Kārlis Zariņš

Dzimis 1930. gadā, 1944. gadā pabeidzis Rīgas 33. septiņgadīgo skolu, mācījies Industriālajā politehnikumā un 23. vakarskolā, darbojies mākslinieciskajā pašdarbībā, kur arī tika pamanīta viņa lieliskā balss. 1955. gadā Kārlis Zariņš iestājās Latvijas konservatorijā, pēc kuras beigšanas 1961. gadā kļuva par LPSR Valsts operas un baleta teātra trupas solistu.

Savas balss spilgtumu un dziedātāja meistarību Zariņš nostiprināja, 1960. gadā stažējoties Bulgārijā pie profesora Iļjas Josifova. Vairāk nekā 40 skatuves gados Baltajā namā meistars iestudējis vairāk nekā 60 lomas, baudot skatītāju mīlestību ne tikai Rīgā, bet arī bijušajā PSRS un daudzās ārvalstīs Eiropā; tāpat viņš uzstājies arī ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

Desmit gadi (1970-1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā.

Kārlis Zariņš piedalījies vairāk nekā 2000 koncertos Rīgā un citur pasaulē, īpašu ievērību izpelnījušās viņa interpretācijas Dž. Verdi, V. A. Mocarta, A. Dvoržāka „Rekviēmā”, G. Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā un „Dziesmā par zemi”, A. Šēnberga „Gurres dziesmās” u. c. Kārlis Zariņš dziedājis kopā ar tādām vokālās mākslas zvaigznēm kā Irinu Arhipovu, Greisu Bambriju, Žozefīni Barstovu, Mariju Biešu, Genu Dimitrovu, Jeļenu Obrazcovu, Kristīni Opolais, Zinaidu Palli Annu Tomovu-Sintovu, Sergeju Leiferkusu, Džordžu Londonu, Juriju Mazuroku, Jevgeņiju Ņesterenko u.c. Dažādās izrādēs un koncertos Kārlis Zariņš strādājis kopā ar tādiem slaveniem diriģentiem kā Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, nozīmīgiem latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu, Aleksandru Viļumani un Andri Nelsonu. Kārļa Zariņa balss iemūžināta daudzos skaņu ierakstos operas žanrā, vokālajā kamermūzikā un vokāli instrumentālajos skaņdarbos.

Profesora Kārļa Zariņa audzēkņi  ir solisti Ingus Pētersons, Aleksandrs Poļakovs, Jānis Sproģis, Guntars Vētra, Sergejs Jēgers u. c.

No 1990. līdz 1991. gadam Kārlis Zariņš bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Apliecinot vokālo meistarību, spilgtas operlomas mākslinieks turpināja interpretēt arī pēc LNO vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas, uzstājoties uz sev tik tuvās skatuves līdz pat 2006. gada nogalei.

Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1994), viņš ir arī „Aldara” balvas laureāts (1999). 21. septembrī Kārlis Zariņš saņēma A/S „Latvijas Gāze” Gada balvu Operai 2015 kategorijā „Leģendārs mūžs mākslā”.

Mūžībā aizgājis 2015. gada 23. septembrī.