Maija Einfelde

... es īsti nesaprotu jaunos kolēģus, kuri deklarē, ka savā mūzikā grib iznīdēt jebkādas latviskās saknes. Es esmu priecīga, ja nacionālās saknes mūzikā ir, un man ir skumji, ja to nav. Vislabāk ir, ja tu zini, kas notiek pasaulē, un tomēr paliec pats.

 

Līdz ar uzvaru starptautiskajā Bārlova kompozīciju konkursā ASV 1997. gadā sākās Maijas Einfeldes mūzikas plašas starptautiskās atzīšanas ceļš. Komponiste dzimusi Valmierā, 1939. gada 2. janvārī. Viņas tēvs bijis ērģeļbūvētājs, māte – baznīcas ērģelniece. Mūzikas izglītību ieguvusi Cēsīs, Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolā un Rīgā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Mācījusies Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē Latvijas Valsts konservatorijā, kuru absolvējusi 1966. gadā. 1968. gadā uzsākusi pedagoģisko darbību, mācot kompozīciju un teorētiskos priekšmetus (Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Emīla Dārziņa mūzikas skolā, vakara mūzikas vidusskolā "Rīdze").

Maija Einfelde komponē galvenokārt kora mūziku un kamermūziku. Bārlova konkursa balvu viņa ieguva par kameroratoriju "Pie zemes tālās..." ar Eshila dzeju. Kā Bārlova konkursa uzvarētājai viņai tika pasūtīts jauns kora skaņdarbs – 15. psalms. To iestudēja četri kori: (Brigama Janga universitātes koris un Kansas City Chorale Amerikā, Vankūveras kamerkoris Kanādā un Nīderlandes Radio koris) un atskaņoja Kanzassitijā un Ņujorkā, Kārnegija zālē, autorei pašai klātesot. Darbs "Un es redzēju jaunas debesis" (teksts no Jāņa Atklāsmes grāmatas) radies 1998. gadā kā Anglijas pasaulslavenā Hiljarda ansambļa pasūtījums. Izcilus panākumus Maijas Einfeldes mūzika guvusi UNESCO starptautiskās mūzikas padomes (IMC) konkursā Rostrum: Concertino četrām klarnetēm un "Maija balāde" ar Aspazijas dzeju astoņbalsīgam jauktajam korim ir to latviešu komponistu skaņdarbu vidū, kurus Rostrum ieteica pasaules raidstacijām iekļaut savās programmās.

1997. gadā Maijai Einfeldei piešķirta Latvijas Lielā mūzikas balva, 1999. gadā viņa apbalvota ar LR Kultūras ministrijas prēmiju, 2000. gadā – ar Autortiesību bezgalības balvu, ko piešķir Latvijas Autoru apvienība. 2002. gadā komponiste kļuva par Zinātņu akadēmijas goda locekli.

Komponistes dēls Jānis Einfelds ir rakstnieks. Maija Einfelde komponē ik dienu, nepaļaujoties uz iedvesmu. Viņa rūpīgi izstrādā visas darba detaļas un nianses. Labprāt veido vienam darbam vairākas redakcijas un versijas, piemēram, Ave Maria (sieviešu korim, arī jauktajam korim, arī – ērģelēm) vai Adagio (daļa no stīgu kvarteta, arī klavieru trio, arī – vijolei, čellam un ērģelēm).

Ligita Ašme, Mārīte Dombrovska © LMIC