogam un mūzikas darbiniekam, kurš bija tas, kas rosināja Cimzes interesi par tautasdziesmu - melodiju vākšanu, apdarināšanu, iedzīvināšanu koru kustībā.

1839. gadā Cimze atgriezās dzimtenē un kļuva par jaundibinātā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju (1839, Valmierā, no 1849 - Valkā), ieņemot šo posteni līdz pat savai nāvei. Semināra audzēkņu vidū ir daudzi ievērojami kultūras un sabiedriskie darbinieki: Auseklis, Apsīšu Jēkabs, Juris Neikens, Baumaņu Kārlis, Jānis Sērmūkslis, Indriķis Zīle, Jānis Steiks un citi, tostarp arī igauņu skolotāji, mūziķi, kultūras ļaudis. Cimzes mūža darbs ir lielais krājums "Dziesmu rota" (1872-1884).

Jānis Torgāns