Oskars Herliņš

Katrs skaņdarbs ir objekts, kas satur sevī dažādu informāciju. Daļu šīs informācijas mēs varam uztvert analītiski, izprotot, kā skaņdarbs ir uzbūvēts. Citu informācijas daļu mēs tveram intuitīvi, vēlāk reflektējot par izraisītajām emocijām. Taču bez tā visa ir sajūta, ka skaņdarbs kļūst par patstāvīgu, dzīvu organismu, kura uzvedība ne vienmēr ir paredzama, bet minētā informācija un tās uztvere transformējas dažādu apstākļu ietekmē, iegūstot jaunas nozīmes. Nereti šīs nozīmes nav paužamas ar valodas palīdzību, it īpaši attiecībā uz intuitīvo izziņas veidu un jautājums “par ko ir šis skaņdarbs?” par laimi vairs nav atbildams.

Oskars Herliņš dzimis 1980. gadā Rīgā. Mācījies Rīgas Tehniskajā Koledžā (1995 – 2000) un Latvijas Universitātē (2001 – 2007), kuru absolvējis ar bakalaura un maģistra grādiem filozofijā. Vakara mūzikas skolā “Rīdze” apguvis kompozīciju komponistes Maijas Einfeldes klasē (2004 – 2008). Divus pavasara semestrus 2009. un 2010. gados Dānijā, Engelsholmas tautasskolā apguvis elektroniskās mūzikas pamatus Deivida Mondrupa (David Mondrup) vadībā. Atgriežoties Latvijā Oskars Herliņš studē kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, komponista Rolanda Kronlaka klasē (2010 – 2014), to absolvējot ar bakalaura grādu. ERASMUS mūžizglītības programmas ietvaros studē kompozīciju Zviedrijā, Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā komponista Pēra Lindgrēna (Pär Lindgren) vadībā (2012 – 2013). Pēc tam studē Hāgas Karaliskās konservatorijas maģistrantūrā kompozīciju pie komponistiem Martaina Padinga (Martijn Padding) un Kornēlisa de Bonda (Cornelis de Bondt) (2015 – 2017).

Privāti apgūst trompetes (vēlāk eifonija) spēli diriģenta un trombonista Dimitrija Grozova vadībā (2001), kā arī kompozīciju komponista Imanta Mežaraupa vadībā (2008).

Oskars Herliņš piedalījies tādās meistarklasēs, kā kompozīcijas meistarklases ērģelnieka un komponista Zigmunda Satmari (Zsigmond Szathmáry) (HU/DE) vadībā Starptautiskā Hārlemas ērģeļfestivāla ietvaros Nīderlandē (Interantional Organ Festival Haarlem) (2016), Baltic Sea Youth Philharmonic Composers Workshop Luslavicē, Polijā, komponista Daniela Šnaidera (Daniel Schnyder) (CH/US) vadībā (2015), Starptautiskie jauno komponistu meistarkursi Cēsīs (2012) un Mazsalacā (2014), Process Lietuvā, Nidā (2013), Summer Media Studio filmu skolu studentu radošā darbnīca Jodkrantē, Lietuvā (2012), Kompozīcijas meistarkursi festivāla Brücken ietvaros, Rostokā, Vācijā (2011), programmēšanas valodas Csound un programmēšanas vides Open Music meistarkursi komponista Mauro Lancas (Mauro Lanza) vadībā Liepājas Universitātē (2010) un Jauno mūziķu meistarkursi Ogrē (2010) u. c..

Oskars Herliņš guvis dažādas godalgas un apbalvojumus: Absolvējot JVLMA saņemta komponista Tālivalža Ķeniņa balva par izciliem sasniegumiem mūzikā un radošo aktivitāti (2014), skaņdarbs Passacaglia klavierēm un alta vijolei iegūst 2. vietu kompozīciju konkursā, ko organizē Pētera Vaska fonds (2014), kompozīcija Aijā Ancīt, aijā flautai un klavierēm (skaņdarba pamatā tautasdziesma ar tādu pašu nosaukumu) iegūst 2. vietu kompozīciju konkursā Mana tautasdziesma pedagoģiskā repertuāra papildināšanai (2013). 6. Starptautisko jauno komponistu meistarkursu Cēsīs laikā sadarbībā ar Latvijas Radio kori iestudēts skaņdarbs Sonnet Nr. 28, kurš atzīts par vienu no trijiem labākajiem meistarkursu skaņdarbiem un atskaņots koncertā Šekspīra sapnis festivāla Arēna ietvaros (2012), kompozīcija Skaņdarbs klavierēm iegūst 2. vietu Pētera Vaska fonda iniciētajā klavieru miniatūru konkursā (2012). Skaņdarbs vokālajam kameransamblim Вариации  iegūst 2. vietu konkursā Balss teātris festivāla Arēna ietvaros (2011), skaņdarbs kameransamblim Tunsa, ka-'annaka lam takun (Tu tiksi aizmirsts, it kā tevis nekad nebūtu bijis) iegūst 3. vietu konkursā Valodas skaņa Tuvo Austrumu dzejā festivāla Arēna ietvaros (2009), skaņdarbs elektronikai Through Imaginary Worlds kļūst par vienu no pieciem uzvarētājiem konkursā Elektrochok, ko organizē Mūzikas un Mūzikas komunikācijas Akadēmija Esbjergā, Dānijā (2009), Skaņdarbs Etīde diviem basklarnetei un ksilofonam iegūst 3. vietu kompozīciju konkursā, kas norisinājās Jauno mūziķu meistarklašu ietvaros, Ogrē (2008).

Savas pirmās kompozīcijas (elektroniskā mūzika) Oskars Herliņš rada 1990. gadu vidū ar datoru ZX-Spectrum 128, izmantojot tā trīs skaņu kanālus un 8 bitu skaņas rezolūciju. 1990. gadu beigās sāk apgūt elektriskās ģitāras spēli un muzicēt dažādos roka un džeza ansambļos (ģitāra un vokāls), tiem arī rakstot mūziku (gūtas vairākas godalgas dažādos jauno grupu konkursos). Apgūstot trompetes spēli (vēlāk eifonija spēli) muzicējis dažādos pūtējorķestros. Studējot Latvijas Universitātē Herliņš dzied jauktajā korī Juventus. 2000. gadu otrajā pusē Herliņš aizvien vairāk koncentrējas kompozīcijai, pamazām pametot regulāru muzicēšanu minētajos kolektīvos. 2009. gadā norvēģu izdevniecība Mars Melons izdod īsplati bez nosaukuma, bet 2012. gadā šī pati izdevniecība izdod pilnmetrāžas albumu Skaņdarbi sintētiskajam orķestrim. Skaņdarbus šajos izdevumos varētu raksturot kā ambient/electronica/experimental žanriem piederošus. Kopumā Oskars Herliņš darbojas dažādos žanros, rakstot mūziku koncertizpildījumam, kino, teātrim un multimediāliem projektiem.

Oskars Herliņš sadarbojies ar tādiem izpildītājiem kā Airborne Extended (AT), UMS'N'JIP (CH), Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Sinfonia Concertante, Sinfonietta Rīga, Quadra, Divertimento Ensamble (IT), Kammarensemblen (SE), Norrbotten NEO (SE), New European Ensemble (NL), Incheon City Chorale (KR), Taipei Chamber Singers (TW) u. c.. Herliņa mūzika ir atskaņota Honkongā, Dienvidkorejā, Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā, Izraēlā u. c..

Kopš 2015. gada Oskars Herliņš ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Oskars Herliņš, © LMIC, 2020