Jānis Ozoliņš

Jānis Ozoliņš dzimis 1908. gada 30. maijā Jelgavā. Mācījies Šķibes, tad Dobeles pamatskolā un vidusskolā (1923–1926), aktīvi darbojies skolas orķestrī un korī. Turpinājis izglītību Jelgavas skolotāju institūtā (1926–1939) un Jelgavas Tautas konservatorijā, apgūdams mūzikas teoriju, kompozīciju un dažādu instrumentu spēles pamatus. Nepilna gada laikā beidzis Rīgas Tautas konservatorijas Pūtēju orķestra diriģēšanas klasi (1931) un iestājies Latvijas Konservatorijas organizētajos Dziedāšanas un mūzikas skolotāju kursos (1932–1935).

Paralēli strādājis dažādās vispārizglītojošās skolās Rīgā (1930–1941) un Jelgavas skolotāju institūtā (1940–1941), kā arī darbojies kā koru un orķestru diriģents – vadījis Jelgavas tautas nama kori un pūtēju orķestri (1926–1934), Jelgavas skolotāju institūta kori un skolu kolektīvus.

Otrā pasaules kara laikā Krievijā, Ivanovā, dibinājis un vadījis Latvijas PSR Valsts mākslas ansambli (1942–1944), kurš Rīgā darbu turpina kā Latvijas PSR Valsts filharmonijas koris (tagadējais Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”). Bijis šī kolektīva mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents līdz 1953. gadam. Strādājis par LPSR Valsts filharmonijas māksliniecisko vadītāju (1946–1948), LPSR Komponistu savienības valdes atbildīgo sekretāru (1948–1950) un bijis ilggadējs Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas katedras mācībspēks (1951–1981), bet no 1951. līdz 1977. gadam arī konservatorijas rektors.

Virsdiriģenta pienākumus veicis 40 gadu garumā, būdams X–XVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un XVII un XVIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents. Bijis arī daudzu novadu un rajonu dziesmu dienu, koru un orķestru salidojumu, kā arī Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents.

Kā komponists bijis viens no demokrātiskākajiem 20. gadsimta 50.–60. gadu skaņražiem. Viņa sacerētās dziesmas (ap 300 kora un 40 solo dziesmas) bija domātas plašām tautas masām – viegli uztveramas, emocionāli saviļņojošas, izcili melodiskas. Un tauta šīs melodijas mīlēja – sākot no kara laikā sacerētajām dziesmām “Trīs draugi” un “Latviešu strēlnieku dziesma” (Reiz cēlās strēlnieks sarkanais), līdz pat skolu jaunatnes dziesmu svētkos iemīļotajai dziesmai “Skolas gadi”. Vienmēr bijis mākslinieciskās pašdarbības entuziasts – aktīvi diriģējis un vadījis kolektīvus visā Latvijā. Īpaša mīlestība veltīta skolēnu koriem, darbojoties ar skolu kolektīviem un piedaloties neskaitāmu skolu un jaunatnes dziesmu svētku programmu sagatavošanā. (lndb.lv)