Jēkabs Graubiņš

Jādara viss, lai tauta [..] apzinātos savu īpašo mūzikas garamantu vērtību, mācītos to cienīt, stādīt līdzās un pretī citu tautu garamantām. Lai saprastu, ka ne ar piesliešanos un pielāgošanos kādam starptautiskam standartam, bet tikai ar sava īpatnējā, nevienai citai tautai nepiederošā gara izpausmi visos kultūras novados varam kā latvieši attaisnot savu eksistenci pasaulē.

Komponists, kritiķis, folklorists Jēkabs Graubiņš dzimis 1886. gada 16. aprīlī Līvānu pagasta Preiļu muižā, taču uzaudzis Iecavas pagastā. Sākotnējo profesiju apguvis Valmieras skolotāju seminārā un Pēterburgas Skolotāju institūtā, mūža pirmajā pusē Graubiņš ir skolotājs Trikātā un Lubānā. Kompozīciju mācījies Latvijas Valsts konservatorijā Jāzepa Vītola klasē (1919–1924). Strādājis par pasniedzēju Rīgas Tautas konservatorijā (1927–1936) un LVK (1938–1950). Izveidojis un vadījis Kultūras fonda Centrālo nošu bibliotēku (1935–1941). Kopš 1921. gada ir viens no ražīgākajiem mūzikas kritiķiem ("Brīvā Zeme", "Latvis", "Jaunākās Ziņas", "Tēvija", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Latvju Mūzika", "Daugava" u. c.), viņa pārziņā ir mūzika Latviešu konversācijas vārdnīcā. Veikums folkloras pētniecībā ļauj Jēkabu Graubiņu uzskatīt par ievērojamāko Jurjānu Andreja darba turpinātāju.

1950. gadā arestēts, 1951.–1955. gadā atradies ieslodzījumā Soļikamskas un Gavrila Poļanas nometnēs. Miris 1961. gada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Rīgas II Meža kapos.

Visdziļāko atbalsi raduši Jēkaba Graubiņa skaņdarbi a cappella koriem. Tautasdziesmu apdari, ko veidojis homofoni polifonā, vietumis tīri kontrapunktiskā rakstībā un atsevišķus pantus saliedējot plašākā caurviju formā, komponists tuvinājis oriģināldziesmai, kur tautas meldijai nereti vairs tikai inspiratīva aizdzieta nozīme (V. Bērzkalns). Jēkaba Graubiņa skaņdarbi goda vietā bijuši neatkarīgās Latvijas, kā arī trimdinieku dziesmusvētkos. Graubiņa mantojuma nozīmīgākajai daļai pieskaitāmi arī sacerējumi kamermūzikā – klavieru kvinteti, dziesmu cikls "Mīlestība" balsij ar klavieru kvintetu, klaviermūzika. Rakstīti arī skaņdarbi simfoniskajam orķestrim, kantātes, mūzika skatuvei – etnogrāfiski uzvedumi, poēma "Atraitnes dēls" a cappella korim.

Vizbulīte Bērziņa

GALVENIE DARBI

TAUTASDZIESMU APDARES KORIEM a cappella

JAUKTAM KORIM ap 100 apdaru (1920 – 1960), to skaitā: 1924 Trīcēj’ kalni. Pirmatskaņojums 28.03.1925. Rīgas vidusskolu jaunatnes koris, D J. Graubiņš 1925 Laimiņai pavaicāju. Pirmatskaņojums 28.03.1925. Rīgas vidusskolu jaunatnes koris, D J. Graubiņš 1925 Grieziet ceļu! Pirmatskaņojums 15.03.1925. LU koris, D A. Bobkovics 1926 Tek saulīte tecēdama (oriģināls un tautasdziesma). Pirmatskaņojums 30.03.1926. LU koris koris, D A. Bobkovics 1928 Incīti, kaķīti. Pirmatskaņojums 15.12.1928. Koris “Daina”, D S. Duks 1931 Kūko, zelta dzeguzīte! Atskaņojis 19.06.1938. IX Dziesmu svētku kopkoris, D T. Kalniņš 1931 Alutiņš, bāleliņš. Pirmatskaņojums 04.06.1932. Latgales Tautas pils koris, D S. Duks 1935 Kas tur kliedza? Pirmatskaņojums 30.04.1936. LU koris, D A. Bobkovics 1935 Silmala trīcēja dancojot. Atskaņojis 21.05.1938. T. Reitera koris 1939 Ejme, ejme, mõsenis! Pirmatskaņojums 16.06.1940. Latgales dziesmu svētku kopkoris, D T. Reiters 1942 Uz ežiņas galvu liku. Pirmatskaņojums 07.10.1943. Radiofona koris, D T. Kalniņš 1959 Tīru rudzu upe tek. Atskaņojis koris “Dziesmu vairogs” Kalamazū, D A. Kalnarājs VĪRU KORIM ap 25 apdares (1926 – 1958), to skaitā: 1926 Padziedam nu, bāliņi! Pirmatskaņojums 01.04.1927. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1942 Čuči, mana līgaviņa. Pirmatskaņojums 18.01.1938. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1944 Div, dūjiņas. BĒRNU UN/VAI SIEVIEŠU KORIM ap 150 apdaru (1920 – 1961), to skaitā: 1925 Kam, liepiņa, tu nolūzi? Pirmatskaņojums 31.07.1926., Jaunatnes svētku kopkoris Dobelē, D. K. Pūķis 1929 Baltaitiņa jūru peld. 1957. Visi koki lieti der. Pirmatskaņojums 06.06.1957., L. Vīgnera kora sieviešu grupa ORIĢINĀLDZIESMAS KORIEM A CAPPELLA JAUKTAM KORIM pāri par 90 dziesmu (1913 – 1961), to skaitā: 1926 (?) Austrumzeme. Teksts – J. Lācis. Pirmatskaņojums 04.04.1927, T. Reitera koris 1932 Mežā nakts ir ienākusi. Teksts – J. Jaunsudrabiņš. Pirmatskaņojums 23.03.1932. Mūrmuižas nacion. jaunatnes koris, D. P. Pētersons 1934 Noktirna. Teksts – V. Plūdons. Pirmatskaņojums 18.03.1935, T. Reitera koris 1935 Nāves ējas. Teksts – K. Skalbe. Pirmatskaņojums 11.05.1935, koris “Dziesmuvara”, D Ā. Ābele 1956 Bārenīts. Teksts – K. Skalbe. Pirmatskaņojums 13.01.1957. ZA koris, D D. Gailis VĪRU KORIM ap 50 dziesmu (1924 – 1959), to skaitā 1930 Saules lēkts. Teksts – J. Jaunsudrabiņš. Pirmatskaņojums 02.12.1930 dubultkvartets “Latvija” 1934 Lāčplēšu dziesma (Daugavas vanagu dziesma). Teksts – V. Plūdons. Pirmatskaņojums 11.11.1934. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1934 Bite. Teksts – E. Vulfs. Pirmatskaņojums 29.03.1935. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1936 Ballīte. Teksts – Anšlavs Eglītis. Pirmatskaņojums 24.04.1936. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1937. Gaisa dārzi. Teksts – K. Skalbe. Pirmatskaņojums 16.04.1937. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1958 Žagatas romance. Teksts – Ē. Ādamsons. Pirmatskaņojums 16.04.1961, E. Dārziņa mūz. skolas 3. – 7. klašu koris, D K. Deķis, solo A. Pile SIEVIEŠU UN/VAI BĒRNU KORIM ap 90 dziesmu (1917 – 1961), to skaitā: 1924 (?) Bezdelīgu dziesma. Teksts – Rainis. Atskaņojums 31.03.1927. Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības koris, D P. Jozuus 1933. Ak tu, tavu lielu birzi! Teksts – Birznieku Sofija. Pirmatskaņojums 19.04.1934. LU Prezidiju konventa vīru koris, D T. Kalniņš 1948 Ziedi, ziedi, papuvīte! Teksts – dainas. Atskaņota 24.07.1960, XIII dziesmu svētku apvienotais sieviešu koris, D S. Broks ORIĢINĀLDZIESMAS KORIM AR PAVADĪJUMU – ap 15 (1923 – 1960) KANTĀTES 1932 Ciprese sērule, leģenda soprānam, korim, simfoniskajam orķ. Teksts – V. Plūdons. Pirmatskaņojums 18.11.1933. M. Berzinska, Nacionālās operas koris un orķestris, D T. Reiters 1937 Līksmības dziesma. Teksts – J. Medenis. Pirmatskaņojums 18.06.1938 IX Dziesmu svētku apvien. koris, orķestris, D T. Kalniņš 1937 Viena roze, viena meita, rapsodija. Teksts – dainas. Tenora un soprāna solo, korim un orķestrim 1938 Grāmatu putenis. Teksts – E. Virza. Soprāna solo, korim, orķestrim. Pirmatskaņojums 28.01.1938. E. Zariņa, T. Reitera koris, NO orķestris, D T. Reiters MŪZIKA SKATUVEI 1956 “Saulgrieži”, etnogr. uzvedums. Scenārijs – M. Tetere. Pirmizrāde 17.03.1957 LRAP Kultūras nama drāmas ansamblis. D G. Kokars 1957 “Sērdieņi”, etnogr. uzvedums. Scenārijs – M. Tetere. Pirmizrāde 12.05.1959. D V. Sams 1958 Atraitnes dēls. Teksts V. Plūdons. Vokāli dramatiska poēma. Korim a capella, solobalsīm, ansambļiem. Pirmizrāde 19.04.1959. Apvienotie LU un ZA kori, D D. Gailis. Režis. – M. Tetere 1958 “Dziedot dzimu, dziedot augu”, etnorgr. uzvedums VOKĀLĀ KAMERMŪZIKA Tautasdziesmu apdares, 1928 – 1959, ap 15 Oriģināldziesmas, 1923 – 1960, ap 45, to skaitā: 1943 – 1958 cikls “Mīlestība”. Teksts E. Zālīte. Balsij un klavieru kvintetam. Pirmatskaņojums 15.06.1944. H. Lūse, M. Grīnberga un Dombrovska stīgu kvartets INSTRUMENTĀLĀ MŪZIKA SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM 1934 Romantiska dziesma mežragam ar orķestri 1934 Vītola kokle. Pirmatskaņojums 22.03.1935. Radiofona orķ. D Jānis Mediņš 1935 Terases, simf. rondo. Pirmatskaņojums 16.04.1936. Radiofona orķ. D Jānis Mediņš 1950 Gatavs biju karavīrs, partičella 1956 “Pūt, vējiņi!”, pasakalja stīgu orķ. ar mežraga solo 1956 Staburadzītes stāsts, simf. teika ĒRĢELĒM 1932 Fantāzija par tautasdziesmu “Arājiņi, ecētāji”. Pirmatskaņojums 17.04.1932. H. Kreicbergs uz Doma ērģelēm 1947 Tokāta un fūga. Pirmatskaņojums 30.12.1947. P. Rība LU aulā KAMERMŪZIKA DAŽĀDIEM INSTRUMENTU SASTĀVIEM – ap 20 1946 Sudraba vakars, klavieru kvintets. Pirmatskaņojums 18.12.1946. T. Vējš, G. Brahmanis, B. Tiltiņš, E. Bertovskis, H. Brauns 1949 Dziedājums čellam ar klavierēm. Pirmatsk. 18.05.1949. E. Bertovskis un D. Graubiņa. 1954 Klavieru kvintets nr. 2. Pirmatskaņojums 26.02.1956. I. Dālmanis, H. Birznieks, B. Tiltiņš, E. Bertovskis, H. Brauns KLAVIERĒM apm. 50 skaņdarbi 1927 – 1930 “Spēlmanītis”, latv. tautasdziesma jauniem pianistiem, III, II, I burtn. 1938 – 1852 “Graznas dziesmas” 1949 Vāverīte, svīta bērniem 1951 – 1954 “Vēstules labākajam draugam”