LMIC radio

Leonīds Vīgners

(09.11.1906 - 23.12.2001)

diriģents

Leonīds Vīgners dzimis slavenā latviešu mūzikas vecmeistara Vīgneru Ernesta (1850-1933) ģimenē 1906. gada 9. novembrī Maskavā. Savas spilgtās muzikālās dotības izkopis vispirms tēva, vēlāk vecākās māsas – bērnu ritmoplastikas metodiķes un horeogrāfisko uzvedumu speciālistes Beatrises Vīgneres vadībā. Sešpadsmit gadu vecumā uzsāk studijas Latvijas Konservatorijā, 1928. Gadā absolvējot prof. Paula Jozuus ērģeļu, bet 1930. – prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi. Studējis arī simfoniskā orķestra diriģēšanu pie toreiz LK strādājošajiem pasaulslavenajiem mūziķiem – Emīla Kupera un Geirga Šnēfogta. 1930. gadā kā Latvijas Kultūras fonda stipendiāts papildinājiespie Feliksa fon Veingartena Bāzelē, Šveicē. Lai pamatīgāk apgūtu simfoniskā orķestra iemaņas, spēlē sitamos instrumentus LK studentu simfoniskajā orķestrī un mācās Voldemara Lazdiņa sitamo instrumentu klasē.

20. gs. 30-to gadu periodā, strādājot par diriģentu vīru korī “Dziedonis”, nodibina un vada vairākus simfoniskos orķestrus (Jelgavā, Ķemeros u.c.), kā arī korus (“Vīgnera kori” 1935-1939). Atkārtoti ieguvis LKF stipendiju, dodas mūzikas studijās uz Prāgu, Vīni, Berlīni (1938.g.), Drēzdeni, Parīzi (1939.g.), Berlīni un Zalcburgu (1943.g.).

No 1936. gada strādā Latvijas Nacionālajā Operā. Vispirms par suflieri, tad galvenā diriģenta Leo Bleha asistentu (1937-1939), ar 1939. gadu par patstāvīgu diriģentu un 1944-1949 par LPSR operas un baleta teātra galveno diriģentu. No 1949.-1963. un 1967.-1975. gadam ir Latvijas Radio simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar 1947. gadu viņš ir arī LVK simfoniskā orķestra diriģēšanas klases un operdziedāšanas klases pedagogs (kopš 1961. – prof.).

Maestro pēckara gados dibināto koru (Republikas dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu jauktais koris – 1959., tā kamerkoris 1965.) vidū pats izcilākais ir 1947. gadā izveidotais un līdz 1985. gadam vadītāis LRAP Kultūras Nama jauktais koris “Mūza”, kam kā pirmajai amatieru vienībai Latvijā 1956. gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kolektīva goda nosaukums, bet 1963. gadā tas saņēmis arī toreizējās mākslinieciskās pašdarbības nozarē augstāko – t.s. “tautas kora” kategoriju.

Savu vērienīgo atskaņotājmākslinieka un pedagoga darbību prasmīgi apvienojis ar izciliem komponista daiļrades sasniegumiem. Iezīmējušies jau 30. gadu cēlienā, tie lielāko panākumu vilni sasniedz līdz ar X dziesmu svētku (1948. gadā) vīru kopkora pirmatskaņojumu – bravūri tautisko “Kalējiņi, bāleliņi” (Rūdolfs Blaumanis) paša autora – šo svētku virsdiriģēšanas debitanta – pārgalvīgi spriganajā vadībā. XI (1950.), XIII (1960.) un XXIII (2003.) Vispārējo dziesmu svētku kopkora repertuārā mūsu virsdiriģentu saimes slavenais meistars pavisam pārstāvēts ar sešām savām kompozīcijām (2 jauktā kora, 2 vīru kora un 2 sieviešu kora dziesmām). Zīmīgi, ka komponista daiļrade īpaši aktivizējās mūža otrā pusē, kad sarakstītas daudzas lieliskas vokālās kamermūzikas pērles – solodziesmas, kā arī a capella kora dziesmu šedevri.

Par radošās dzīves gigantisko devumu profesoram pēckara gados piešķirti neskaitāmi Goda raksti un daudzi augsti padomju apbalvojumi. 1993. gadā viņš tiek iecelts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli, 1994. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu Ordeņa virsnieka pakāpi, 1996. gadā viņam piešķirta Latvijas Republikas Ministru kabineta balva, bet 1998. – Latvijas Lielā mūzikas balva, kā arī Jāņa Cimzes un Jāzepa Vītola piemiņas medaļas. Īsi pirms nāves Maestro akceptē Latvijas simfoniskās mākslas mūziķu – veterānu vēlmi atļaut RLB paspārnē nodibināto vesmeistaru simfonisko orķestri (2000.g.) turpmāk saukt par Rīgas Latviešu Biedrības Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfonisko orķestri.

Leonīds Vīgners devies mūžībā 2001. gada 23. decembrī.

-Oļģerts Grāvītis-