Jānis Kalniņš

Jānis Kalniņš, komponists un operu diriģents, dzimis Pērnavā 1904. gada 3. novembrī.  komponista Alfrēda Kalniņa un viņa sievas Amandas (dzimušas Šāfas) ģimenē. No 1910. gada dzīvoja Liepājā un Rīgā, Pirmā pasaules kara laikā Tērbatā. No 1920. līdz 1924. gadam viņš studēja kompozīciju un orķestra diriģēšanu pie Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā, papildinājās pie Eriha Kleibera Zalcburgā, tad pie Hermaņa Abendrota un Leo Bleha Berlīnē. No 1923. līdz 1933. gadam viņš bija Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs un diriģents, pēc tam Latvijas Nacionālās operas diriģents (1933–1944).

Guvis ievērību visupirms kā muzikāli dramatisks talants – ar 30. gados komponētām operām un baletiem. It īpaši sākot ar 40. gadiem radījis daudz simfoniskās mūzikas (5 simfonijas u.c.) un kamermūzikas, arī kantātes. Stila ievirze un attīstība visumā antiromantiska, ar noslieci uz klasicistiski objektīvu, konstruktīvi klaju izteiksmi. Pēc emigrācijas (1944) nonāk Lībekā, Vācijā, pēc tam (1949) Kanādā, kur 20 gadus strādā par mūzikas pasniedzēju Frederiktonas Skolotāju koledžā (Ņūbransvikā), vada simfoniskos orķestrus, vēlāk darbojas par ērģelnieku un kora diriģentu.

Saņēmis Ņūbransvikas Mauntelisona universitātes mūzikas goda doktora grādu (1981) par nopelniem reģiona mūzikas dzīves veicināšanā. Kalniņa 20. un 30. gadu kora mūzika stila ziņā pamazām novirzās no nacionālās klasikas visumā romantiskajiem paraugiem; folkloras apdarēs vairāk izsrādāta humora un dejiskuma sfēra, bet monumentālās dziesmās ar Jāņa Sudrabkalna tekstiem (1931–1932) autors iet latviešu kordziesmai principiāli jaunu ceļu neoklasicisma un priekšmetiska tēlojuma, smalka ilustratīvisma virzienā, kas dažkārt dēvēts par "jauno lietišķību" mūzikā. Kalniņa kordarbu skaits nav liels (ap 60 darbu), taču to vidū ir visai izvērstas formas kompozīcijas – tiklab neoklasicisma, kā arī atsvaidzinātā romantiskās kora kantilēnas un gleznainības tradīcijā. Tautasdziesmu apdarēs Kalniņš izkopis pārsvarā dejiskuma, rotaļības un humora sfēru. Stila ziņā neierobežoti valda diatonisms, tā ietvaros mazinās konsonanses un disonanses pretstati – tāpat kā tautas mūzikā arī sekunda un to saturošas saskaņas tiek lietotas konsonanšu nozīmē.

Operas: "Lolitas brīnumputns" - 1934.; "Hamlets" - 1936.; "Ugunī" - 1937. Baleti: "Rudens" (viencēliens) - 1938.; "Lakstīgala un roze" (viencēliens) - 1938.

Simfoniskā mūzika: simfonijas (4), koncerti (3). Vokālā mūzika: ap 80 kompozīcijam a cappella (gan oriģ., gan t.dz. apdares), solo dziesmas (ap 100).

Miris 2000. gada 30. novembrī Frederiktonā, 2001. gada 26. jūlijā komponists pārbedīts dzimtenē: "No Kanādas atvestās izcilā latviešu komponista, diriģenta un ērģelnieka Jāņa Kalniņa un viņa kundzes Hermīnes Kalniņas mirstīgās atliekas guldītas Rīgas I Meža kapos. Pirms tam komponita piemiņu aizlūgumā Doma baznīcā godināja vairāk nekā 300 cilvēku." (Diena, 2001. gada 27. jūlijs)

Arnolds Klotiņš © LMIC