Pēteris Vasks

"Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: Kur gars, dvēsele! Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu." Pēteris Vasks

Pēteris Vasks dzimis 1946. gada 16. aprīlī Aizputē, baptistu mācītāja ģimenē. Mācījies EDMS. 1970. gadā absolvējis Lietuvas Valsts konservatoriju Vītauta Sereikas kontrabasa klasē, savukārt 1978. gadā absolvēta LVK kompozīcijas nodaļa (Valentīna Utkina klase). 1963–1974 P. Vasks spēlēja kontrabasu LNO simfoniskajā orķestrī, Lietuvas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. 1978–1989 P.Vasks strādāja par pedagogu Salacgrīvas, Zvejniekciema un Jelgavas mūzikas skolās. Kopš 1989. gada komponists strādā EDMS. Kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām P. Vasks saņem kompozīcijas pasūtījumus un sadarbojas ar dažādu pasaules valstu pazīstamiem mūziķiem (piemēram, Ostrobotnijas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu, vijolnieku Gidonu Krēmeru un orķestri Kremerata Baltica, čellistu Dāvidu Geringu, Kronos kvartetu, The Hilliard Ensemble, Latvijas Radio kori). Viņš arī aktīvi piedalās dažādos starptautiskos mūzikas projektos (Stokholmas Jaunās mūzikas festivāls, Mūzikas festivāls Lokenhauzā, Austrijā u. c.). Vairākus P. Vaska skaņdarbus izmantojuši dažādu valstu horeogrāfi oriģinālbaletu iestudējumos.

P. Vasks ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu ir noslēgusi pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International. Par spilgtu radošo darbību komponists ir saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus gan Latvijā, gan dažādās ārvalstīs. 1994. gadā komponists tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, bet 2001. gadā par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā P. Vaskam piešķīra Vīnes Universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu, savukārt 1993., 1997. un 2000. gadā komponists kļuva par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu. 2011. gadā ar mērķi veicināt latviešu mūzikas attīstību nodibināts Pētera Vaska fonds.

P. Vasks savā daiļradē tiecas runāt par globālām un pārlaicīgām problēmām. Dzīvība un nāve, naids un piedošana, harmonija un disonējošs haoss ir tēmas, kas dažādos skaņu veidolos pārstāvētas ikvienā komponista izvērstas formas sacerējumā. Lai gan skaņradis ir apguvis un savā valodā sintezējis dažādas 20. gadsimta kompozīcijas tehnikas, dominējošais mūzikas izteiksmē ir vēlme apliecināt harmoniskas pasaules izjūtas nepieciešamību, atjaunot klasiskās mūzikas valodas vērtības un piešķirt tām jaunu skanējumu. Nereti izcīnot to līdz galējai sprieguma pakāpei veidotā, asiem konfliktiem piesātinātā mūzikas dramaturģijā (piemēram, Vēstījums, Koncerts čellam ar orķestri, 2. simfonija), vai arī meklējot risinājumu iekšējas dinamikas un emocionālas spriedzes pilnās meditācijās (piemēram, Musica dolorosa, 1. simfonija Balsis, Koncerts vijolei un stīgu orķestrim Tālā gaisma, Viatore stīgu orķestrim). Kopumā P. Vaska dažādu žanru skaņdarbos ir skaidri jaušamas neoromantisma un jaunā garīguma estētikas izpausmju atbalsis. Līdzās P.Vaskam spilgti šīs estētikas pārstāvji ir arī tādi komponista laikabiedri, kā, piemēram, igaunis Arvo Perts, polis Henriks Mikolajs Gureckis un gruzīns Gija Kančeli.

Jānis Kudiņš