Jēkabs Poruks

Dzimšanas vieta: Druvienes pagasts Lieltrušeļu mājas. Dzīves un darba vietas: 1919. - strādā Rīgas statistikas birojā par pārzini. Darbu atstāj biroja likvidācijas dēļ. 1919.-1922. - sekretāra darbs Dzelzceļu virsvaldē. 1922.-1927. - dziedāšanas skolotājs Rīgas pilsētas 28. pamatskolā. 1926.-1929. - mūzikas publicists laikrakstā "Pēdējā brīdī". 1929.-1936. - Latvijas Nacionālās operas dramaturgs. J. Poruka pienākumos ietilpst sastādīt programmu apceres grāmatiņas, sniegt intervijas presei, dažkārt arī tulkot un labot tekstus, ja tie sagādā neērtības dziedātājiem, kā arī piedalīties jauniestudējamo darbu tapšanā. 1936.-1940. - Latvijas Nacionālās operas direktors. Atbrīvots no darba pēc valdības 1940. g. jūlija lēmuma. 1941.-1944. - atkal turpina pildīt Nacionālās operas direktora pienākumus. 1939.-1944. - Latvijas Konservatorijas teorētisko priekšmetu docents. Pasniedz akustiku, solfedžo, elementārteoriju, harmoniju, formas analīzi. Redzamāko studentu vidū minami - dziedātājs E. Plūksna, diriģenti H. Mednis un R. Glāzups, pianists N. Federovskis, komponists A. Jērums, muzikoloģe M. Mediņa.

Līdztekus pasniedzēja darbam veic vicepriekšsēža pienākumus Skaņražu kopā. 1945. - ar ģimeni emigrē uz Vāciju - Fišbahas latviešu nometnē iesaistās sabiedriskos pienākumos. Viņš ir Latviešu Centrālās padomes loceklis, lektors Fišbahas Tautas augstskolā, Fišbahas nometnes latviešu komitejas priekšsēdis, viens no Fišbahas novada dziesmu svētku organizatoriem. 1949. - kopā ar ģimeni ieceļo ASV, Kalamazū, kur veic ar mūziku nesaistītus pienākumus, strādādams par fabrikas strādnieku. 1963. - pēc ilgas un grūtas slimības Kalamazū slimnīcā mirst. Apglabāts Kalamazū Riversaidas kapsētas latviešu nodalījumā. Citi dati: dzejnieka Jāņa Poruka tēva brālēna dēls. Izglītība: 1910.-1914. - mācības Rīgas pilsētas reālskolā. Šajā laikā nobriest vēlēšanās kļut par Em. Dārziņa skolnieku, taču tas neizdodas komponista nāves dēļ. 1914.-1915. - Pēc vecāku draugu ieteikuma nokļūst Pēterpilī, kur mācās Politehniskajā institītā. Šeit iepazīstas ar Jāni Zālīti, kurš kļūst par viņa draugu, tāpat darbojas J. Vītola Labdarības biedrības korī. 1916.-1917. - aizsāk mācības Pēterpils Psihoneiroloģiskajā institūtā. 1917. - nosūtīts uz karaskolu, kuru pabeidz ar virsnieka pakāpi. 1920.-1923. - studijas Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē pie prof. J. Vītola.

Darbi: Vokālā mūzika: 30 solo dziesmas, ap 40 kora dziesmām, t. dz. apdares balsij un klavierēm. Instrumentālā mūzika: klavieru miniatūras. (Oļģerts Grāvītis) Komponists, vispusīgs mūzikas darbinieks, kritiķis un esejists – jaunradē izpaudies kora un solo dziesmā, tautasdziesmu apdarē, klaviermūzikā. Dzimis Druvienā (Gulbenes raj.), 1914–1917 studējis inženier-zinātnes Sanktpēterburgā, Poruks 1919.g. iestājas Latvijas Konser-vatorijas Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasē, ko pabeidz 1923. Studiju gados uzsāktās skolotāja gaitas Poruks 1927 apmaina pret mūzikas teorijas pasniedzēja vietu 1. Rīgas Mūzikas institūtā un uzsāk mūzikas kritiķa darbību. 1929–1936 strādā par Latvijas Nacionālās operas dramaturgu, bet 1936 kļūst tās direktors. Izņemot pārtraukumu pirmā PSRS okupācijas gada garumā (1940–1941), viņš direktora postenī paliek līdz 1944.g., kad dodas bēgļu gaitās un nonāk Fišbahas nometnē Nirnbergas tuvumā, Bavārijā. Tur Poruks ir Vācijas Latviešu centrālās padomes loceklis, kā arī organizatoriski ievada pēckara latviešu trimdas sabiedrības dziesmu svētku kustību, būdams 1946 vasarā pirmā tās pasākuma - Franku novada latviešu (DP) dziesmu dienu (tās notika secīgi piecās pilsētās) rīcības komitejas priekšsēdis. Vairākkārt viņš ir dziesmu dienu un dziesmu svētku skaņdarbu žūrijas loceklis – gan Vācijā, gan arī Pirmajos (1953) un Otrajos (1958) vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV. Poruks, 1949 no Vācijas izceļojis uz ASV, sākumā dzīvo Čikāgā, pēc tam Kalamazū, kur mūžs noslēdzas. Vairums Poruka kordziesmu (pavisam ap 40) ir izteiksmē izsmal-cinātas, ar filigrāni izstrādātu mūzikas valodu. Apdarēs korim (ap 20) viņš ir Melngaiļa diatonisma sekotājs, taču ar noslieci uz impresionistisku trauslumu un gleznainību. Solodziesmas (ap 30) apkopotas krājumos Es dziesmu meklēju. In Search of a Song (Kalamazū, 1968, 1974). Literāro darbu vidū pirmajā vietā atmiņu grāmata Ciemošanās (Stokholmā, 1963) un eseja par Jāzepu Vītolu Vientulis burzmā (Lībekā, 1948).

(Arnolds Klotiņš)