Kārlis Līdaks

Mūsu mazā latvju tauta ar savu bagāto un krāšņo dziesmu pūru var nevien sacensties ar citām tautām, bet droši var nostāties citu tautu priekšgalā, jo tik lielu un tik krāšņi darinātu dziesmu pūru neviena cita tauta nevar uzrādīt. Latvju tautas dvēseles prasību – visu piedzīvoto un pārdzīvoto, vai tie būtu prieki vai bēdas, cerības vai skumjas, smiekli vai asaras, – izteikt dziesmā, apliecina skaistais pantiņš:
„Dziedot dzimu,
Dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju.” 

- Kārlis Līdaks -

Diriģents, komponists, vijolnieks un mūzikas pedagogs; sakomponējis 59 melōdijas – 32 vai 33  jauktā koŗa dziesmas, 17 sieviešu koŗa dziesmas, t.sk. 1 ar harmonizētu vācu tautas melōdiju, 9 vīru koŗa dziesmas, 2 sōlo dziesmas, 1 trio (balsij, vijolei un klavierēm), 1 skaņdarbu vijolei un klavierēm un 1 skaņdarbu klavierēm. Vairākām Kāŗla Līdaka dziesmām ir viena vai gandrīz vienāda melōdija, bet atšķirīgi teksti. Apmēram trīs ceturtdaļas no Kārļa Līdaka dziesmām komponētas ar reliģiskās dzejas vārdiem. Labākajām dziesmām raksturīga vienkārša un kodolīga, bet pietiekami oriģināla mūzikālā doma, skaidra un nepārspīlēta izteiksme, nevainojama gaume. Divus gadu desmitus bijis redzamākais Latvijas baptistu draudžu koŗu diriģents. Kārļa Līdaka komponēto dziesmu teksti ir atdzejoti vairākās valodās un, pēc pašreiz pieejamās informācijas, dažas viņa kompozīcijas tiek dziedātās krievu, ukraiņu un portugāļu valodās.

Dzimis 27. (15. pēc v. st.) 07. 1893. Rīgā Torņakalna (Thorensberg) dzelzceļa stacijas strādnieka Jēkaba Līdaka ((Lihdak, 10. 09. (29. 08. pēc v. st.) 1859. Salgales pag. Rencelēs (Renzel) – 26. 01. 1941. Rīgā)  un Annas, dzim. Ozols ((Ohsol, 1.09. (20. 08. pēc v. st.) 1859. Bauskā – 14. 08. 1926. Rīgā) ģimenē – jaunākais no trim bērniem; brālis Jēkabs Līdaks (25. (13. pēc v. st.) 05. 1888. Rīgā – 25. 12. 1935. Ļeņingradā, PSRS) un māsa Paulīne (prec. Āboliņa (22. (10. pēc v. st.) 02. 1890. Rīgā – 18. 01. 1972. Rīgā).

Vecāki, pirms pārcelšanās uz Rīgu pēc laulībām 1887., bijuši laukstrādnieki Kurzemes gub. Bauskas apr. Mežotnes pag.

No bērnības mācījies vijoles spēli pie sava brālēna – kapelmeistera un vijolnieka, Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes jauktā koŗa vadoņa (diriģenta) Alfreda Jāņa d. Līdakas (Alfred Lihdak, 14. (2. pēc v. st.) 07. 1888. Rīgā – Standgericht lauka kaŗa tiesas tiesāts un nošauts vācu baltā terora laikā 29. 05. 1919. Rīgā).

No 08. 1902. mācījies Āgenskalna pilsētas zēnu sākumskolā (Гагенсговское городское мужское начальное училище, bij. Hagenshofsche Stadt Knabenschule).

Pēc 1. 01. 1906. veiktās četru Rīgas sākumskolu apvienošanas, 16. 05. 1906. nolicis gala eksāmenus un 1. 06. 1906. beidzis Rīgas pils. Švarcmuižas savienotās elementārskolas (Соединенныя Рижскiя городскiя начальныя училища въ Шварценгофскомъ школьномъ домѣ).

No 08. 1906. mācījies Rīgas pils. Tirdzniecības skolā (Рижская Городская Торговая Школа), kuŗas pilno kursu beidzis 5. 06. 1912.

No 14 gadu vecuma (1907) vadījis Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes Šampēteŗa svētdienas skolas kori.

15. 02. 1909. ievēlēts par Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadoņa (diriģenta) E. Vecmaņa palīgu. 3. 11. 1909. ievēlēts par koŗa galveno vadoni. No 11. 1909. - 07. 1915. un no 09. 1917. - 1923. bijis Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadonis.

No 24. 09. 1912. līdz 22. 07. 1915. strādājis kantoristu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības (Торгово-Промышленное Экономическое Общество) kantorī Rīgā. 1915. gadā jūlijā strādājis par rakstvedi un grāmatveža palīgu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības mašīnu fabrikā.

I pasaules kaŗa laikā 24. 07. 1915. devies bēgļu gaitās pie radiem uz Pobuchovu, Smoļenskas guberņu (Побухова, Смоленская губерния), Krievijā. No 26. 07. - 11. 09. 1915. dzīvojis Pobuchovā. 12. 09. 1915. ieradies Maskavā un apmeties uz dzīvi pie brāļa Jēkaba. 1915-17 dzīvojis un strādājis Maskavā. No 21. 09. 1915. - 07. 1917. strādājis par grāmatveža palīgu, un pēdējos 6 mēnešus par galveno grāmatvedi tirgotāja Fadeja Fišbeina (Фаддей Абрамович Фишбейнъ) Maskavas Antifrikciono metālu un kompozīciju fabrikas (Московская фабрика Антифрикционных металлов и композицiй) grāmatvedības kantorī.

No 1. 01. 1916. - 9. 07. 1917. bijis Maskavas latviešu baptistu bēgļu koŗa vadonis.

3. 09. 1916. mēnesgaismā kristīts Maskavas upē pie Zvirbuļa kalniem (Воробьёвы горы).

12. 07. 1917. atstājis Maskavu un ar vilcienu caur Sanktpēterburgu devies atvaļinājumā uz Rīgu, apciemot vecākus. 14. 07. 1917. ieradies Rīgā. Pēc vācu kaŗaspēka ienākšanas Rīgā 3. 09. (21. 08. pēc vecā stila) 1917., nav varējis atgriezties Maskavā un palicis Rīgā. Kā vijolnieks mūzicējis Rīgas restorānos un kinoteātŗos (09. 1917. - 04. 1919.), sniedzis privātstundas, turpinājis koŗdiriģenta darbību un no 8. 01. 1918. divas reizes nedēļā pilnveidojies vijoles spēlē pie Latvijas Konservātorijas mācībspēka – itāļu vijolnieka, prof. Edmondo Lučīni (Edmondo Lucini, 1886 Mantujā (Mantua), Itālijā - 18. 11. 1922. Berlīnē, Vācijā).

Būdams daudzējādā ziņā autodidakts, 19. 01. 1923. izturējis pārbaudījumus Latvijas Konservātorijā, kuŗos apliecinātas viņa spējas vadīt mūzikas mācību, sevišķi koŗa dziedāšanā vidējā tipa mācību iestādēs. Ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta vidusskolu skolotāju cenza komisijas 11. 09. 1923. lēmumu apstiprināts kā vidusskolu skolotāju kandidāts ar tiesībām mācīt dziedāšanu.

Latvijas Baptistu draudžu savienības (turpmāk – LBDS) Garīgā semināra dziedāšanas un mūzikas skolotājs (1922-33 un 1937-40). Nodibinājis un vadījis Semināra stīgu orķestri.

Rīgas Semināra baptistu draudzes koŗa diriģents (1923-32 un 1937-41).

LBDS Koŗu apvienības dibinātājs 6. 01. 1930. Rīgā, bijis apvienības priekšnieks (1930-38 un 1939-41). Bijis Latvijas baptistu koŗu komitejas priekšsēdis.

Kā gados jaunākais koŗdiriģents 17 gadu vecumā ar Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes kori piedalījies V Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1910); LBDS dziesmu svētku virsdiriģents Liepājā (1925 un 1935).

1925. gadā LBDS apgādniecībā izdots Kārļa Līdaka sastādītais izdevums "Dziesmu pērles" – dziesmas ar notīm vienai, divām un trim balsīm ar pavadījumu. Sastādījis arī dziesmu krājumu "Ticības dziesmas".

9. 03. 1919. mobilizēts Padomju Latvijas (LSPR) armijā, 10. 03. 1919. ieskaitīts 17.latviešu kājnieku (strēlnieku) pulka (vēlāk pārdēvēts par II pulku) Mūzikantu komandā un 23. 03. 1919. ar Mūzikantu komandu atstājis Rīgu. No LSPR armijas dezertējis 29. 05. 1919. un 4. 06. 1919. atgriezies Rīgā.

31. 05. 1919. ieskaitīts brīvprātīgi Latvijas Nacionālajā armijā, Cēsu pilsētas komandatūrā pie rakstu darbiem.

No 1919-40 dienējis Latvijas armijā. No 3. 06. 1919. dienējis Ziemeļlatvijas brigādes (15. 07. 1919. pārdēvēta par 2. Vidzemes, bet 9. 08. 1919. par Vidzemes divīziju) štābā. 1. 08. 1919. iecelts par Vidzemes divīzijas jaunāko rakstvedi. 1. 11. 1919. iecelts par vecāko rakstveidi un apstiprināts par divīzjas štāba Administrātīvās daļas adjutanta palīgu. 1. 01. 1920. iecelts 1. šķiras darbvedi Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas Papildu nodaļā.

Ar Armijas virspavēlnieka 5. 11. 1919. pavēles nr. 72 6. p. paaugstināts par kaŗa laika ierēdni skaitot no 1. 11. 1919. 15.0 6. 1922. par izdienu paaugstināts par 5. šķiras kaŗa ierēdni skaitot no 1. 05. 1921. 1. 07. 1921. iecelts par Apsardzības ministrijas Kancelejas darbvedi. Ar Valsts prezidenta pavēli nr. 483, paaugstināts par 4. šķiras kaŗa ierēdni ar izdienu no 1. 05. 1925. 9. 09. 1925. iecelts par Kaŗa ministrijas Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas grāmatveža a.p.i. No 1. 08.1927. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas Kredītu nodaļas darbveža a.p.i. No 17. 01. 1928. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas Kredītu nodaļas vecākā grāmatveža a.p.i. 14. 11. 1928. apstiprināts vec. grāmatveža amatā. 5. 08. 1929. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas grāmatvedi. Ar Valsts prezidenta 20. 08. 1929. pav. nr. 455, dienesta labā pārvietots uz Kaŗa ministrijas Budžeta un kredītu pārvaldi, un izslēgts no Bruņošanas pārvaldes kaŗavīru sarakstiem. 12. 11. 1929. apstiprināts par Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nodaļas darbvedi. 1. 03. 1930. iecelts par Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nodaļas vecāko darbvedi. 

No 15. 02. 1931. apmeklējis administrātīvo virsnieku kursus, kuŗus beidzis 11. 06. 1931.

19. 05. 1933., sakarā ar Budžeta un kredītu pārvaldes likvidēšanu, pārskaitīts Apgādes pārvaldē. 26. 05. 1933. ieskaitīts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas vecāko darbvedi.

Ar Valsts prezidenta 17. 11. 1933. pavēli armijai un flotei nr. 68.6 pārdēvēts par administrātīvo virsleitnantu (vlt.) skaitot no 1. 05. 1922. Ar Valsts prezidenta 17. 11. 1933. pavēli armijai un flotei nr. 68.3 paaugstināts par izdienu administrātīvā kapteiņa leitnanta (klt.) dienesta pakāpē skaitot no 1. 05. 1926.

16. 10. 1935. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas vecākā grāmatveža a.p.i. 25. 01. 1936. apstiprināts vecākā grāmatveža amatā.

Ar Valsts prezidenta 30. 06. 1936. pavēli armijai un flotei nr. 19.8 paaugstināts par izdienu administrātīvā kapteiņa (adm. kpt.) dienesta pakāpē skaitot no 1. 05. 1926.

No 1. 06. līdz 23. 08. 1936. bijis Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas priekšnieka a.p.i. 24. 08. 1938. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nodaļas vecāko grāmatvedi. 1. 11. 1938. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieku.

Dienesta laikā Latvijas armijā apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, TZO (V šķ., 1934); piešķirta Latvijas armijas virspavēlnieka štāba krūšu nozīme.

Pēc 1. padomju okupācijas 06. 1940. turpinājis dienestu Latvijas Tautas armijā kā Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks.

No 1. 09. 1940. līdz 14. 06. 1941. dienējis Sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusā; no 3. 10. 1940. bijis korpusa štāba Finanšu daļas 3. nodaļas priekšnieks, no 23. 11. 1940. bijis 181. strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nod. grāmatvedis.

15. 11. 1940. piešķirta Sarkanās armijas 2. ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe.

18. 09. 1921. Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā salaulājies ar Emīliju Lūciju Mildu, dzim. Cēsnieks (30. 01. 1899. Rīgā – 9. 03. 1993. Rīgā). 23. 09. 1921. Rīgas pils. Dzimtsarakstu nodaļā salaulājis nodaļas pārzinis Fromholds Braunšveigs. Ģimenē ir 3 bērni: meita Laimdota (16. 08. 1922. Rīgā), meita Rasma Lilija (8. 12. 1923. Rīgā - 30. 01. 2019. Rīgā) un dēls Raimonds (29. 03. 1925. Rīgā – 16. 07. 2014. Rīgā).

Arestēts 14. 06. 1941. Gulbenē. Deportēts uz Krasnojarskas novadu, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometni (Noriļlags), PSRS. Ievietots PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Noriļlaga Operātīvās daļas cietumā (centrālā izmeklēšanas izolatorā) Noriļskā. 

Apcietinājuma laikā, 1941. gada rudenī atteicies no PSRS pirmās okupācijas laikā Latvijas pilsoņiem uzspiestās PSRS pilsonības. Kārlis Līdaks savu atteikšanos no PSRS pilsonības 1941. gada 26. novembrī krievu valodā pašrocīgi uzrakstītajā liecībā - paskaidrojumā pamatoja šādi: "Man ir dedzīga vēlme, pēc kaŗadarbības izbeigšanas, atgriezties dzimtenē un būt kopā ar saviem tuviniekiem. Doma, ka pēc kaŗa mana dzimtene varētu neatrasties PSRS sastāvā, bija vienīgais iemesls, kādēļ es atteicos no PSRS pilsonības." (skat. pie fotografijām  - paskaidrojums par atteikšanos no PSRS pilsonības. Apcietinājumā Noriļskā 26. 11. 1941.).

Ar KPFSR Taimiras apvidus tiesas izbraukuma sesijas 23. 12. 1941. spriedumu Noriļskā sodīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē un ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-10. panta 1.daļu un 19-58-1. panta „b” punktu par to, ka „būdams brīvprātīgais Latvijas armijā 1919-20 karojis pret Sarkano armiju; būdams Sarkanās armijas komandieris, veicis pretpadomju aģitāciju; atteicies no PSRS pilsonības utt.”.

Nošauts Noriļskā 29. 06. 1942.

Ar 5. 10. 1960. KPFSR Augstākās tiesas prezidija lēmumu notiesājošais spriedums atcelts, un krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ; rehabilitēts pēc nāves.

Ar PSRS Aizsardzības ministra 31. 12. 1960. pavēles nr. 01986 2.25 punktu 2. ranga intendants Līdaks Kārlis Jēkaba dēls tiek "izslēgts no Padomju armijas un Jūŗas kaŗa flotes sarakstiem, sakarā ar viņa nāvi", un viņa atraitnei Emīlijai Līdakai tiek piešķirta militārpersonu izdienas pensija.

Mācītājs un dzejnieks Vilis Dzelmītis (1908 – 1991) savās atmiņās "Dzīvā ūdens lāses", kas 1986. gadā izdotas ASV, raksta: "Līdaks katru dziesmu prata tik niansēti un ar tādu emōcionālitāti iemācīt, ka prieks bija pašam dziedāt un klausītājiem ar baudu klausīties. Līdakam piemita arī veselīgs humors, kas ne reti izpaudās mēģinājumos. Viņš bija prasīgs un, ja nedziedāja, tā kā viņš vēlējās un gribēja, tad dziedātāji saņēma repliku – cālīši". 

Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks)
https://timenote.info/lv/Karlis-Lidaka-00.00.1893