Mārtiņš Brauns

Domāju, ka profesionālis no amatnieka atšķiras tieši ar to, ka viņam patīk, interesē viss jaunais mūzikā, nevis tikai tas, ar ko viņš zaudējis nevainību. Nereti mani vienaudži, paziņas klausās tikai rokenrolu vai roku, jo, viņu vārdiem runājot, mūzikā attīstība nenotiek. Bet attīstība notiek visu laiku.

Komponists, savu skaņdarbu izpildītājs (sintezators, klavieres, balss) Mārtiņš Brauns dzimis 1951. gada 17. septembrī Rīgā ārstu ģimenē. 1958.–1970. gadā mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā: klavierklasē, tad kora klasē, pēc balss lūzuma – kordiriģēšanas klasē un pēc tam – mūzikas teorijas nodaļā, kur apguvis arī kompozīciju pie Ģederta Ramaņa. 1970. gadā uzsācis studijas Latvijas Valsts konservatorijā Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, ko absolvējis 1976. gadā, iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju. 1968.–1985. gadā darbojies kā dažādu rokmūzikas ansambļu un grupu dalībnieks un vadītājs.  Bijis Latvijas Nacionālā teātra mūzikas daļas vadītājs (1975–1982). Vadījis grupu "Sīpoli" (1975–1986 )  – vienu no labākajām latviešu tā laika rokgrupām. 1985.–1992. gadā bijis kamerkora "Sindi putnu dārzs" mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1995. gada ir skaņu ierakstu studijas "Mārtiņš" īpašnieks un direktors.

Galvenokārt strādā kā pieprasīts kino un teātra mūzikas autors, arī TV un reklāmas jomā. Dažādos sastāvos koncertējis visos kontinentos, izņemot Ziemeļameriku. Rokmūzika, teātra un kino mūzika, kora skaņdarbi, multimediji ir Mārtiņa Brauna daudzpusīgo muzikālo interešu galvenās sfēras. Viņa rokmūzikai raksturīgs izkārtojums izvērstās formās – ciklos, svītās, kas nereti veidotas no viņa mūzikas teātra izrādēm. Vairākkārt atzīts par gada labāko teātra komponistu Latvijā. Septiņas reizes saņēmis "Lielā Kristapa" balvu kā Latvijā labākais kinomūzikas komponists. Dažādos starptautiskos kinofestivālos mūzika prēmēta ap 20 reižu. Rakstījis pasūtījuma darbus ārzemju TV, piemēram, Londonas CH 4, Stokholmas CH II. Īpaši veiksmīga sadarbība bijusi ar kinodokumentālistu Juri Podnieku un angļu režisoru Deividu Monro.

M. Brauna kora mūzika vairākkārt skanējusi Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Latviešu mesa "Saule, Pērkons, Daugava" atskaņota vairāk nekā 100 reizes Latvijā, Anglijā, Vācijā, Somijā, Izraēlā u. c. Par spilgtu radošo devumu Latvijas kultūras bagātināšanā ("Sapnis par Rīgu") 2001. gadā saņēmis LR Kultūras ministrijas balvu. "Sapnis par Rīgu" izvirzīts Gravemayer award pasaules mūzikas konkursā par darbiem laikā no 2001. līdz 2004. gadam. Vairākos konkursos pirmās vietas un apbalvojumus guvuši M. Brauna vadītie kolektīvi.

Ligita Ašme, Mārīte Dombrovska © LMIC
Foto - Jānis Deinats