Pāvuls Jurjāns

Latviešu operteātra, simfonisko koncertu, vokālās mākslas attīstības, tautas dziesmu kora apdaru vēsturi nevar rakstīt bez Pāvula Jurjāna vārda.

Jēkabs Vītoliņš

Pāvuls Jurjāns bija dziedātājs, komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs. Pirmais latviešu profesionālais vokālais pasniedzējs, licis pamatus un izveidojis Latviešu operu. Viņam lieli nopelni koncertu un operu dziedātāju izglītošanā, latviešu simfonisko koncertu un muzikālā teātra Latviešu opera (1912–1915) dibināšanā un vadīšanā, kā arī koru un skolu dziedāšanas veicināšanā, kura viņu tuvināja tautasdziesmu apdarināšanas darbam, – viņš atstājis ap 100 apdaru jauktajiem un vīru koriem, tikpat – bērnu koriem, daudzas apdares izdevumos skolu vajadzībām un citas.

Dzimis 1866. gada 22. februārī Ērgļu pagasta "Meņģeļos", Pāvuls Jurjāns muzikāli izglītojas vispirms Harkovas mūzikas skolā, kur par pasniedzējiem darbojas arī viņa brāļi Andrejs un Juris (1861–1940), kura mežraga spēles klasi viņš beidz 1890. gadā, un divus gadus ir orķestra mūziķis turienes operteātrī un koncertos. 1892.–1898. gadā studē dziedāšanas un kormeistaru klasēs Sanktpēterburgas konservatorijā A. Kotonji klasē, ko absolvē 1898. gadā ar brīvmākslinieka grādu. Ar Pāvula balsi Rīgas publika iepazinās 1893. gadā "Rudens koncertu" laikā. Šajos koncertos Pāvuls piedalās arī vēlāk, nebūdams students. Emils Dārziņš 1902. gadā rakstīja, ka “Jurjānu Pāvula priekšnesumos katra nots ir labi pārdomāta, viņam ir jau, tā sakot, stils”. Pēc tam daudzpusīgi darbojas Rīgā – māca dziedāšanu, koncertē kā mežraga virtuozs un kā solodziedātājs, vada korus, ir V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un VI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, darbojies V Dziesmu svētku koru karu žūrijā.  

Sākot ar 1906. gadu Pāvuls rīkoja savu audzēkņu patstāvīgus koncertus, kas izsauca lielu sabiedrības interesi. Šie koncerti kļuva par tradīciju. Par pirmajiem latviešu simfoniskajiem koncertiem E. Dārziņš sauc divus Jurjānu Pāvula organizētos un vadītos koncertus, ko viņš rīkoja 1902. gadā ar Vidzemes Tautskolotāju savstarpējās palīdzības biedrības kori un vācu simfoniskajiem orķestriem, atskaņodams tālaika ievērojamākos latviešu simfoniskos darbus un kantātes – J. Vītola, A. Jurjāna, un E. Dārziņa. Latviešu mūzikas attīstībā sevišķi liela nozīme bija Pāvula Jurjāna 1906. gada vasarā Majoros sarīkotajiem trīs latviešu simfoniskās mūzikas koncertiem. Viens no tiem bija veltīts J. Vītola, otrs – A. Jurjāna kompozīcijām. Jēkabs Vītoliņš raksta, ka “tie guva lielu sabiedrisku atbalstu, bet beidzās ar nepiedzīvotu skandālu, kad trešo koncertu orķestra vācu administrācija izjauca, noliedzot orķestri pašā koncerta dienā.” Tas bija negaidīts un nepelnīts pliķis ne vien latviešu māksliniekiem, bet vēl vairāk latviešu tautai. Koncerts gan notika dažas nedēļas vēlāk Rīgā, Latviešu biedrības zālē ar J. Vītola, A. Jurjāna, E. Dārziņa, A. Kalniņa darbiem programmā.

Gadsimta sākumā Jurjāns strādā arī kā dziedāšanas skolotājs V. Maldoņa, A. Ķeniņa, Rīgas Latviešu biedrības meiteņu skolās, Rīgas pilsētas ģimnāzijā un no dibināšanas brīža 1904. gadā līdz 1. pasaules karam 1915.gadā arī Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā, vadot gan dziedāšanas, gan operas klasi. 

1902. gadā Rīgā darbību uzsāka Jaunais latviešu teātris. Šis teātris lielu uzmanību veltīja operām. Arvien aktuālāks kļuva jautājums par latviešu operas dibināšanu. Pirmsākums tai bija Pāvula Jurjāna audzēkņu iestudētā "Jevgēņija Oņegina" izrāde 1907. gadā. 1912. gada 27. decembrī "Oņegina" izrāde pirmoreiz notika latviešu valodā. Solisti bija Jurjānu Pāvula skolnieki, izrādē piedalījās Rīgas Latviešu biedrības koris. Izrādes sagatavošanu Pāvuls šoreiz bija uzticējis vācu operas teātra režisoram V. Pecoldam. Izrāde izraisīja lielu interesi. Tajā pašā gadā Pāvula Jurjāna vadībā tika iestudēts arī "Dēmons". Klausītāju interese bija ļoti liela, izrādes tika izpārdotas, tādēļ Jurjāns nolēma organizēt patstāvīgu latviešu operas teātri. Visi priekšdarbi tika veikti 1913. gada sākumā un 8. septembrī notika jaundibinātā teātra pirmā izrāde – Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins". Tā apmēram divarpus gadu garumā iestudētas 12 operas – visa populārā opermūzikas izlase – "Jevgeņijs Oņegins", "Ansītis un Grietiņa", "Traviata", "Ivans Susaņins", "Pīķa dāma", "Rigoleto", "Karmena" utt. Kara gados Jurjāns organizēja simfonisko orķestri pie II latviešu strēlnieku brigādes, tā censdamies saturēt kopā sava operas orķestra mūziķus.  Kaut arī Latviešu operas darbība pārtrūka, operas mākslai Latvijā bija likti nopietni, profesionāli pamati.

1919. gadā kopā ar J. Vītolu, L. Bētiņu, N. Alunānu un citiem Pāvuls Jurjāns dibināja Latvijas Konservatoriju, kurā ilgi vadīja dziedāšanas klasi. No 1927. gada bija profesors.

Pāvula Jurjāna kompozīciju klāsts ir plašs: 12 simfoniskie darbi, 5 vokāli instrumentālie darbi, 3 kameransambļi, 11 solo dziesmas, 2 tautasdziesmu apdares solo balsij, 14 oriģināldziesmas jauktajam korim un 15 oriģināldziesmas vīru korim. Savās kompozīcijās Jurjāns attīsta diatonismu un tautas mūzikai raksturīgus faktūras paņēmienus – vilcēju balsis, balsu grupu pretstatījumus, dažādus variēšanas veidus, saglabājot tautasdziesmu melodiskumu un dabisko plūdumu. 

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1926) un LPSR Nopelniem bagātais darbinieks (1945). 

Miris 1948. gada 6. janvārī.